Koncertprogrammā iekļauti Džuzepes Verdi uvertīra operai Luīze Millere, Maksa Bruha Romance altam ar orķestri, Bedržiha Smetanas simfoniskā poēma Vltava, Jurjānu Andreja Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri un Pētera Čaikovska fantāzijuvertīra Romeo un Džuljeta.
Koncertā, kurā galvenā loma atvelēta jaunajiem, topošajiem māksliniekiem, publikai būs iespēja dzirdēt veselu buķeti 19. gadsimta klasiskās mūzikas vērtību, kuras papildinās jaunības entuziasms un radošā gara dzirkstījums, kas jūtams, kad JVLMA simfoniskais orķestris atradīs kopīgu valodu ar četriem talantīgiem diriģēšanas studentiem un saspēlējas ar diviem jauniem solistiem.
Solistu vārdi radošās intrigas saglabāšanai ilgāku laiku bija noslēpumā tīti, jo skaņdarbus iestudēja un par tiesībām piedalīties šai koncertā cīnījās vairāki pretendenti. Savukārt, JVLMA simfoniskais orķestris izpildījuma kvalitātes un muzikālā izteiksmīguma ziņā ieņem stabilu vietu citu Latvijas simfonisko orķestru vidū. Tas spilgti pieteicis sevi kā profesionāls kolektīvs, kas tā mākslinieciskā vadītāja Andra Vecumnieka vadībā un sadarbībā ar spožiem pašmāju un ārvalstu diriģentiem ik gadu īsteno vairākas mākslinieciski augstvērtīgas un profesionāli atskaņotas koncertprogrammas.
Koncertā dzirdamajai mūzikai raksturīga emocionālā aizrautība, melodisks skaistums, pārstāvēto nacionālo skolu dažādība – vienkopus būs dzirdami itāļu, vācu, čehu, krievu un latviešu autoru darbi.
Džuzepe Verdi ir itāļu operas lielmeistars, kuram 19. gadsimtā ir neapstrīdami vadošā vieta savas tautas skaņumākslā. Operu Luīze Millere viņš sacerēja vēl jaunībā, kad desmit intensīva darba gados radīja ap 15 efektīgu operu, galvenokārt ar seniem vēstures sižetiem. Taču Luīze Millere pirmoreiz negaidīti atklāj citu – lirisku stīgu - autora daiļradē. Ar psiholoģiski spriegām situācijām bagātais sižets te atspoguļojas melodiskas mūzikas aizrautīgos uzbangojumos. Uvertīras ritma trauksmainais pulss un reljefi izceltie soloinstrumentu tembri atklāj uz skatuves izdzīvotās drāmas būtību, portretē operas varoņu dvēseles pasauli.
Maksa Bruha likteni mūzikā kopumā nevarētu dēvēt par izcili laimīgu. Romances un citu melodisku instrumentālo darbu autors gan dzīvoja garu mūžu, tomēr viņa radošais veikums laikabiedru acīs palika citu vāciski runājošo komponistu veikuma ēnā. Riharda Vāgnera pompozi vērienīgie operu projekti, Roberta Šūmaņa atjautīgās miniatūras vai Johannesa Brāmsa ievēroto klasisko tradīciju diženums saistīja sava laika publiku vairāk. Tomēr izšķērdīgi dāsnā skaņugūzma, ko pāri klausītājiem nobārstīja nākamā, 20. gadsimta, modernisms, rosināja apmulsušos atskatīties vēsturē, ieraudzīt tur agrāk nepamanītas vērtības Antona Bruknera, Frīdriha fon Flotova, Jozefa Reinbergera, Hugo Volfa un citu autoru – viņu skaitā arī M. Bruha – mūzikā.
Bedržihs Smetana ir pirmais no diviem čehu mūzikas klasiķiem līdzās Antonīnam Dvoržākam. Bet Jurjānu Andrejs – pirmais no diviem latviešu mūzikas klasiķiem līdzās Jāzepam Vītolam. Šī vēsturiskā aksioma ļauj vieglāk saprast gan abu pirmo klasiķu lielo garīgo radniecību, ko veicinājuši tautas nacionālās atmodas laikmeta apstākļi, gan arī izraudzīto skaņdarbu ietvērumu vienā koncertā. Pirmajiem klasiķiem parasti raksturīgs bagātīgs folkloras iekļāvums profesionālajā mūzikā, tādā veidā lepni apliecinot savu nacionālo identitāti. Te varam atcerēties daudzās populārās čehu dejas B. Smetanas komiskajā operā Pārdotā līgava vai Jurjānu Andreja neizsīkstoši optimistisko Dziesmusvētku maršu, arī Mihaila Gļinkas veikumu Krievijā vai Ferencu Listu ungāru kultūrā. Tomēr koncerts programmai izraudzītie darbi iezīmē arī nedaudz citādas, vairāk liriskas stīgas abu autoru mākslā. Simfoniskajā poēmā B. Smetana secīgi tēlojis Čehijas lielākās upes, par tautas likteņupi dēvētās Vltavas, plūdumu no iztekas mežainos kalnos līdz pat ietekai Elbā. Dabas tēlu dzīvinošais spēks te savijas ar romantiskā cilvēka jūsmu, tēlo viņa garīgu atdzimšanu pirmatnējā dabas vidē, robežo ar panteisma izpausmēm. Arī viendaļīgais, poēmai līdzīgais Jurjānu Andreja Čella koncerts izceļ lirisku dvēselisku pārdzīvojumu, kāds drīzāk radniecīgs vēlāko paaudžu latviešu skaņražiem Emīlam Dārziņam, Alfrēdam Kalniņam vai Jānim Mediņam nekā mūsu tautas Pirmās atmodas laikmetam. Tas ir pirmais instrumentālā koncerta žanra paraugs mūsu skaņumākslā.
Pēteris Čaikovskis pazīstams kā viens no spilgtākajiem romantiķiem. Visu viņa daiļradi caurstrāvo emocionāla aizrautība, kas bango operās, kvēlo simfonijās, sniedz baudījumu baletos. Taču pat uz šī fona agrīnā fantāzijuvertīra Romeo un Džuljeta izceļas kā viens no piesātinātākajiem P. Čaikovska darbiem, kur jūtu plūsma apvienojas ar stingru formas loģiku. Pasaulslavenais V. Šekspīra sižets iedzīvināts skaņās ar teatrālu vērienu, pretstatot aizspriedumu radītam naidam mīlestības visvareno garīgo spēku.
Biļešu cena Ls 2; pensionāriem, studentiem un skolēniem, uzrādot apliecības – Ls 1. Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv vai stundu pirms koncerta norises vietā.