"Biju ļoti saviļņots, kad mūzikas izdevniecības Prima Classic dibinātāji – mūsu izcilā operdziedātāja Marina Rebeka un brīnišķīgais skaņu režisors Edgardo Vertanesjans – mani uzrunāja ierakstīt soloalbumu. Šī ideja, neskatoties uz pandēmijas laika ierobežojumiem, tika realizēta ar milzīgu iedvesmu un enerģiju, un esmu ārkārtīgi priecīgs, ka to novērtēs klausītāji visā pasaulē," atklāj pianists Andrejs Osokins. Šo albumu ierakstījis pandēmijas gadā, kad, neraugoties uz ļoti ierobežotajām iespējām uzstāties, bijis viens no mūsu aktīvākajiem koncertmāksliniekiem un sagatavojis vairākas interesantas koncertprogrammas priekšdienām.
Divas pasaules
Tikko klajā nākušais albums saucas Two Worlds/Divas pasaules un ir veltīts diviem izciliem komponistiem – Džordžam Gēršvinam un Klodam Debisī. Tas atklāj abus komponistus kā jauna stila klaviermūzikas veidotājus un XX gadsimta sākumu kā meklējumu un eksperimentu laiku mūzikā. Jau pirms albuma iznākšanas tajā iekļauto skaņdarbu ieraksti pamanīti un novērtēti pasaulē. Trīs līdz šim izdotie šā albuma singli – Džordža Gēršvina skaņdarbs Rapsodija blūza stilā Andreja Osokina pārlikumā klavierēm solo, Kloda Debisī Mēnessgaisma un Leļļu kekvoks no svītas Bērnu stūrītis – tika iekļauti mūzikas straumēšanas globālās vietnes Spotify ieteikto klasiskās mūzikas ievērojamāko jaunumu vidū. Vairāki skaņdarbi guvuši arī Apple Music un Amazon Music mūzikas ekspertu atzinību.
Ieraksts veikts Latvijas Radio 1. studijā. Ieraksta skaņu režisors un producents ir Edgardo Vertanesjans, kurš gadu gaitā sadarbojies ar neskaitāmām klasiskās un neakadēmiskās mūzikas slavenībām, kuru skaitā ir Marina Rebeka, Lučāno Pavaroti, Anderss Miolins, Teilore Svifta, The Who, Riana, Džei Zī, Kanje Vests un citi. Edgardo Vertanesjans stāsta: "Mēs Andreju pazīstam jau ilgi un sekojam līdzi viņa karjerai – viņš ir brīnišķīgs pianists, kura talantu ar studijas ieraksta palīdzību vēlējāmies parādīt arī mūsu klausītājiem. Albuma ierakstīšanai veltījām neskaitāmas stundas, lai Andrejs varētu eksperimentēt ar dažādām skaņdarbu interpretācijām, vēlāk izvēloties tās versijas, kas uzrunāja viņu visvairāk. Mūsdienās šāda iespēja ir greznība, jo lielākoties mākslinieki samērā īsā laikā ieraksta ļoti daudz mūzikas. Mēs esam ļoti laimīgi, ka izvēlējāmies ierakstīt albumu šādā veidā, jo rezultāts ir izdevies lielisks." Albums digitālā formātā pieejams lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.
24 idejas par vienu laiku
Andrejs Osokins atklāj, ka ideja radusies līdz ar pandēmijas sākumu, kad bija skaidrs, ka koncertu nebūs, taču vajag kaut ko darīt. "Edgardo Vertanesjans piedāvāja ierakstīt Gēršvinu, es piedāvāju pievienot arī Debisī mūziku, lai ir divu komponistu saruna. Marina Rebeka piedāvāja nosaukumu: Divas pasaules, jo tā ir gan vecā Eiropa (Debisī), gan jaunā pasaule (Gēršvins), kā arī jaunais impresionistiskais klaviermūzikas stils, kuru ieviesa Debisī ar viņam raksturīgo, maigo piesitienu, humoru, ironiju, vieglumu, simbolismu mūzikā. Divas pasaules vienlaikus satiekas arī Gēršvinā, kurš ļoti iedvesmojās no džeza, bet vienmēr gribēja būt akadēmisks komponists. Slaveno Rapsodiju blūza stilā, kura arī ir iekļauta šajā albumā kā mana neliela fantāzija par šā skaņdarba tēmām, viņš sākumā uzrakstīja džezbendam ar klavierēm, bet pēc tam ļoti gribēja, lai tā būtu simfoniskajam orķestrim ar klavierēm – gandrīz kā klavierkoncerts."
Debisī, gluži otrādi, gribējis izvairīties no tradīcijām un eksperimentēt. Mijiedarbība starp šiem abiem komponistiem pianistu ļoti interesējusi, jo tajā ir gan kontrasti, gan līdzīgais. Piemēram, džeza intonāciju un sinkopju dēļ liekas, ka Leļļu kekvoka autors varētu būt Gēršvins, taču tas ir Debisī. "Šis paradokss parāda, cik mūzikas pasaule ir vienota, lai gan dzīvē abi komponisti nav satikušies. Manā albumā ierakstīti 24 skaņdarbi 24 tonalitātēs, kā 24 skatieni un idejas par to laiku – par gadsimtu miju un XX gadsimta sākumu, par jauna stila, satura un valodas meklējumiem mūzikā. Pēc Venta Zilberta ieteikuma ierakstīju visas septiņas Gēršvina prelūdijas. Gēršvins uzrakstīja septiņas, taču pats izdeva tikai trīs. Pārējās četras tika izdotas daudz vēlāk, piecdesmitajos gados, tāpēc ir ļoti reti spēlētas. Notis atradu mūsu Nacionālajā bibliotēkā. Savukārt no Debisī prelūdijām izvēlējos tikai divas – Meitene ar linu krāsas matiem un Ko redzēja rietumu vējš. Albumā iekļāvu arī Līksmības salu, Mēnessgaismu un Estampus, kurus pērnpavasar spēlēju Liepājā vienā no pirmajiem videokoncertiem." Abu komponistu satikšanos vienā skaņdarbā Andrejs Osokins «noorganizējis», izveidojot virtuozu fantāziju kreisajai rokai, par pamatu ņemot Gēršvina dziesmu The Man I Love un caurvijot to ar Debisī mūzikas citātiem (Arabeska Nr.1; Mēnessgaisma).
Jauns repertuārs
Pērnpavasar, pandēmijas sākumā, Andrejs Osokins uzreiz sāka uzstāties tiešsaistes koncertos, bet tagad, otrajā ārkārtējā situācijā, ir daudz grūtāk, jo visu ziemu jau no novembra nav bijis neviena koncerta, nevienas iespējas. Pēdējie lielie koncerti pianistam bijuši oktobrī – Rahmaņinova 3. Klavierkoncerts ar Liepājas Simfonisko orķestri un Bēthovena jubilejai veltītā programma Igaunijā novembra pašā sākumā. Abi ar publiku, kaut arī krietni samazinātā skaitā. "Videokoncertus ir daudz grūtāk organizēt, un ar tiem neko nevar nopelnīt. Ceru, ka pavasaris mums atnesīs kaut ko labu, taču saprotu, ka diez vai tas būs ātrāk par vasaru. Situācija ir grūta, dzīvojam no uzkrājumiem, un tie nav bezgalīgi. Vakcīnas ir, bet vajag, lai tās nonāktu līdz cilvēkiem. Izrādās, ka tas ir daudz grūtāks uzdevums, nekā vakcīnu radīt," spriež pianists.
Tā kā šī ziema bija bez koncertiem, bija iespēja apgūt jaunu repertuāru. Tā sagatavotas septiņas jaunas programmas, un tajās pianists gājis jaunus, agrāk nestaigātus ceļus. 27. martā notiks Amerikas latviešu apvienības organizētais Andreja Osokina tiešsaistes koncerts platformā Zoom, kurā izskanēs latviešu un amerikāņu komponistu klavieru darbi. Būs dzirdami Jāņa Mediņa, Emīla un Volfganga Dārziņu, Jāzepa Vītola, Džordža Krama, Pētera Vaska, Filipa Glāsa, Ādolfa Skultes skaņdarbi. Uz tiešsaistes koncertu un sarunu ar pianistu īpaši aicināti visi ASV un Kanādā dzīvojošie latvieši, kā arī citi interesenti.
19. aprīlī tiešraidē Latvijas Radio 3 Klasika izskanēs Andreja Osokina solokoncerts sērijā Koncerti Latvijas Radio studijā. Programmā amerikāņu un latviešu komponistu mūzika, tostarp šā gada jubilāra Imanta Zemzara klavierdarbs Varšavas triptihs. Solokoncertā 8. maijā Latgales vēstniecībā Gors izskanēs Kristapa Pētersona jaundarba – veltījuma Bēthovena 250. gadadienas svinībām – pirmatskaņojums. Gaidāms arī no pagājušā gada pārceltais koncerts Trīs Osokini Vidzemes koncertzālē Cēsis. Lielie plakāti tur stāvot jau no pagājušā gada… Varētu uzrakstīt "Vienmēr esam kopā ar jums!".
Sadarbībā ar dziedātāju Ievu Paršu radīta jauna koncertprogramma, kas veltīta Ievas Paršas 50. jubilejas svinībām. Tajā iekļauta Kristapa Pētersona, Andra Dzenīša, Franča Šūberta, Morisa Ravela, Lučāno Berio un Igora Stravinska mūzika. Visbeidzot izveidota arī jauna koncertprogramma Astoram Pjacollam 100! Tango klavierēm, kas veltīta izcilā argentīniešu komponista Astora Pjacollas 100. jubilejai. Tajā skanēs ne tikai valdzinošie Pjacollas un Oskara Stroka tango, bet arī Sergeja Rahmaņinova un Džordža Gēršvina spilgtā un emocionālā klaviermūzika. Šogad iestudēta arī jauna koncertprogramma ar Friderika Šopēna un Aleksandra Skrjabina mūziku. Tā tiks atskaņota Latvijas koncertzālēs līdz ar ierobežojumu atcelšanu. Šī krāšņā un emocionāli piesātinātā programma būs atklājums Andreja Osokina talanta cienītājiem.
Andrejs Osokins stāsta, ka latviešu un amerikāņu mūzikas koncertprogrammā, kura skanēs 27. martā, vēlējies parādīt gan mūsu un amerikāņu klasiķu, gan XX gadsimta otrās puses meistaru darbus, izceļot dažas sakarības. Ādolfs Skulte Ariettu uzrakstīja dažas dienas pēc sava skolotāja Jāzepa Vītola nāves, tāpēc šo vienkāršo, bet ļoti skaisto Ādolfa Skultes Ariettu pianists spēlēs tūlīt aiz Jāzepa Vītola opusiem. Īpaši izcelta arī tēvu un dēlu tēma, vienā programmā iekļaujot Emīla Dārziņa un Volfganga Dārziņa opusu, kā arī prelūdiju Miglainā rītā, ko Juris Karlsons savulaik rakstījis dēlam, lai parādītu, kā strādā komponists. Klausoties melodiju, kura skanējusi kā šūpuļdziesma, zēns aizmidzis. Nākamajā rītā Karlsons izveidojis no tās skaņdarbu.
Programma solokoncertam 19. aprīlī Latvijas Radio studijā vēl tikai topot, taču ir skaidrs, ka tajā jāskan Andreja Osokina repertuāra jaunumam – Imanta Zemzara ciklam Varšavas triptihs. "Ļoti ceru, ka man būs iespēja nospēlēt pašam komponistam un dzirdēt viņa domas," pianists piebilst, izstāstot, ka jau sākušies arī mēģinājumi ar dziedātāju Ievu Paršu, kura iecerējusi programmu no Šūberta līdz mūsdienu komponistiem. Savukārt Kristapa Pētersona jaundarbā, kas Rēzeknes Gorā skanēs līdzās Bēthovena darbiem, pianistam jāspēlē ne tikai uz klavieru taustiņiem, bet arī jāveido skaņa, ar dažādu spēku daudzveidīgi pieskaroties klavieru korpusam. "Man būs ļoti interesanti, kā šis skaņdarbs skanēs. Esmu ļoti lepns, ka arī es spēju veicināt latviešu komponistu jaundarbu tapšanu," teic A. Osokins, kuram jau komponējuši Arturs Maskats, Juris Karlsons un Andris Dzenītis.
Ieraudzīt Andreju Osokinu jaunā gaismā ļaus Astora Pjacollas simtgadei veltītā programma, par kuru mūziķis saka: "Ļoti ceru, ka šovasar jau varēsim drošāk elpot un koncerts varēs notikt kaut ar nedaudziem klausītājiem, lai var notikt enerģijas apmaiņa. Gribu, lai mūzika ir ļoti spilgta un izraisa stipras un patīkamas emocijas. Lai ir mūzikas svētki – tango, dejas un dzīves apliecinājums." Jau sen pianists gribējis dziļāk un plašāk pieķerties Šopēna un Skrjabina mūzikai. "Skrjabinu ļoti labi spēlē mans tēvs. Tagad beidzot gribu to spēlēt pats – zālē ar labām klavierēm un akustiku. Es ceru to parādīt arī ārzemēs, it īpaši – Polijā." Taču koncertzāles vēl nezina, kad beidzot atsāksies darbs.