Nav bijis daudz jālūdzas, lai viņu iesaistītu kārtējā radošajā sadarbībā. Šoreiz pēc ilgāka pārtraukuma, atkal ar skolēniem. Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris Spīgo un Raimonds Pauls pie klavierēm klausītājus sagaida viņa mūzikas koncertā Ja man saule roku dotu Latvijas Universitātes Lielajā aulā 21. oktobrī plkst. 19.
Dinastijas auklējums
Šī programma jau ir ierakstīta arī kompaktdiskā, kuru Raimonds Pauls un Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris Spīgo prezentēja koncertā Jelgavas Kultūras namā pagājušā gada nogalē. Redzot publikas lielo atsaucību, izlemts to aizvest arī uz Rīgu. Koncerta pirmajā daļā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Raimonda Paula dziesmu ciklu ar Ineses Zanderes dzeju Upju dziesmas un divas dziesmas, ar kurām Raimonds Pauls piedalījās savulaik korim Kamēr... radītajā dažādu valstu komponistu dziesmu ciklā Saules dziesmas. Otrajā daļā skanēs teātra mūzika ar Jāņa Petera vārdiem. Fragmenti no kaislīgajām Kabīrijas naktīm un smeldzīgā mūzikla Māsa Kerija. Koncertu noslēgumā popūrijs no izrādes Draudzes bazārs. Maestro un korim pievienosies dziedātāja Ance Krauze un pavadošā grupa no Latvijas Radio bigbenda, koncertu vadīs TV personība Arnis Krauze.
Meiteņu koris Spīgo ir diriģentu dinastijas auklējums. To 1977. gadā nodibināja Līgas Celmas-Kursietes mamma, ilggadējā skolotāja un viena no Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas novirziena klases iniciatorēm Liena Celma. Kora profesionālā latiņa ir ļoti augsta. Meitenes priekšnesumos arī izmanto dejas elementus un nebīstas sacensties ar sieviešu koriem – 2013. gada XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru karos pat izcīnīta 1. vieta sieviešu koru kategorijā, bet 2014. gadā notikušajā 8. Pasaules koru olimpiādē – divas zelta medaļas. Šogad Spīgo pārstāvēja Latviju pirmajā starptautiskajā konkursā Eirovīzijas gada koris 2017.
Uzrauj citā kosmosā
Spīgo dziedātāju vecāki un vecvecāki ir paaudzes, kuras var atcerēties kādreiz raženo Raimonda Paula sadarbību ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu kori, kuram viņš sacerēja daudz skanīgu dziesmu. Savukārt Spīgo pirmā sadarbība ar maestro bija 2009. gadā, kad koris bija uzaicināts uz Pasaules koru olimpiādi Dienvidkorejā. "Ļoti gribējām aizbraukt, taču nebija naudas tālajam ceļam un dzīvošanai. Tāpēc rīkojām labdarības koncertu kopā ar Raimondu Paulu, Renāru Kauperu, Jāni Jubaltu un Andri Ērgli, kurš dziedāja solo Raimonda Paula Pērļu zvejnieka atskaņojumā koncerta noslēgumā," atceras Līga Celma-Kursiete. Savākt naudu izdevies, bet, kad koris ieradies Dienvidkorejā, tur bija izsludināta cūku grupas epidēmija un koru konkursu atcēla. "Viņi tik ļoti kalpo burtam, ka negribēja mūs nekur laist, gribēja turēt tikai kopmītnē." Tomēr palaimējies izsprukt pāris ekskursijās pabaudīt atšķirīgo Āzijas pasauli.
Pagāja laiks, un, svinot Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas novirziena 35 gadu jubileju 2012. gadā, nu jau visi skolas kolektīvi sagatavojuši koncertu Mēs Maestro mūzikā. Jau toreiz Pauls piedāvājis nodziedāt daļu no Upēm. "Nodziedājām pusi, taču gribējās izpildīt visu ciklu. Uzrunāju maestro, teicu, ka vajadzētu arī CD. Klusiņām bīdījām ieceri uz priekšu," Līga Celma atminas, kā tapa Raimonda Paula mūzikas programma ar Ineses Zanderes (Upju dziesmas, Saules dziesmas) un Jāņa Petera (teātra mūzika) tekstiem. Viņa pati un tēvs, pūtēju orķestra vadītājs Agris Celms veidojuši pārlikumus meiteņu korim. Trompetists Aivars Krūmiņš izveidojis Draudzes bazāra orķestra partitūru. Taču galvenais: "Tā ir bezgalīga laime, kad maestro piesēžas pie klavierēm, viņš mūs uzrauj citā kosmosā. Bet ir jābūt labi sagatavotiem." Diriģente priecājas, ka meitenes dzied visu no galvas.
Par Upju ciklu ir īpašs stāsts. Gatavojoties 2010. gada Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, rīkotāji pasūtīja Inesei Zanderei Latvijas upēm (Salacai, Gaujai, Lielupei, Ogrei, Irbei, Ventai, Aiviekstei, Daugavai) veltītus dzejoļus, lai astoņi komponisti sacerētu katrs vienu cikla daļu korim a cappella. Tā tapis cikls, kurā vienu dziesmu – Lielupe – sacerēja arī Līga Kursiete-Celma. Taču Raimondam Paulam Zanderes dzejoļi tā iepatikušies, ka viņš komponējis tos visus. Dziesmu svētkos tomēr skanēja astoņu komponistu veikums, kā bija plānots, savukārt Raimonda Paula versija atskaņojumus piedzīvoja vēlāk Arvīda Platpera un viņa Draugu kora, kā arī Edgara Vītola un kora Aura izpildījumā.
"Cikls vienā rokrakstā ir daudz labāk. Nospiedums ir fundamentālāks, pamatīgāks. Mūsu versija ir visskaistākā: melodisms ar meiteņu dzidrajām balsīm, un Raimonda Paula harmonija uz klavierēm. Dziesmas neko nezaudē tāpēc, ka puišu balsu nav. Protams, ar noteikumu, ka maestro ir pie klavierēm. Viņam instruments uzmirdz. Savukārt Zanderes teksti ir tik dziļi, var izlobīt vēsturi un katra dziesma ir citā noskaņā," atzīst Spīgo diriģente.
Starp citu, trešdien, 18. oktobrī, Pēterim Plakidim veltītā koncertā Mazajā ģildē pirmatskaņojumu piedzīvos Līgas Celmas-Kursietes jaundarbs balsij, klavierēm, čellam un klarnetei.