Dzīvē ir brīži, kad vienkārši jāpieņem lēmums, daudz nedomājot. Viens no iemesliem, kāpēc teicu "jā", ir tas, ka vienmēr ar mūsdienu mūziku esmu nodarbojusies kā izpildītāja – gan Radio korī (jau divdesmit gadu!), gan vokālajā ansamblī Putni, kuru izveidoju 1993. gadā, un daudzos neatkarīgos projektos, kurus esmu producējusi un kuros esmu muzicējusi. Mūsdienu mūzika mani vienmēr ir aizrāvusi un interesējusi. Tāpēc tas likās ļoti foršs izaicinājums – Antra Dreģe stāsta, kā pirms diviem gadiem piekritusi uzņemties jaunās mūzikas festivāla Arēna direktores rūpes. Festivāls, kurš jau ir sācies ar šveiciešu komponista Beāta Gīzina elektroakustiskās operas Marienglass izrādēm Rīgas Reformātu baznīcā, notiek četrpadsmito reizi un līdz 6. novembrim piedāvā ļoti neikdienišķu mūzikas pieredzi pieaugušajiem un bērniem.
Arēna meklējumiem
"Arēna vienmēr ir bijusi meklējumos, kā labāk šo formātu piedāvāt klausītājiem. Kādu brīdi ar to nodarbojās Latvijas Radio koris, kura abi diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš ir Arēnas dibinātāju vidū. Kad kļuva par grūtu līdztekus daudzajiem kora projektiem vēl arī organizēt tik lielu festivālu, Sigvards Kļava lūdza to uzņemties man," stāsta Antra Dreģe. "Piekritu, lai gan zināju, ka tas nav vienkārši. Ir mežonīgs, pamatīgs darbs – arī ar tehnisko nodrošinājumu, kas šādiem koncertiem ir ārkārtīgi komplicēts. Nekādā gadījumā negribas latiņu laist zemāk, visam jābūt, kā ir iecerējis komponists. Tikai tad šiem koncertiem ir jēga," viņa uzskata. Antra priecājas, ka viņas organizatoriskā komanda pamazām aug, rodas iespēja sadalīt atbildību.
"Šis savā ziņā ir brīvmākslinieku projekts, jo garantēta fiksētā finansējuma nav. Vienmēr rakstām projektus un esam pateicīgi Valsts kultūrkapitāla fondam un Rīgas domei par atbalstu. Viss pārējais, arī darbs ar sponsoriem, ārzemju fondiem un māksliniekiem, ir mūsu mazās triju cilvēku šūniņas rokās. Es pateicos liktenim, kas man ļāvis satikt īstos cilvēkus, precīzi un mērķtiecīgi strādājošos profesionāļus – projektu vadītāju Madaru Ravu-Kalveiti, tehnisko direktoru Kasparu Kalniņu, sabiedrisko attiecību speciālistu Mārtiņu Pučku. Ar idejām vienmēr piedalās brīnišķīgā māksliniece Kristīne Jurjāne, kura ir arī Arēnas logo autore. Pateicoties viņiem, kuģis var kustēt no vietas."
Sapnis ar virsuzdevumu
Festivāla mākslinieciskajā padomē daudz diskutēts, vai ir vajadzīga vienojošā tēma. Pērn tā bija Šķērsojot robežas, šogad – Utopija. "Nevis kā kaut kas neiespējams, neīstenojams, bet utopija šī vārda sākotnējā nozīmē – ideāls modelis ideālai sabiedrības funkcionēšanai, sapnis ar pozitīvu virsuzdevumu. Tieši tā šo tēmu piedāvājām jaundarbu komponistiem," Antra paskaidro. Austriešu dueta El Cimarron Duo koncerts tā arī saucas – Kontrapunkti. Utopiskie dialogi (Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 20.X), jo "dialogs starp sitaminstrumentiem un klasisko ģitāru jau pats par sevi ir utopisks savienojums". Šim vakaram tapušo triju jaundarbu autoru vidū ir arī jaunais latviešu talants Oskars Herliņš.
Kur Antra ar domubiedriem smeļ festivāla programmas daudzveidību? "Lielā mērā to ļauj personīgie kontakti, kas iegūti, koncertējot un sadarbojoties ar mūziķiem dažādās pasaules valstīs. Vienmēr visur esmu centusies piefiksēt mūziķu vārdus, kuri likušies interesanti. Šajā programmā ir ļoti daudz no manu personīgo paziņu loka. Bet ir arī daudz mākslinieciskās padomes ieteikumu. Man patīk viedokļu dažādība. Intensīvajā smadzeņu vētras posmā e-pastā rakstījām cits citam esejas, ko gribam Arēnā redzēt un dzirdēt." Bagātīgajā programmā Antra īpaši izceļ etnomuzikologa Valda Muktupāvela un šveiciešu komponistes, vijolnieces Helēnas Vinkelmanes sadarbību koncertos No Alpiem līdz Gaiziņam Rīgā (27.X k. p. Ziemeļblāzma), Liepājā (28.X) un Siguldā (31.X). Neviens nebūs līdzīgs citam, jo mūzika taps uz vietas. Ansamblis Mise-en no Ņujorkas festivālā viesojas ar amerikāņu jaunās postminimālisma mūzikas programmu Amerikāņu TV reklāmas (RLB 29.X). Franču komponista Fransuā Sarāna No Say no Way pirmatskaņojums (kultūras telpā Trīs māsas 1.XI) sola vienas izpildītājas Dženiferes Torensas performanci uz robežas starp koncertu, teātri un lekciju. Pati Antra Dreģe Radio kora grupas sastāvā dziedās eksperimentālajā projektā Canto 33. "Zinu, ka tas būs lielisks pārdzīvojums, muzikāla katarse. Šis darbs īsto izpildītāju gaidījis septiņus gadus, jo Helēna Vinkelmane līdz šim nebija atradusi nevienu kori, kam pa spēkam mikrotoņu intonācijas un sarežģītās ritmiskās faktūras. Spēlēsim arī speciāli šim koncertiem Vācijā izgatavotus trīs milzīgus monohordus. Milzīgie monstri mūs jau gaida Erfurtes katedrālē, kur šo darbu atskaņosim vispirms (24. oktobrī). Rīdzinieki to varēs dzirdēt 30. oktobrī Sv. Pētera baznīcā."