Kopš Rīgā uz gadiem iemājoja Krievijas festivāls Kubana, par galveno pilsētas lielformāta koncertu vietu kļuvusi iepriekš neapgūtā Lucavsala. Izskatās, ka Mežaparka estrāde un stadions Skonto jau ir vēsture. Pērn Lucavsalā notika arī Piena festivāls, šogad tur jau aizvadīts viens liels koncerts, kurā uzstājās Foo Fighters, The Kills un Biffy Clyro.
Dziesmas visiem slāņiem
Tagad kārta amerikāņu komandai Red Hot Chili Peppers (RHCP), kuru droši vien nezina tikai retais, un tās koncertus līdz šim nācies braukt klausīties citās zemēs. Tuvākie bija pirms pieciem gadiem Igaunijā un Lietuvā, un šogad mūziķi beidzot ir trāpījuši desmitniekā – tātad Rīgā. Reiz koncertu Haidparkā Londonā varēja itin labi vērot, nepērkot biļeti, jo arī no ierobežotās teritorijas ārpuses viss bija ne vien dzirdams, bet pat redzams. Ir jau dzirdēts par plāniem klausīties koncertu no laivas Daugavā, arī pie Salu tilta margām droši vien būs "par zaķi" koncertu dzirdēt atnākušo lērums, kas izrēķinājuši, cik alus divlitreņu sanāks par tiem 69 eiro, ja nepirks biļeti, jo RHCP ir populāra visos sabiedrības slāņos – no inteliģences līdz jauniešiem, kas ikdienā valkā treniņtērpus, kuriem patīk jebkura mūzika, kas vismaz izklausās agresīva.
RHCP mūziķi ar solista Entonija Kieža repa un agrīnā posmā arī pankrokam (grupas dziesmas iekļautas arī panku izlasēs) raksturīgo vokālu uz fankmūzikas, blūza un metāla instrumentālās bāzes uzskatāmi par šāda mūsdienās ļoti populāra muzikālā formāta pionieriem – grupa radusies 1983. gadā, un pēc gada iznāca pirmais albums.
Grupu Losandželosā dibināja četri klasesbiedri – vokālists Entonijs Kiedis, ģitārists Hilels Slovaks, basists Maikls Pīters Balzarijs (Flī) un bundzinieks Džeks Aironss. Pirmo koncertu viņi spēlējuši aptuveni trīsdesmit klausītājiem. Instrumentālisti aizrautīgi improvizējuši, un Entonijs Kiedis repojis savu dzejoli Out of L. A. – vēlāk šī dziesma iekļauta debijas albumā. Uzstāšanās bijusi tik negaidīti pārliecinoša, ka RHCP aicināta spēlēt Losandželosas klubos vēl. Sešas dziesmas no šiem koncertiem grupa ielikusi savā demo lentē, un līgums par septiņu albumu ierakstīšanu ar EMI America drīz vien māksliniekiem bijis rokā. Pirmais albums, salīdzinot ar šodienas supergrupas skanējumu, izklausās diezgan skolniecisks, kā basketbola zālē ieskaņots, bet vēl nesabojātas jaunības enerģijas pilns. Koledžu radiostacijas un MTV grupu atskaņoja un popularizēja ļoti labprāt.
Divi mīnus, divi plus
Otrajā albumā Freaky Styley (1985), ko producēja viens no fankmūzikas pionieriem dziedātājs Džordžs Klintons, jau parādās RHCP raksturīgās iezīmes un Flī specifiskais basģitāras spēles stils, kas vēlāk kļuva par paraugu daudziem jo daudziem citiem basģitāristiem. Droši vien tas ir Džordža Klintona pirksts, ka ierakstā izmantoti daudzi fona vokālisti – gandrīz vesels koris – un pūšamie instrumenti. Hilela Slovaka un Džeka Aironsa saistības ar citām grupām neļāva viņiem pilnasinīgi piedalīties pirmo divu albumu ierakstā, tāpēc diemžēl tikai trešais The Unlift Mofo Party Plan (1987) perfekti dokumentē grupas pirmā sastāva spēcīgo skanējumu, kas jau patiešām izklausās kā nākotnes megagrupa RHCP. Tajā laikā Entonijs Kiedis un Hilels Slovaks jau nopietni un bīstami aizrāvās ar heroīna lietošanu, taču pirms turnejas abi nosolījās to pārtraukt.
Kā jau visi atkarīgie, viņi tomēr slepus to turpināja, un Hilels Slovaks dažos koncertos nebija spējīgs pat spēlēt ģitāru. Pēc atgriešanās no turnejas viņš tika atrasts savās mājās Holivudā miris no heroīna pārdozēšanas. Džeks Aironss arī tūliņ pameta RHCP, paziņojot, ka nevēlas būt grupā, kurā viņa draugi mirst. Flī un Entonijs Kiedis nolēma turpināt – daļēji tāpēc, lai uzsvērtu kopā ar Hilelu Slovaku aizsāktā nozīmīgumu viņa piemiņai, un paņēma par ģitāristu 18 gadu veco Džonu Frušanti – lielu grupas fanu, kuram Hilels Slovaks bija elks. Par jauno bundzinieku kļuva Čads Smits. Bija radies sastāvs, ar kuru grupa ieguva superzvaigžņu statusu.
Nākamais albums Mother’s Milk (1989) iezīmējas ar smagākām ģitārām, taču ir melodiskāks. Entonijs Kiedis pakāpeniski papildus repošanai sāk arī dziedāt, kas viņam, kā izrādās, sanāk ne vien ļoti labi, bet arī smeldzīgi – tā, lai meitenēm un ne tikai meitenēm pa vaigu kāda asariņa norit. Pirmo reizi ar pilnu krūti viņš šo raudu izsaukšanas spēju demonstrē nākamā – Rika Rubina producētā – albuma Blood Sugar Sex Magik (1991) hitā Under the Bridge, kas līdz pat šim brīdim kopā ar tā paša perioda Give It Away ir grupas visu laiku populārākās dziesmas. Albums padara RHCP par grupu, kuras ieraksti tiek pārdoti miljonu tirāžā visā pasaulē, un līdz ar to arī koncerti ir grandiozi. Tas ļauj atbalstīt pagaidām vēl ne tik slavenas grupas, kuras tiek uzaicinātas par RHCP turneju iesildītājām. Entonijs Kiedis jau bija noskatījis The Smashing Pumpkins, bet tad piezvanījis Džeks Aironss un lūdzis, lai ļauj RHCP iesildīt viņa drauga jaunajai grupai Pearl Jam. Blata būšana tātad, taču redzēt trīs šādas grupas vienā koncertā 1991. gadā – tas noteikti bija neaizmirstams piedzīvojums. Kad koncertu norises vietas kļuva vēl lielākas, koncertu organizētāji ieteica Pearl Jam nomainīt ar kādu pazīstamāku grupu, un Entonijs Kiedis sazvanīja nesen Rīgu apostījušo Deivu Grolu, lai sarunātu Nirvana. Darīts! Iespējams, šī iemesla dēļ arī sākās Pearl Jam līdera Edija Vēdera un Kurta Kobeina nesaskaņas, savukārt The Smashing Pumpkins no lieliskā trijnieka atkrita, jo Billijam Korganam bija romantisku attiecību vēsture ar Kortniju Lovu vēl pirms Kurta Kobeina un ar savas bijušās meitenes jauno draugu spēlēt uz vienas skatuves Billijs Korgans nebija gatavs.
Frušantes slavas fobijas
Savukārt Džonam Frušantem sāka riebties, ka grupa kļuvusi pārāk populāra, viņam labāk būtu gribējies, lai mūziķi turpina spēlēt klubos. Savu nepatiku viņš pauda, televīzijas tiešraidē dziesmas Under the Bridge laikā pēkšņi sākot kaut ko improvizēt ar ģitāru, nevis spēlēt "tā, kā ir pareizi", par to Entonijs Kiedis bija pārskaities. Pēdējo koncertu ar RHCP Džons Frušante nospēlēja 1992. gada maijā Tokijā. Būdams mirušā Hilela Slovaka fans, viņš sāka atkārtot sava priekšgājēja gājienus un devās garā heroīna un kokaīna atvaļinājumā. 1993. gadā viņi sāka "heroīna tūri" kopā ar aktieri Riveru Fīniksu, kurš mira no pārdozēšanas pie Džonijam Depam toreiz piederošā mūzikas kluba The Viper Room Losandželosā.
Par RHCP ģitāristu tika pieņemts Jane’s Addictian dalībnieks Deivs Navarro, ar kuru tika ierakstīts albums One Hot Minute (1995). Džons Frušante šajā laikā ierakstīja vairākus soloalbumus, bet bija pazaudējis kontaktus ar visiem draugiem, izņemot Flī, ar kura palīdzību atkopšanās periodā izdzīvoja un 1998. gadā atgriezās RHCP. Nākamais albums Californication (1999) bija tik melodisks, lipīgu hitu un Entonija Kieža smeldzīgās dziedāšanas pilns, ka ansamblis kļuva vēl populārāks nekā pēc Blood Sugar Sex Magik iznākšanas. Tādā garā mūziķi turpināja – albumi By the Way (2002) un Stadium Arcadium (2006) vēl stiprināja grupas slavu, un to nemazināja talantīgā ģitārista Džona Frušantes otrā aiziešana no RHCP 2009. gadā.
Grupa devās pelnītā atvaļinājumā – Entonijs Kiedis kļuva par tēvu, neizpildot intervijā Stokholmā pēc Californication iznākšanas doto solījumu meklēt sievu kaut kur Baltijā (viņam ir lietuviešu saknes un no turienes arī uzvārds). Tātad jāsaka "Kiedis", nevis kaut kāds "Kīdiss". Flī devās studēt mūzikas teoriju un kopā ar Tomu Jorku no Radiohead izveidoja supergrupu Atoms for Peace.
Džons Frušante savā vietā ir atstājis turneju otro ģitāristu Džonu Klinghoferu, kuram Frušante bija paraugs un skolotājs līdzīgi kā viņam kādreiz Hilels Slovaks. Vienīgi Džona Klinghofera radošais potenciāls nav salīdzināms ar abiem priekšgājējiem. Vai RHCP to jūt? Droši vien, bet tā mašīna ir ieskrējusies, un, ja viens lec ārā, pārējiem ir ērti tajā palikt. Jaunajā sastāvā jau izdoti divi albumi I’m with You (2011) un The Getaway (2016), par kuriem milzīgu sajūsmu neizrāda pat lielākie grupas fani. Arī viņiem koncertos gribas pirmām kārtām dzirdēt gabalus no Blood Sugar Sex Magik un Californication, kurus grupa arī turpina spēlēt. Pašiem senākajiem faniem gribētos kaut ko pavisam agrīnu, bet tas periods ir sen noslēdzies.
Katrā ziņā RHCP ir grupa, kuru arī Latvijā visbiežāk dīdžejam lūdz uzlikt ballītēs ar roka ievirzi. Kādā laika periodā vēlmju sarakstā dominējušas Nirvana, Kings of Leon un Pearl Jam, taču RHCP popularitāte palikusi nemainīga daudzu gadu garumā, tātad iespaidīgs apmeklētāju pūlis, ko grupai 27. jūlijā izklaidēt Lucavsalā, ir garantēts.
Red Hot Chili Peppers
Lucavsalā 27.VII plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 69–249
Fane