Rikardo Muti Zalcburgā uzstājas ar Vīnes filharmonijas orķestri – līdz 25. augustam viņš festivālā diriģē Džuzepes Verdi operas Aīda jauniestudējumu, savukārt 13., 14. un 15. augustā maestro piedāvāja kopā ar Vīnes filharmoniķiem sagatavoto programmu, kurā skanēja Johannesa Brāmsa Otrais klavierkoncerts (solists Jefims Bronfmans) un Pētera Čaikovska Ceturtā simfonija.
1842 eksemplāri
Vīnes filharmonijas orķestris šogad svin 175. dzimšanas dienu. Par godu šai jubilejai ierakstu kompānija Deutsche Grammophon sarūpējusi divus īpašus izdevumus: martā iznāca 44 kompaktdisku komplekts, kurā ir apkopoti kolektīva legendārie ieraksti, savukārt tikko Zalcburgas festivālā prezentēts ierobežotā tirāžā izdotais sešu vinila plašu komplekts – tas ir pieejams 1842 eksemplāros. Šis skaitlis simbolizē orķestra dibināšanas gadu, kad pašā pirmajā Vīnes filharmoniķu koncertā pie pults stājās komponists Oto Nikolai. Sešās platēs ir iemūžināti skaņdarbi, kuri ierakstīti piecu izcilu diriģentu vadībā, viņu vidū ir Klaudio Abado, Leonards Bernsteins, Herberts fon Karajans, Karloss Kleibers un Rikardo Muti. Vinilā ir pieejams maestro Muti vadībā 2016. gada Zalcburgas festivāla koncertā tapušais Antona Bruknera Otrās simfonijas ieraksts.
Pagājušajā nedēļā Zalcburgā notikušajā albuma prezentācijā Rikardo Muti sacīja: "Daudzi uzskata, ka vinils piedāvā labāku skaņas kvalitāti nekā kompaktdisks. Man būs jāiegādājas vinila plašu atskaņotājs un jānoklausās pašam. Tomēr man visvairāk patīk tā skaņa, kuru es radu koncertā, stāvot pie pults orķestra priekšā."
Vīnes filharmonijas orķestra vēsture ir nesaraujami saistīta ar Zalcburgu. Pirmo reizi šajā pilsētā ansamblis uzstājās 1877. gadā pēc Starptautiskā Mocarta fonda uzaicinājuma. Tā arī bija kolektīva debija ārpus Vīnes. Savukārt pirmā Vīnes filharmoniķu uzstāšanās Zalcburgas festivālā notika 1922. gadā. Trīs gadus vēlāk tika noslēgta vienošanās, kas nodrošināja orķestra pastāvīgo klātbūtni festivāla programmā, un kopš tā laika Zalcburga kļuvusi par Vīnes filharmoniķu vasaras rezidenci.
Šogad festivālā kolektīvs piedalās četru operu jauniestudējumos (Dmitrija Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta Marisa Jansona vadībā, Džuzepes Verdi Aīda Rikardo Muti vadībā, Albana Berga Voceks Vladimira Jurovska vadībā un Ariberta Reimaņa Līrs Franča Velzera-Mesta vadībā), kā arī sniedz simfoniskās mūzikas koncertus kopā ar diriģentiem Bernardu Haitinku, Andri Nelsonu, Rikardo Muti, Herbertu Blumstetu un Danielu Barenboimu un pianistiem Daniilu Trifonovu un Jefimu Bronfmanu.
Runā Karajans. Ha-ha-ha!
Kompānijas Deutsche Grammophon Zalcburgā rīkotajā ierakstu prezentācijā, kuras goda viesis bija Rikardo Muti, itāļu maestro aizraujoši stāstīja par savām attiecībām ar Vīnes filharmonijas orķestri. Tās sākušās 1971. gadā. "Kopš tā laika sadarbojamies katru gadu – sniedzam koncertus, dodamies turnejās, izdodam ierakstus. Karjeras sākumā šī sadarbība man bija nozīmīgākā muzikālā barība. Diriģēt šādu orķestri 30 gadu vecumā ir ne tikai privilēģija, bet arī milzu atbildība. Kad pirmo reizi stājos pie Vīnes filharmoniķu pults, šajā kolektīvā vēl spēlēja daudzi mūziķi, kuri strādāja ar Bruno Valteru, Klemensu Krausu un Vilhelmu Furtvengleru. Es biju pārbiedēts! Taču kopš pirmās tikšanās mūs vienoja ideāla savstarpēja sapratne. Mūsu pirmais kopdarbs bija Gaetāno Doniceti opera Dons Paskvāle – es jutos pārliecināts par saviem spēkiem, jo itāļu mūzika ir mana teritorija," saka Rikardo Muti.
Zalcburgas festivālā Vīnes filharmoniķus viņš pirmo reizi diriģēja 1982. gadā – Volfganga Amadeja Mocarta operas Così fan tutte iestudējumā. "Ar to ir saistīts vēl viens man svarīgs piedzīvojums. 1979. gadā es devos ASV turnejā kopā ar Londonas orķestri Philharmonia. Viens no koncertiem notika Ziemeļkarolīnas pilsētā Roli, par kuras eksistenci neko nebiju zinājis. Cilvēki tur bija brīnišķīgi. Nākamajā rītā pēc koncerta plkst. 7 manā viesnīcas numurā zvanīja telefons. Es teicu sievai: "Kas tas par idiotu, kurš atļaujas zvanīt šādā laikā?!" Telefons uzstājīgi zvanīja, un es pacēlu klausuli. Kad balss otrā galā teica: "Runā Karajans", es atbildēju: "Ha-ha-ha!" Biju pārliecināts, ka tas ir joks, taču ātri sapratu, kas tas tiešām ir Herberts fon Karajans. O mamma mia! Es viņam pajautāju: "Kā jūs mani šeit atradāt?" Atbilde bija izsmeļoša: "Ja tu kādu vēlies atrast, tu viņu atradīsi." Karajans zvanīja ar aicinājumu diriģēt Così fan tutte 1982. gada Zalcburgas festivālā. Viņš zināja, ka Florencē un Milānas La Scala es jau biju diriģējis Figaro kāzas. Es nekad neaizmirsīšu, ko Karajans izdarīja mūsu visu labā, viņš ļoti atbalstīja jaunus diriģentus. Taču es minstinājos – pieņemt viņa piedāvājumu vai ne. Pirms tam Zalcburgā grandiozus panākumus guva Così fan tutte Karla Bēma vadībā. Es domāju: mani tur nogalinās! Es palūdzu Karajanam laiku pārdomām, bet viņš bija nepiekāpīgs: "Jā vai nē?" Es viņam sacīju: "Labi, šis ir jūsu piedāvājums, un tā būs jūsu atbildība!" Izrādes sagatavošanās laiks 1979.–1982. gados bija briesmīgs: es studēju Così fan tutte partitūru un nervozēju. Kā es to diriģēšu Zalcburgā pēc Karla Bēma? Taču šis darbs vēl ciešāk nostiprināja manas attiecības ar Vīnes filharmoniķiem."
Pēc tam kopā ar orķestri Rikardo Muti izpildīja Franča Šūberta simfoniju ciklu un saņēma orķestra prestižāko piedāvājumu – diriģēt tradicionālo Jaungada koncertu Vīnes Mūzikas biedrības Zelta zālē. Rikardo Muti vadībā šis koncerts skanēja 1993., 1997., 2000., 2004. gadā un skanēs arī 2018. gada 1. janvārī. "Pirms 1993. gada koncerta es atkal piedzīvoju murgus! Ko nozīmē diriģentam no Itālijas dienvidiem sagatavot populārāko un visvairāk gaidīto koncertu Vīnē ar Štrausu dinastijas un citu komponistu darbiem? Kad nodiriģēju savu ceturto Jaungada koncertu Vīnē 2004. gadā, es nolēmu – basta! Tas ir nogurdinošs, prasīgs pasākums. Orķestra vadība uzstāja, lai es diriģētu arī 2018. gada Jaungada koncertu, un es piekritu."
"Taču ir aplami domāt, ka itāļu mākslinieki var vislabāk izpausties itāļu repertuārā un vācu mūziķi – vācu repertuārā," norāda Rikardo Muti. "Labāko Tristanu un Izoldi es dzirdēju Baireitā, kur to diriģēja Viktors de Sabata. Labākos Nirnbergas meistardziedoņus Zalcburgas festivālā izpildīja Vīnes filharmoniķi Arturo Toskanīni vadībā. Tas pierāda, ka mūzika ir universāla valoda. Studiju gados mēs to apgūstam caur Haidnu, Mocartu, Bēthovenu, Šūbertu, Brāmsu un Māleru. Ticiet man – daži itāļu diriģenti nespēj diriģēt Verdi, bet vācieši var! Pērn vasarā Zalcburgas festivālā mēs kopā ar Vīnes filharmoniķiem atskaņojām austrieša Antona Bruknera Otro simfoniju, kura tagad izdota vinila platē. Lai to pārdotu, ierakstu kompānijai Deutsche Grammophon uz albuma vāka nav jāmaina mans vārds uz "Rihards fon Mutens"," uzsver diriģents. Viņam ir perfekcionista slava, taču Rikardo Muti apgalvo, ka nekad nav pilnībā apmierināts ar to, ko dara.
Dēls kļūst par vectēvu
Kopā ar Vīnes filharmoniķiem ir pavadīti četrdesmit septiņi viņa dzīves gadi. "Esmu sācis, vēl būdams zēns, un tolaik vērsos pie mūziķiem ar uzrunu: "Profesor!" Tagad es viņus uzrunāju citādi: "Ragazzi, va bene, allora!" Agrāk attiecībās ar Vīnes orķestra māksliniekiem es biju dēls, kurš pateicās saviem priekštečiem, tagad esmu vectēvs, kurš rūpējas par bērniem un mazbērniem," teic 76 gadus vecais Rikardo Muti.
Visas biļetes uz viņa diriģētajiem koncertiem un izrādēm Zalcburgas festivālā allaž ir pārdotas. "Cilvēki domā, ka šī ir pēdējā iespēja mani redzēt! Es turpināšu uzstāties, kamēr būšu spējīgs tikt no orķestra durvīm, kas ved uz skatuvi, līdz pultij ātrāk nekā 20 sekundēs. Nevēlos līdzināties vienam 90 gadu vecam diriģentam, kurš reiz piedzīvoja šādu atgadījumu: viņš tik lēni gāja līdz pultij, ka publika nepacietībā aplaudēja arvien skaļāk. Viņš paklanījās un tikpat lēni sāka virzīties atpakaļ. Koncertmeistars viņam pačukstēja: "Maestro, kur jūs dodaties? Jums ir jādiriģē." Viņš to bija aizmirsis, un viņam šķita, ka koncerts ir galā, jo skan tādas ovācijas."
Rikardo Muti faniem var ieteikt piedzīvojumu kļūt par lieciniekiem meistara vadītā Aīdas iestudējuma procesam Aligjēri teātrī Ravennā. No 1. līdz 14. septembrim klausītāji aicināti vērot mēģinājumus un galā priekšnesumu. Šo iespēju piedāvā diriģenta dibinātā Itāļu operas akadēmija, divos iepriekšējos gados publikai bija atvērti operu Falstafs un Traviata mēģinājumi.
Informācija: www.riccardomutioperacademy.com
P. S. Nākamā gada 20. jūnijā Vīnes filharmonijas orķestris jaunā Venecuēlas diriģenta Rafaela Pajara vadībā uzstāsies Rīgā kopā ar mecosoprānu Elīnu Garanču. Programmā – Gustava Mālera dziesmas, uvertīra no Ludviga van Bēthovena operas Fidelio un Bēlas Bartoka Koncerts orķestrim.