Divdesmito dzimšanas dienu Klasika svinēs Zvaigznes dienā, 6. janvārī, ar vērienīgu koncertu Lielajā ģildē: diriģenta Andra Pogas vadībā muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris Latvija, maestro Raimonds Pauls. Dziedās Inga Šļubovska-Kancēviča, Ieva Parša, Jānis Kurševs un Rihards Mačanovskis. Jura Karlsona īpašā veltījuma - Koncerta čellam, klavierēm, sitaminstrumentiem un orķestrim - pirmatskaņojumā solisti būs Kristīne Blaumane, Agnese Egliņa un Elīna Endzele.
Atsvaidzinātā vēsture
"Jau agrā pavasarī Klasikas komandā nolēmām, ka iesim sarežģīto ceļu: taisīsim svētkus sev un klausītājiem un piedāvāsim ko jaunu," stāsta Gunda Vaivode. Pa jaunam Viļņa Šmīdberga aranžējumā skanēs pat pazīstamās Ulda Marhileviča fanfaras, kuras ievada daudzus radio raidījumus un nu uzsāks arī jubilejas programmu. Sarūpēts arī "priecīgs, pie mums līdz šim nedzirdēts Nīderlandes komponista Luija Andrīsena opuss - Bēthovena deviņas simfonijas, visas saliktas deviņās minūtēs orķestrim un saldējumpārdevēja zvaniņiem. Ļoti asprātīgi, beigās mūziķiem ir arī jādzied".
Liela galvas lauzīšana bijusi, ko celt priekšā koncerta otrajā daļā pēc starpbrīža ar šampanieti. Gribējies ko vieglāku. "Atrādīsim lielo komponistu mazos grēciņus," šķelmīgi smaidot, Gunda norāda, ka arī klasiskie komponisti rakstīja dziesmiņas Vieglās un estrādes mūzikas orķestrim, kurš Radio uzplauka sešdesmitajos gados. "Atlasījām komponistus, kuri Radio strādājuši par skaņu režisoriem, mūziķiem, ansambļu vai pat redakcijas vadītājiem."Sanākusi eleganta buķete: Ringolds Ore, Elga Īgenberga, Jānis Ivanovs, Romualds Grīnblats, Edmunds Goldšteins, Ģederts Ramans, šodienas vecmeistari Romualds Kalsons un Raimonds Pauls. Bibliotēku retumu nodaļās atrastās, no jauna digitalizētās partitūras un jaunie aranžējumi noderēs arī orķestriem šodien.
Pieskaņojot koncerta vidi, režisors Juris Pakalniņš veido melnbaltas videofilmas. "Radio koridoru viņš pārvērta frizētavā, kurā mūsu meitenes sasēdinātas rindā ar ruļļiem matos un pats Juris - frizieris, ar šķērēm. Es tikai dzirdēju šausmīgu kliedzienu pa visu Radio, kad viņš netīšām Lienei Jakovļevai nogrieza riktīgu matu kušķi," Gunda paver jubilejas gatavošanas aizkulises.
Jubilejā - fundamentāli
Koncerts vainagos svinēšanu, kas iesākta jau 2015. gada maijā ar latviešu etnogrāfiskās kokles dāvinājumu Briseles mūzikas instrumentu muzejam. "Izrādījās, ka vērienīgajā muzejā, kurā ir tūkstošiem dažādu instrumentu, kokles nav. To izgatavoja meistars Jānis Rozenbergs. No balta koka, izrotātu." Jau no oktobra sākuma svētdienas raidījumi Mode mainās, klasika paliek vēstījuši visu Klasikas un tās priekšgājējas, Latvijas Radio Mūzikas redakcijas vēsturi. Ar 1. janvāri Klasikā ik vakaru skan pa vienai latviešu šūpuļdziesmai, kuras projektā Zvaigžņu nakts ierakstījuši daudzi pasaulē atzīti Latvijas mūziķi. "Man bija lielas šaubas, kā dabūt visus lielos māksliniekus šurp, vai viņiem būs laiks un gribēšana. Pirmo uzrunāju Elīnu Garanču, un viņa pat speciāli atbrauca starp izrādēm Vīnē ierakstīt R. Paula Aicinājumu ar Aspazijas dzeju. Sapratu, ka droši varu uzrunāt pārējos. Ir daudz atklājumu. Izrādījās, ka Imanta Kalniņa Miega dziesmiņa, kas skanēja LTV bērnu raidījumos Pasaciņa, Daumanta Kalniņa izpildījumā pirmoreiz izskanēs oriģinālversijā ar pilnu Rūdolfa Blaumaņa tekstu: "aiznes mani, mazu bērnu pie Dieviņa zvaigznītēm". Marina Rebeka mūsu studijā nav bijusi kopš bērnu kora Rīga laikiem."
Gunda uzsver, ka Klasika ir "ļoti lēns, nemitīgs process, nevis gatavs, nobarots broileris. Sākām ar četrām stundām, pakāpeniski izveidojot pilnvērtīgu diennakts programmu. Mūsu galvenā vērtība ir ļoti laba, profesionāla komanda, kurā katrs pats zina, kas jādara. Kad 1983. gadā atnācu strādāt uz Radio, mūzikas redakcijā bija 35 cilvēki, kuri 1. programmai sagatavoja dažas stundas dienā. Tagad esam 20 (no tiem 15 programmu vadītāji) un sagatavojam 24 stundas. Slodze ir milzīga, turklāt daudzi ir spiesti piepelnīties papilddarbos." Tomēr tie, kuri atnāk, iesakņojas pamatīgi.
Būt vai nebūt?
Klasikai dzimstot Latvijas neatkarības sākumos, pavērās logs uz pasauli, uz Eiroradio, dodot iespēju piedāvāt tiešraides no pasaules koncertzālēm un opernamiem - vairāk nekā 600 gadā. "Varam braukt, intervēt māksliniekus, veidot interesantus raidījumus. Tagad ir sajūta, ka pienācis laiks lolot savus māksliniekus un viņu devumu. Sāpīgā tēma ir Radio fondu ieraksti, fundaments. Bet tam, protams, ir vajadzīgs valsts atbalsts." Ir bijuši arī ļoti kritiski brīži.
"Vissmagākais bija krīzes laiks, kad Radio četrām programmām naudas vairs nebija. Jautājums bija: kā visu saspiest vienā programmā? Toreiz pateicu, ka šādu iespēju vienkārši neizskatu: strādāsim kaut vai par velti un pat, ja mūs dzirdēs tikai Rīgā. Tiešām taisījām raidījumus par velti, atvērām ziedojumu kontu un novērtējām katru latu." Gunda atceras, ka īpaši čakls ziedotājs bijis Stradiņa universitātes rektors, profesors Jānis Vētra. Protams, bija štatu samazināšana un neziņa, kas sekos. "Esmu raudājusi no rīta uz galda tukšā redakcijā, kad likās: tūlīt vairs neizturēšu. Tomēr izķepurojāmies! Es tiešām ticu: ja tu pastāvi uz labu domu (ka ir jābūt vienam kultūras kanālam Latvijā!), tad tā arī ir jānotiek." Līdzīgi klājies visā Eiropā, pat bagātajā Dānijā likvidēta lielākā daļa no Radio un televīzijas desmit mūzikas kolektīviem, pašu kanālu pārsviežot tikai uz digitālajiem raidviļņiem. Salīdzinot, "esam braši noturējušies". Klasikā joprojām skan gan raidījumi ilgdzīvotāji, kā Mana mūzika, kuram drīz būs jau trīsdesmit gadu, gan jauni raidījumi, kam šogad piepulcētas Etnovēstis un Pasāža par vizuālo mākslu - vēl viens solis visu mākslu atspoguļojuma virzienā. Bet šobrīd Gunda saka paldies Kultūras Rondo kolēģiem, kuri vadīs jubilejas koncerta tiešraidi Klasikā, ļaujot jubilāriem svinēt.
Līga Pipare