No 8. līdz 11. jūlijam četros koncertos Rīgā un piecos koncertos Rundāles pilī varēs baudīt itāļu baroka meistardarbus, senās angļu dziesmas, gregoriskos dziedājumus un indiešu rāgas. Festivāla koncertos uzstāsies pasaulslavenais baroka vijolnieks Džuljāno Karminjola, opersoprāns Elīna Šimkus, kontrtenors Sergejs Jēgers, vienpadsmitgadīgais brīnumbērns – vijolnieks Daniils Bulajevs. Uz festivālu pošas kamerorķestri Kremerata Baltica un Sinfonietta Rīga, baroka mūzikas orķestris Collegium Musicum Riga, vokālā grupa Schola Cantorum Riga un Latvijas Radio koris. Arī šoreiz festivāla noslēgumā skanēs Antonio Vivaldi koncertu cikls Gadalaiki.
Bāli nenopūderēts
"Manuprāt, baroka mūzika nav iestīvināta un bāli nopūderēta, bet ir dzīvīga, silta un ļoti cilvēcīga. Tieši tādu es to izjūtu. Man patīk spēlēties ar skaņu un tembru nokrāsām, atklājot katra tēla savdabīgo raksturu – vitālu, jūsmīgu, krāšņu, juteklisku vai pavisam sērīgu," atzīst publikas iemīļotā dziedātāja Elīna Šimkus (soprāns), kura kopā ar Māra Kupča vadīto baroka orķestri Collegium Musicum Riga izlolojusi īpašu programmu Sievietes mīla un dziesmas festivāla atklāšanas koncertam 8. jūlijā Mazajā ģildē. Dziedātāja atklāj, ka programmu apvieno sievietes romantiskajai pasaules izjūtai raksturīgi tēli un motīvi: sapņi, nakts, asaras, skumjas un cerības. "Sieviete šajā mūzikā ir gan valdniece, karaliene un karotāja, gan māte un sieva, viņa ir arī pievilta zemnieku meitene un kalpone." Valdnieces raksturo virtuozās un sarežģītās Georga Frīdriha Hendeļa, Antonio Vivaldi un Antonio Sartorio operu ārijas. Tās kontrastēs ar saldsērīgi apcerīgajām, plūstošajām angļu komponistu Džona Daulanda, Henrija Pērsela un Tomasa Kempiona "mākslas dziesmām" (art songs) teorbas pavadījumā programmas otrajā daļā. Tās vēsta par mīlētāju sarežģītajām attiecībām: vārdiem raksturīgs lirisks sentiments un nostalģija pēc pagājušajām dienām, mūzikai – melodiju daiļums, jutekliskums un apgarotība. Starp citu, šīs mūzikas mīļotāja bijusi Kurzemes hercogiene Luīze Šarlote, kuras dziesmu grāmatā uzietas daudzas Tomasa Kempiona dziesmas.
Jaunība sirmajā Rīgā
Koncertā Gregoriskie dziedājumi un dūdas, kas 9. jūlijā Rīgas Domā aizvedīs klausītājus viduslaiku mūzikas noslēpumainajā pasaulē, vokālās grupas Schola Cantorum Riga līderis Guntars Prānis vēlas "aizraujoši un krāsaini izstāstīt stāstu, kā mūzika varētu būt skanējusi vēlīnajos viduslaikos tepat, sirmajā Rīgā. Pat ja faktoloģiski nezinām, mums jādomā, kā tas varētu būt bijis. Zināms, ka viduslaikos mūki dziedāja klosteros, bet vai tiešām viņi nepazina mūzikas instrumentus, kuri attēloti dažādos vēsturiskajos ikonogrāfiskajos materiālos?" Spilgts viduslaiku mūzikas pārstāvis ir dūdas, kas minētas arī XV un XVI gadsimta Livonijas hronikās. Koncerts rosinās iztēloties šo instrumentu un balss sastapšanos, iekrāsojot to mūsu teritorijā, senajā Livonijā. Dziedošajiem vīriem talkā nāks izcilie dūdu virtuozi Ieva Nīmane un Māris Jēkabsons.
Savukārt Sv. Pētera baznīcā 10. jūlijā Akaša Sergeja Ancupova (sārods), Sandžu Višnu Sahai (tabla, Indija) un Ludmilas Žurkovas (tampura) izpildījumā skanēs Ziemeļindijas klasiskās rāgas, kuru atskaņošana saistīta ar saulrieta laiku. "Esam spēruši drosmīgu soli – parādīt, ka profesionālā mūzika pasaulē bijusi krietni agrāk, pirms vēl eiropieši par to sāka domāt," G. Ķirsis Eiropas jaunībai liek pretī ļoti senu mūzikas vēsturi. Festivāla Rīgas daļu vainagos nakts koncerts, kurā Latvijas Radio kora grupas, solistes Guntas Gelgotes, instrumentāla ansambļa un diriģenta Pētera Vaickovska izpildījumā skanēs angļu Orfeja – Henrija Pērsela – mūzika.
Baroka vijoles princis
Rundāles pils Baltajā zālē 11. jūlijā klausīsimies Džovanni Batistas Pergolēzi un Georga Frīdriha Hendeļa skaņdarbus Elīnas Šimkus, Sergeja Jēgera, Rīgas Doma zēnu kora un Collegium Musicum Riga izpildījumā, kā arī Džuljāno Karminjolu, recenzijās godātu par baroka vijoles princi. "Ārkārtīgi enerģētisks, spontāns, vitāls un vienlaikus ļoti izsmalcināts, galants, aristokrātisks mūziķis," muzikoloģe Baiba Kurpniece raksturo itāļu vijolnieku, kurš kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga gatavo daudzveidīgu programmu ar baroka, vētru un dziņu laikmeta un agrīnā klasicisma krāsām. Klasiķu šedevrus kā skaņu piedzīvojumu Zelta zālē sola zvanu ansamblis Arsis no Igaunijas. Festivāla noslēgumā Rundāles pils dārzā arī šoreiz skanēs Antonio Vivaldi koncertu cikls Gadalaiki. Solists orķestra Kremerata Baltica priekšā būs vienpadsmitgadīgais brīnumbērns Daniils Bulajevs, kurš jau astoņus gadus spēlē gan vijoli, gan klavieres.
Programma: www.smf.lv