Nupat Rīgā Nabaklab un pirms dažiem mēnešiem arī Liepājā spēlēja grupa Tribute to The Doors, kuras solists patiešām ja ne pēc izskata, tad pēc balss ļoti atgādina Džimu Morisonu. No vienas puses, to varētu dēvēt par dzīvošanu uz joprojām aktuālu pagātnes mūziķu sasniegumu bāzes, no otras, - oriģinālvariantā neviens no šiem klasiķiem koncertā vairs nav pieejams.
Varbūt ironija par sevi
Protams, arī daudzi joprojām dzīvie savulaik slaveno grupu mūziķi, pat saglabājot tos pašus nosaukumus, braukā pasaules turnejās, spēlē nevainojami, taču tās tik un tā nav tās pašas grupas ar to muzikālo un, nevar noliegt, arī cita veida ķīmiju, kāda valdīja, kopā spēlējot visiem oriģināldalībniekiem un radot izcilus albumus.
Pašlaik atkal aktivizējas grupa Pink Floyd, kas ilgus gadus iztika bez dibinātāja Sida Bareta un pat ieguva daudz plašāku atzinību, taču tagad jau ir miris ne tikai Barets, bet arī taustiņinstrumentālists Ričards Raits, un jau krietnu laiku ar Pink Floyd dalībniekiem kopā vairs nespēlē arī Rodžers Voterss. Jaunā, 7. novembrī gaidāmā albuma nosaukums varen episks - The Endless River, kaut divdomīgs, jo pašas upes vienmēr kaut kur beidzas, ietekot lielākos ūdeņos, un nebeidzamas tās šķiet tikai tiem, kuri to krastos neizkustas no vietas. Varbūt tā ir Pink Floyd ironija pašiem par sevi, paliekot vecajās vietās, kad laiks sen aiztecējis? Jaunā albuma pamatā ir materiāls, kas tapis 1993. gadā The Division Bell sesiju laikā, un skaņdarbu autoru sarakstā minēts arī 2008. gadā mirušais Ričards Raits.
Savukārt koncertzālē Palladium 2. oktobrī, aizmirstot visas dalībnieku maiņu peripetijas, jo no oriģinālsastāva tur nespēlēs neviens, būs iespējams izsekot līdzi visai Pink Floyd vēsturei grupas Brit Floyd izpildījumā - tiek solīts iespaidīgs koncerts žilbinoša gaismu un lāzeru šova pavadījumā.
Vairāk nekā desmit
"Esmu liels Pink Floyd cienītājs ļoti sen: vēl tīņa gados, mācoties spēlēt ģitāru, daudz klausījos grupas mūziku. Ar Pink Floyd mūzikas spēlēšanu sāku nodarboties profesionāli, kad man bija iespēja 1993. gadā pievienoties Australian Pink Floyd Show, ar ko spēlēju līdz 2010. gadam, kad izveidoju Brit Floyd. Tādējādi esmu spēlējis šo mūziku vairāk nekā divdesmit gadu, lai varētu attīstīt pēc iespējas perfektāku tās skanējumu. Mūsu koncerts ir tas gadījums, kad cilvēki nāk klausīties mūziku, nevis paskatīties uz zvaigznēm, kas virza šovbiznesu," Dienai stāsta apvienības Brit Floyd līderis Demjens Dārlingtons, sazvanīts neilgi pirms Rīgas koncerta.
Lai varētu nospēlēt pēc iespējas pilnvērtīgāk visu periodu Pink Floyd mūziku, kas no pirmā albuma The Piper at the Gates of Dawn līdz 90. gadu The Division Bell ir bijusi pietiekami daudzveidīga un arī dalībnieku sastāvs mainījies, uz skatuves būšot vairāk nekā desmit cilvēku. "Tas vajadzīgs, lai varētu atskaņot gan Sida Bareta, gan Deivida Gilmora ģitāru un vokālās partijas, kas bijušas ļoti atšķirīgas, tāpēc vokālisti mums ir vairāki, un ir arī trīs fona vokālistes."
Uz jautājumu, vai kāds no Pink Floyd dalībniekiem dzirdējis Brit Floyd uzstāšanos un vai dzirdētas kādas atsauksmes, Demjens atbild, ka vēl viņa Austrālijas grupas darbības laikā reiz Deivids Gilmors bijis koncertā, un pēc tam viņiem pat izveidojušies regulāri kontakti - Gilmora dzimšanas dienas ballītē pat esot radusies iespēja uzspēlēt kopā. Pašam Demjenam iemīļotākās esot Pink Floyd dziesmas, kas radušās Deivida Gilmora periodā, savukārt Sida Bareta lomu viņš saskata tajā, ka tāda grupa vispār savulaik ir izveidojusies.
Brit Floyd
Koncertzālē Palladium 2.X plkst. 20
Biļetes Ticketpro tīklā 35 EUR