Toties viņus pamanīja mūzikas izdevniecība Tornis, kas jau visu deviņdesmito gadu garumā savā studijā ierakstīja, izdeva un popularizēja "lielajai" pašmāju skatuvei "neērtas" grupas, kuras spēlēja pasaules indie tendencēm atbilstošu vairumam televīzijas un radio zombēto latviešu klausītāju toreiz nesaprotamu progresīvu mūziku.
Jāslēpj radītājs
No visām sākumā pieminētā ātri aizgājušā deviņdesmito gadu sākuma viļņa grupām joprojām aktīva ir vienīgi Bērnības milicija, kuras mūzika balstās pirmām kārtām uz tās līdera Jura Simanoviča dziļi filozofiskajiem un cilvēka personības daudzšķautņainību bez aizspriedumiem un vietām ar nežēlīgu ironiju preparējošajiem tekstiem par mūžīgajām, jebkura indivīda vismaz slepus iepazītajām tēmām - bailēm, nāvi, vainas sajūtu, cilvēka apziņas ķīmisko apstrādi, tās sekām utt. "Mākslas darbam jāslēpj tā radītājs - mākslas baudītājam jātic, ka mākslas darbs ir nevis radīts, bet radies pats. Lai gan cilvēks ir no haosa radusies harmonija vai drīzāk - tieksme uz harmoniju, mākslas princips ir otrāds - ar harmoniju, kārtību parādīt haosu..." pirms pāris gadiem Juris izmantoja Tomasa Manna citātu no Doktora Fausta, raksturojot pats savu daiļradi, bet jaunā albuma Dzeriet van Hutena kakao! nosaukums ir sauklis no 1914.-1915. gadā tapušās krievu rakstnieka Vladimira Majakovska poēmas Mākonis biksēs, ko uz nāvi notiesātais izkliedza kā savu pēdējo vēlēšanos, par ko viņa ģimene saņēma bagātīgu atlīdzību. Arī uz albuma videi draudzīgās no plastmasas detaļām brīvās vāka grāmatiņas redzams Majakovskis, un, kaut dažs tajā saskata līdzības ar skotu grupas Franz Ferdinand vāku dizainiem, tas patiesībā ir pagājušā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu padomju propagandas plakātu stils, ko savulaik pārņēma arī skotu grupa, bet mūsu Bērnības milicija tam visam ir daudz, daudz tuvāk jau ar savu nosaukumu vien.
"Pasaule ir neērta vieta/Bet tu to esi pelnījis/Un tur ir tava vieta," - Bērnības milicijas noskaņas esences piliens izgaršojams šajās rindās no dziesmas Pasaule ir neērta vieta, bet tas netiek atšķaidīts ar ūdeni kaut kādās proporcijās - esence būs vai katrs piliens, ko pasmelsi no Van Hutena kakao tasītes. Būtiska loma ir arī Jura nolemtības un brīžiem izmisuma pilnajai balss intonācijai, bet laika gaitā vēstījuma pilnveidošanai grupa atrod jaunus krāsu slāņus, ko uz muzikālā audekla jau esošajam uzklāt virsū, to ne vien saglabājot, bet izceļot un pastiprinot - Bērnības milicijā kopš pirmsākumiem ir Juris, kurš spēlē arī ģitāru, un basģitāriste Aiga Upeniece, bet jau pāris gadu grupas skanējumu bagātina bundzinieks Aigars Valdmanis un taustiņinstrumentālists Filips Derums.
Augstākais sasniegums
Jebkuram roka klasikas cienītājam pazīstama lentes šņākoņa, kas ierakstā ļoti izteikti saklausāma sekundes daļu pirms Led Zeppelin dziesmas Immigrant song, un šis efekts jūtams arī Bērnības milicijas jaunajā albumā, jo tas studijā pie Ģirta Laumaņa ierakstīts magnetofona lentē, visus pamatinstrumentus rakstot kopā, pēc tam pievienojot tikai klavieres un balsis. Jau iepriekšējie grupas albumi un arī atsevišķas dziesmas uzskatāmas par mūsdienu latviešu tā saucamās populārās mūzikas klasiku, bet Dzeriet van Hutena kakao! ir Bērnības milicijas augstākais sasniegums gan muzikālā skanējuma ziņā, gan kā vienots divpadsmit kompozīciju albums, kuru vislabāk klausīties visu kopā no sākuma līdz beigām un vajadzības gadījumā tūdaļ visu atkārtot, lai ļautu sev noņemt nākamo tā iedarbības slāni. Tāpat kā citkārt, arī Bērnības milicijas gadījumā latviešu valoda nav šķērslis, kas ceļ robežas - dziesmas no 2008. gada albuma Naktī guļot uz muguras spēlējuši vairāki ASV koledžu radio, to vidū populārie KFJC, KBGA, WFMU, bet leģendārais Krievijas mūzikas kritiķis un dīdžejs Artemijs Troickis, kurš jau sen ir iemīlējis Latvijas Dzeltenos pastniekus, Bērnības milicijas ierakstus ir spēlējis savā pārraidē FM Dostoevsky radio Eho Moskvi.