Šogad aprit desmit gadu kopš Lanas del Rejas debijas dziesmas Video Games iznākšanas. Mūsdienu popmūzikā Lana ir unikāla ar to, ka ir radījusi savu stilu un estētiku. Viņa nav līdzīga nevienai citai zvaigznei. Māksliniecei regulāri tiek pārmests, ka mūzikā viņa pārspīlēti tēlo un dzied no kādas iedomātas, mākslīgi konstruētas personas skatpunkta, nevis autentiski atkailina savu dvēseli, kā dziesminiecei būtu jādara. Lana šos pārmetumus noraida. Viņa ir pierādījusi sevi kā neordināru, ietekmīgu autori ar spilgtu fantāziju un unikālu skanējumu – dūmakainu, spokainu, nesteidzīgu, gan triphopa, gan 70. gadu dziesminieku iedvesmotu.
Lana del Reja precīzi notver laika nervu, gaisā virmojošo baiļu, klaustrofobijas, brīvības un intimitātes sajūtu, turklāt viņas talants izpaužas ne tikai skaņu mākslā – pērn viņa ir izdevusi dzejas krājumu Violet Bent Backwards Over the Grass, kuru var iegādāties gan kā grāmatu, gan kā ierakstu, ko pati Lana del Reja ir ierunājusi.
Savā daiļradē Lana pievēršas mūsdienu amerikāņu mitoloģijai, viņa uzbur pasauli, kas ir krāšņa un traģiska. Lana ir apokalipses un utopijas, nostalģijas un nāves, elpu aizraujošas romantikas un postošas izolācijas dzejniece. Savas meistarības virsotni viņa sasniedza ar iepriekšējo albumu Norman Fucking Rockwell!, kas daudzās kritiķu aptaujās tika pasludināts par 2019. gada labāko ierakstu. Tikko izdotajā albumā Chemtrails Over the Country Club Lana tuvojas kantrimūzikas un folkmūzikas teritorijai – protams, viņa to dara savā manierē.
Šoreiz viņu fascinē ne tikai Holivuda un Kalifornija, bet arī Vidējie Rietumi, un viņa turpina pētīt slavas toksisko iespaidu uz psihi. Dziedātāja apliecina leģendāro mūziķu Džoanas Baezas un Stīvijas Niksas ietekmi un noslēdz albumu ar Džonijas Mičelas kompozīcijas For Free kaverversiju. Lanas del Rejas mūzika ir mākslas žests, un savos skaņdarbos viņa rūpējas par katru vārdu un katru melodiju.
Dziesmā White Dress, kas atklāj jauno albumu, mūziķe atceras jaunības gadus, kad strādājusi par viesmīli. "Tajā laikā es daudz sapņoju par to, kas mani gaida tālāk. Man ļoti patika apkalpot cilvēkus, un es to daru joprojām – savā brīvajā laikā daru daudz mazu lietu, kas atgriež mani apkalpošanas sfērā," noslēpumaini piebilst māksliniece. "Esmu augusi tā, lai būtu cilvēks starp cilvēkiem un smilšu grauds pludmalē. Tādā veidā gribēju noturēties laivas vidū. Dažreiz jūtu, ka slava var nobīdīt perifērijā, kur knābā maitasputni. Atrasties malā var kļūt bīstami," saka Lana del Reja.