Orķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā savas 14. koncertsezonas atklāšanas koncerta programmā publikai 27. septembrī Lielajā ģildē (plkst. 19.00) dāvās krāšņu rudens krāsu paleti. Muzikālā pastaiga trīs gadsimtu garumā – apzīmējums, kas vislabāk raksturo gaidāmo koncertu. Tajā iemirdzēsies viena no Esterhāzi galma kapelmeistara Jozefa Haidna graciozajām simfonijām, atvasaras maigumu izstaros delverīgā ģēnija Volfganga Amadeja Mocarta Parīzē tapušais dubultkoncerts flautai un arfai, kura solisti būs divi izcili viesmākslinieki – Orchestre de Paris pirmā flauta Vensāns Likā un Berlīnes filharmoniķu vadošā arfiste Marija Pjēra Langlamē. Liriskas tonalitātes arī franču impresionista Kloda Debisī sapņainajā Mazajā svītā, ziemeļnieciski atturīga laicīgās dzīves elpa – igauņu XX gs. otrās puses komponista Lepo Sumeras Musica Profana.
Dažādo laikmetu un noskaņu bagātās programmas krāšņākais vainagojums solās būt V. A. Mocarta 1778. gadā tapušais dubultkoncerts flautai, arfai un orķestrim. "Kāpēc Mocarts ir viens no visu laiku pazīstamākajiem komponistiem? Tā ir viņa ģenialitāte, mūzikas radīšanas brīvība un dievišķais pieskāriens ar neapšaubāmi romantisku krāsu," saka Normunds Šnē. Ģeniāli darbi mēdz rasties pat visnecilākajā ikdienā. Kādu laiku dzīvodams Parīzē, Mocarts pasniedza kompozīcijas stundas franču armijas ģenerāļa un diplomāta, Gīnas hercoga Adriēna Luija de Bonjēra vecākajai meitai Marijai Luīzei Filipīnei. Šajā ģimenē tēvs bija arī kaislīgs flautists, meita – prasmīga arfiste. Mocarts viņiem abiem uzrakstīja vienu no saviem visskaistākajiem, romantiskākajiem skaņdarbiem, kura interpretācijas joprojām saved kopā izcilākos flautas un arfas virtuozus. Šoreiz uzmanības centrā būs franču mūziķi – flautists Vensāns Likā un arfiste Marija Pjēra Langlamē, kuri jau 2016. gadā igauņu maestro Pāvo Jervi vadībā ar Sinfonietta Rīga šo Mocarta darbu atskaņoja Pērnavas festivālā.
Arī Jozefa Haidna 102. simfonija pieder meistara spožākajiem darbiem. Haidns Sinfonietta Rīga repertuārā ir pastāvīgi, taču šo simfoniju orķestris spēlē pirmoreiz. Savukārt franču impresionista Kloda Debisī mūzika Sinfonietta Rīga repertuārā ir eksotisks retums, jo komponista stihija ir muzikālās gleznas klavierēm vai arī lielam orķestra sastāvam. Mazā svīta (1886/1889) oriģinālā komponēta klavierēm četrrocīgi, orķestrim to pārlicis franču diriģents un komponists Anrī Bisērs. Atjautīgi un azartiski formas un tembru iespējas izmantojis igauņu komponists Lepo Sumera (1950– 2000), ar kura opusu laicīgajai pasaulei Musica Profana (1997) orķestris vainagos pastaigu cauri trim gadsimtiem.