"Galvenais ir nekad nepadoties. Nav svarīgi, cik tu esi noguris vai nervozs, tev jādodas uz priekšu un jāstrādā vislabākajā iespējamajā kvalitātē," uzskata japāņu diriģents Juniči Hirokami. Uzsākot jaunu koncertciklu Klasikas virsotnes, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris viņu aicināja pie diriģenta pults, lai cikla pirmajā koncertā Lielajā ģildē 16. decembrī viņa vadībā atskaņotu Ludviga van Bēthovena 4. simfoniju, Franča Šūberta Nepabeigto simfoniju un ievērojamā japāņu XX gadsimta komponista Toru Takemicu alta koncertu A String around Autumn, kura solists būs Minhenes filharmoniķu pirmais altists Žano Lišboa. "Tas ir viens no visskaistākajiem koncertiem altam: tik skaists kā mierīgs ezers, kā gulbis. Nevis jūras spēks, bet mirgojošs miers, netverama skaņa, kura ne brīdi nav agresīva. Jūs vienkārši peldēsiet noslēpumainā skanējumā," sola Juniči Hirokami.
Kompromisi neinteresēja
Augumā nelielais Juniči Hirokami ir slavens ar savu izteikti plastisko, pat dejisko diriģēšanas veidu. Kādā intervijā 1993. gadā tobrīd vēl tikai 35 gadus vecais diriģents teicis, ka jau no paša mūzikas mācīšanās sākuma gribējis būt diriģents: "Man tiešām patīk kustināt rokas. Jutu, ka man ir dabas dots talants izteikties ar ķermeni. Ja jūs jūtat, ka, mūzikas vadīti, varat noteiktā veidā kustināt ķermeni, tas norāda, ka jums ir tik ļoti vajadzīgais dabiskais diriģenta talants." Vai viesa teiktajā nevajadzētu ieklausīties mīlošajiem bērnu vecākiem? Paša Hirokami vecāki par savas vienīgās atvases vēlēšanos kļūt par diriģentu gan negribēja pat dzirdēt, jo uzskatīja, ka mūziķis nekad nevar būt drošs par rītdienu. Vecāki vēlējās, lai dēls kļūtu par biznesa cilvēku. "Viņi bija normāli cilvēki un domāja, ka mūziķa profesija mani nolems nabadzībai. Taču man bija pārliecība, un es nepadevos. Es cīnījos. Nav iespējams zināt, kāda būs nākotne, taču, ja tu ļoti tici savam mērķim, tu spēj to sasniegt. Es to izdarīju, jo man bija drosme pārvarēt bailes un šaubas: es cīnījos! Kompromisi mani neinteresēja. Galu galā, ikvienas profesijas apgūšanai ir nepieciešamas gadiem ilgas pūles. Lai kļūtu par mūziķi, jābūt īpašam talantam, taču ir jāiegulda milzīgs darbs un mīlestība. Visu izšķir tas, cik daudz spēka un neatlaidības tev ir," to viesis pārbaudījis paša pieredzē.
Juniči Hirokami dzimis Tokijā un starptautisku diriģenta karjeru sāka 26 gadu vecumā pēc uzvaras Kirila Kondrašina konkursā Amsterdamā. Kopš 1990. gada Hirokami bijis viesdiriģents pie daudziem ievērojamiem pasaules orķestriem, to skaitā ir Francijas Nacionālais orķestris, Leipcigas Gewandhaus, Berlīnes Radio simfoniskais, Karaliskais Concertgebouw, Monreālas, Vankūveras un Baltimoras simfoniskie orķestri, Izraēlas filharmoniskais, Londonas simfoniskais, Vīnes simfoniķi, Sanktpēterburgas filharmonijas orķestris, P. Čaikovska Maskavas simfoniskais orķestris. No 1988. līdz 1995. gadam Juniči Hirokami bija Noršēpingas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, pēc tam – Karaliskā Liverpūles filharmoniskā orķestra (1997–2000) un Japānas filharmoniķu (1991–2000) galvenais viesdiriģents, Columbus simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs (2006–2008). Protams, viņš diriģējis visus izcilākos Japānas simfoniskos orķestros. Patlaban Juniči Hirokami ir Kioto simfoniskā orķestra galvenais diriģents un muzikālais padomdevējs. Astoņos gados viņa vadībā orķestra kvalitāte pārsteidzoši augusi, 2015. gadā maestro un orķestris saņēma prestižo Suntory mūzikas balvu.
Tiesības slinkot!
Mācot topošos mūziķus Kioto mūzikas koledžas un Mākslu universitātē, viņš piekodina nenoniecināt cilvēkus, kuri ir lēnāki, gausāki. "Ja jums ir superātra domāšana, neiedomājieties, ka tāpēc esat izcili un pārāki par citiem! Vajag respektēt, cienīt, nevis noraidīt un noliegt," jaunajiem māca Hirokami. To spilgti ilustrē tas, kā slavenais japāņu XX gadsimta mūzikas klasiķis Toru Takemicu ieguvis pasaules atzinību. "Vietējie kritiķi viņa mūziku noliedza, nesaskatīja komponista talantu, līdz 1958. gadā, viesojoties Japānā, viņu pamanīja pasaulslavenais komponists un diriģents Igors Stravinskis. Viņš aicināja jaunos komponistus sacensties konkursā un no visām saņemtajām partitūrām izvēlējās Takemicu Rekviēmu stīgām. Drīz Takemicu mūziku jau spēlēja orķestri ASV." Pēc diviem gadiem Juniči Hirokami apritēs apaļš mūža cipars – 60 gadu. Droši vien jau tagad tiek plānota jubilejas koncertturneja? Diriģents atbild caur smiekliem: "Nē, vienkārši nosvinēšu dzimšanas dienu kopā ar ģimeni un draugiem. Iedzersim sakē, ēdīsim suši. Ziniet, cilvēkam vajag arī atpūsties un vienkārši baudīt dzīvi. Paskatieties uz mani! Esmu japānis, taču ļoti slinks cilvēks. Man vairs nepatīk tikai strādāt. Čaklums ir cienījams tikums. Ne tikai japāņi, arī amerikāņi ļoti daudz strādā. Bet vai zināt – kāpēc? Viņi vairs nevar apstāties, jo smadzenes ir saindētas ar naudu un lietām, kuras var nopirkt. Tā ir atkarība, tāpat kā no dzeršanas." Viņš neslēpj, ka labprāt kopā ar ģimeni paceļotu tāpat, bez diriģēšanas.