Jēga ir pavisam vienkārša – jaunā koncertzāle Cēsīs ir uzbūvēta, lai padarītu cilvēku dzīvi un tās emocionālo kvalitāti labāku, – pārtverts jaunās daudzfunkcionālās Vidzemes koncertzāles vadības birojā pēdējo darbu steigā pirms atklāšanas un jautāts, kā jaunajai koncertzālei ierakstīties Vidzemes reģiona un visas Latvijas kultūras kartē, atbild viens no tās tapšanas galvenajiem iniciatoriem aktieris un Cēsu uzņēmējs, Vidzemes koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars. Esam te uzkūlušies diezgan saspringtā brīdī – viss vēl tiek kārtots, koncertzālē mazgā milzīgos logus, trijās mazajās zālēs – kamerzālē, ērģeļzālē un kino/teātra zālē – izvieto aprīkojumu. Izstāžu zālē jau gaida izrādīšanai atvēlētās gleznas no arhitekta Ulda Pīlēna biroja kolekcijas (Ulda Pīlēna birojs UPB būvēja jauno koncertzāli).
Stiklotās biroju piebūves nama augšstāvā, no kura paveras lieliska pilsētas panorāmas ainava, tieši patlaban top sarežģīts pārskats. Notiek Eiropas projekta pārbaude, jo koncertzāles finansējuma lauvas tiesa – 7,4 miljoni latu – nākusi no Eiropas Reģionālā fonda ar Cēsu novada pašvaldības un valsts līdzfinansējumu. Arhitekta Jura Pogas projektētajā namā, kura jaunā, mūsdienīgā telpa un dizains pārliecinoši saaudzēti ar simtgadīgo, 1913. gadā celto Viesīgās biedrības namu un tā interjera vēsturiskajām detaļām, sestdien, 31. maijā, pulcēsies atklāšanas koncerta klausītāji, taču daži jau pagājušajā svētdienā Andra Veismaņa vadītā Vidzemes kamerorķestra sniegtajā akustikas izmēģinājuma koncertā ir paspējuši novērtēt akustikas meistara Andra Zabrauska veidoto Lielās zāles skanējumu.
Nu jau mēnesi te pilnā sparā strādā Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola. Līdz ar mūzikas skolu šeit ieradušās arī savulaik skolai dāvinātās ērģeles, kuras 1999. gadā tika atvestas no Lībekas un tagad stāv vienā no trim Vidzemes koncertzāles mazajām zālēm. Skolas bibliotēkā gan saule karsē kā peklē – vēl jānoregulē ventilācijas sistēma, arī daļa grāmatu nav pat izsaiņotas. Gaitenī sastopam viegli nervozējošus jauniešus, kuri kārto solfedžo eksāmenu, – viss notiek!
Ceļš uz dzirdēšanu
Jaunas koncertzāles Latvijā nav ikdiena. Pēc pērnpavasar Rēzeknē atklātās pirmās reģionālās koncertzāles – Latgales vēstniecības Gors – pieredzes gaidāms, ka daudzi tagad mēros ceļu uz Cēsīm, lai tikai aplūkotu jauno vietu. Interesentu pieplūduma dēļ pat ir nodibināts ekskursiju dienests. Juris Žagars šādus interesentus dēvē par apmeklētājiem. "Ja pēc diviem gadiem mēs daļu no tiem, kurus tagad varam saukt par Cēsu koncertzāles apmeklētājiem, varēsim padarīt par klausītājiem, tas būs milzīgs sasniegums. Apmeklētājs atnāk uz pasākumu, bet īsts klausītājs ir tas, kurš nāk gūt baudu ausīm un savām sajūtām, – tāds, kurš iemācījies mūziku dzirdēt," Juris Žagars paskaidro atšķirību. Spēja dzirdēt mūziku būs nozīmīgs pienesums vidzemnieku un pilsētas viesu dzīves garīgajām baudām un emocionālajai kvalitātei – Juris Žagars runā pragmatiski un konkrēti.
Viņš uzsver arī gaidāmo koncertzāles ekonomisko pienesumu, kas atdzīvinās visu pilsētas dzīvi. Arhitekts Juris Poga priecājas, ka jau tās celtniecība devusi iespēju mūsu Latvijas ražotājiem. Speciāli Cēsu koncertzālei radītie krēsli ražoti Rīgas Krēslu fabrikā. Tie izgājuši akustiskos testus un pēc šiem datiem jau ir sameklējami pasaules tīmeklī. Liepājas Neredzīgo biedrības uzņēmumā tapuši akustiskie izkliedētāji, t. s. skaņas vairogi, balkonu margās un uz skatuves. Caurspīdīgos griestu vairogus izgatavojis uzņēmums UPB.
Rēzeknes koncertzāles vadītāja kolēģiem Cēsīs stāstījusi, ka tad, kad Gorā notiek koncerti, Rēzeknes veikalā Rimi laikus tiekot sarunātas papildu kasieres un Statoil tajā vakarā ir papildu darbinieki. Tas liecina, ka cilvēku plūsma pilsētā un reģionā palielinās tieši tāpēc, ka tur ir koncertzāle.
Nevis rūpnīcas, bet koncertzāles
Nams, kura siluets ārēji atgādina koku ar koši dzeltenu saules žalūziju lapotni, tuvākajos mēnešos sagaida ierodamies rīdziniekus, jo vasarā izbraukt no Rīgas ir notikums, turklāt doties uz Cēsīm jau ir pieradinājis ikgadējais mākslas festivāls Cēsis, kas notiks jau devīto reizi. Festivāls kopā ar savu publiku nu iemājos jaunajā koncertzālē, uz kuru lielā mērā pats ir vedis soli pa solim: ja nebūtu šo ikgadējo kultūras aktivitāšu, varētu jautāt – kāpēc koncertzāle jābūvē Cēsīs, nevis citā pilsētā?
"Tomēr patieso apmeklējumu redzēsim pēc diviem vai trim gadiem, kad jau strādās visas Latvijas koncertzāles – arī Lielais dzintars, ko Liepājā atklās 2015. gada vasarā," norāda Vidzemes koncertzāles direktore Inese Zagorska, kura tepat Vidzemē izveidojusi un 13 gadu vadījusi nelielo, taču ļoti aktīvo un pamanāmo Siguldas koncertzāli Baltais flīģelis. "Patlaban ir sajūta, ka nāk liels pozitīvs vilnis, kurā visi tiekam ierauti iekšā. Manuprāt, līdz ar trim jaunajām lielajām koncertzālēm Latvijā ir gaidāms kultūras uzplaukums, dinamiska aktivitāte visā valstī."
Inese Zagorska ir pārliecināta, ka cilvēki kļūs zinošāki, pieaugs mākslas mīļotāju skaits un sabiedrībā mainīsies attieksme pret kultūru, mākslu. "Mēs esam kultūras nācija – uzbūvējam nevis trīs rūpnīcas, bet trīs koncertzāles. Tās nesīs ekonomisko ieguvumu, jo koncertzālei savā darbā regulāri jāsaskaras ar poligrāfiskajiem, transporta, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem. Ap Cēsu koncertzāli augs mazie un vidējie pakalpojumu uzņēmumi. Arī pati koncertzāle nodrošina darbvietas," stāsta Inese Zagorska.
Iespējamo publikas proporciju Juris Žagars prognozē kā Vidzemes reģiona ļaudis un rīdziniekus "uz pusēm". Apmeklējums būs atkarīgs ne tikai no programmām un koncertu mārketinga, bet arī no laikapstākļiem. Paša Jura Žagara nozīmi Cēsu koncertzāles tapšanā un "piestartēšanā" spilgti raksturo tautā dzirdamā koncertzāles iesauka ŽaGors.
Koncertzāles menedžments ir "divi vienā": tas apsaimnieko pašvaldībai piederošo ēku un veic koncertorganizācijas funkcijas, pildot nozīmīgu valsts pasūtījumu, nodrošinot kultūras un mākslas pieejamību. Koncertzāles vadības komandu jau pašā darba sākumā pārsteigusi lielā interese par iespējām jaunajās telpās rīkot korporatīvos pasākumus. Izrādās, ka Latvijā, tik tuvu Rīgai, nav noslēgtu ēku, kurās būtu gana daudz zāļu, lai varētu organizēt vērienīgas konferences, piemēram, ārstu kongresu.
"Vienlaikus var strādāt vairākas darba grupas, Lielā zāle var būt gan pilnīgi gaiša, gan tumša "melnā kaste", kurā uz lielā ekrāna var projicēt attēlus. Var notikt gan klasiskās mūzikas koncerts, gan stāvkoncerts. Skatuvi var pielāgot teātra vajadzībām – ar priekškaru un kulisēm, zālē var rīkot pieņemšanas un balles. Vienlaikus ir iespējas izmantot teātra un kino zāli ar profesionālu aparatūru, kamerzāli, ērģeļzāli un izstāžu telpu. Mākslinieku ģērbtuves ir izveidotas tā, lai tur varētu arī pārnakšņot," Inese Zagorska izrāda saimniecību. Šeit ir arī telpas Cēsu amatiermākslas kolektīviem, kafejnīcā pirmajā stāvā jau saimnieko Havjers Garsija.
Mūsdienīgi vaibsti
Kāds mākslinieciskais saturs, repertuārs veidos Vidzemes koncertzāles īpašo, atšķirīgo seju? "Cēsu nākotni mēs redzam kā laikmetīgās kultūras pilsētu," kopīgo vīziju atklāj Juris Žagars. "Tas nenozīmē, ka te spēlēs tikai mūsdienu mūziku, tomēr mums noteikti varētu būt vairāk eksperimentālu projektu, jo ļoti ceram uz galvaspilsētas publiku. Kamēr Rīgā nav koncertzāles, mēs varam šo tukšumu izdevīgi izmantot savā labā. Atšķirībā no Rēzeknes mēs noteikti varam veikt mazāk reveransu publikas ievilināšanai, jo mūsu skatītāji un klausītāji ir jau radināti pie profesionālās mākslas aktivitātēm. Varam veidot kontroversiālākus projektus, būt fleksiblāki un orientēti arī uz mazāku auditoriju, jo mūsu koncertzāle ir mazāka – 800 vietu, no kurām trīssimt ir balkonā. Tāpēc varam spēlēt koncertu 500 cilvēkiem, un nebūs sajūtas, ka zāle ir pustukša. Dominante būs akadēmiskā mūzika, kurā mēģināsim orientēties uz laikmetīgo repertuāru – arī džezu, alternatīvo un pasaules mūziku," saka Juris Žagars.
Vēl kāda svarīga Vidzemes koncertzāles priekšrocība ir tās lielās skatuves piemērotība operas un baleta iestudējumiem, jo ir mobila orķestra bedre un atbilstoša skatuves tehnika. Nākotnē par nopietnu spēku varētu kļūt Vidzemes kamerorķestris, kurš pagaidām darbojas kā projektu orķestris. "Tas būs nākamais solis. Vispirms svarīgi, ka ir panākts stabils valsts finansējums mākslinieciskajai programmai, bez tā nebūtu vērts koncertzāli vērt vaļā. Šogad tie ir 140 000 eiro – pietiek, taču pilnai sezonai būtu par maz, jo nepieciešamais minimums ir 14 300 eiro mēnesī, tātad vismaz 171 000 eiro gadā," aplēsis Juris Žagars. Ar to varētu nodrošināt divus kvalitatīvus simfoniskos koncertus mēnesī. "Es neceru, ka tik mazā valstī varētu eksistēt četri lielie simfoniskie orķestri, taču profesionāls kamerorķestris – pilnīgi noteikti!" Juris Žagars ir gatavs arī pacīnīties, lai koncertzālei pietiktu naudas vismaz daļēji finansēt Vidzemes kamerorķestra darbību. Lai dabūtu naudu, ir vajadzīga reputācija. Vidzemes koncertzāles komandas uzdevums tagad ir uzaudzēt reputācijas muskuļus, lai būtu tiesības prasīt naudu arī savam orķestrim.
Menedžmenta knifi
Vidzemes koncertzāles vadītāji, līdzīgi kā kolēģi Rēzeknē, strādā taupīgi un stratēģiski. "Vienojoties ar Latvijas kolektīviem, ka viņi iekļauj koncertus Cēsīs savā sezonas darba programmā, varam atļauties arī Londonā dzīvojošā komponista Gabriela Prokofjeva festivālu. Ja viesmāksliniekam ir iespējas uzstāties Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Cēsīs un varbūt arī Igaunijā un Lietuvā, viņa atbraukšanu var kopīgi "pavilkt". Kultūras ministrija rīkojas ļoti gudri, neuzliekot bezjēdzīgus birokrātiskus ierobežojumus naudas tērēšanai. Mūsu uzdevums ir tikai nodrošināt kvalitatīvu programmu solītajā skaitā un attiecīgu apmeklējumu," Juris Žagars komentē menedžmenta knifus.
Inese Zagorska skaidro – saistošais līgums ar Kultūras ministriju nosaka, ka jaunajā koncertzālē gadā jānotiek vismaz septiņiem simfoniskiem koncertiem, astoņām teātra, dejas un multimediālām izrādēm un ne mazāk kā 12 kamermūzikas vai kora mūzikas koncertiem. "Pirmajā gadā ir grūti, jo viss ir jauns, ir jāapsaimnieko lielas platības un ir jāgarantē apmeklējums, to savukārt nosaka Eiropas projekts. Sarežģīti! Tā ir stratēģija vairāk nekā uz 100 lapām. Runāt par brīvu radošo lidojumu šobrīd vēl ir pāragri."
Ineses Zagorskas un koncertzāles mākslinieciskā vadītāja komponista Artura Maskata kopīgais sapnis ir veidot oriģinālprogrammas, kādu nav citiem. "Tās būs, kad atradīsim finansiālos partnerus. Pirmo soli esam spēruši – izveidojuši konsultatīvo padomi, sludināsim radošo konkursu uz mūsu programmām," atklāj Inese Zagorska. Viņasprāt, Cēsis jānotiek laikmetīgiem pasākumiem, kas ļautu ieiet Eiropas apritē. Šāds notikums būs 13. jūnijā gaidāmais Londonā strādājošā komponista un producenta Gabriela Prokofjeva – Sergeja Prokofjeva mazdēla – vienas dienas festivāls.
Piesaistot igauņu māksliniekus, koncertzāles komanda cer, ka līdz ar viņiem ieradīsies igauņu publika. "Jāapzinās, ka kultūrā esam ļoti bagāti ar labiem māksliniekiem. Pārraidot koncertus Eiroradio, mēs varam izskanēt Eiropā," ir pārliecināta Inese Zagorska.
Juris Žagars jau domā par teātra festivālu un atklāj, ka viens no viņa sapņiem ir opermūzikas festivāls Cēsis–Sigulda, kas varētu izveidoties, apvienojot spēkus un iespējas ar Opermūzikas svētkiem Siguldā.
Jāatrod Vidzemes sajūta
2001. gadā, kad Inese Zagorska sāka rīkot koncertus Siguldas Baltajā flīģelī, viņa priecājās, ka vispār izdevies izveidot koncertvietu ārpus Rīgas. "Tagad ir ļoti mainījusies situācija gan kultūras piedāvājumā un pieprasījumā, gan infrastruktūrā un menedžmentā. Kultūrpolitiski ir sperts vēsturiskais solis veidot trīs reģionālās koncertzāles, lai profesionālā māksla būtu pieejama visā Latvijā," viņa stāsta, priecādamās, ka Vidzemes koncertzālē paveras iespējas strādāt ar lieliem projektiem un domāt valstiskāk. Arī konkurence ir palielinājusies, ir izglītojušies profesionāli kultūras menedžeri, producenti, un kultūra arvien vairāk aktivizējas arī citās pilsētās. "Tagad jāsaprot vide: ko grib vidzemnieki, kādas ir viņu vēlmes, kultūras tradīcijas, mantojums. Jāatrod Vidzemes sajūta," uzskata Inese Zagorska, uzsverot, ka radošā komanda ar savu saturisko piedāvājumu veidos cilvēku gaumi un attieksmi. Jau atklāšanas vasara parādīs virzienus, kādos koncertzāle strādās, – no koncertu dažādības līdz teātrim, laikmetīgajai dejai un kino.
Vidzemes sajūtas pētīšanā palīdz tas, ka visi jaunās koncertzāles vadītāji ir vidzemnieki – arī Arturs Maskats, kura pārziņā ir koncertzāles atklāšanas koncerta koncepcija. Viņš stāsta, ka ar nolūku veidoti divi atklāšanas vakari – 31. maija koncerts būs veltīts profesionālajai mūzikai, savukārt 1. jūnijā jaunās koncertzāles skatuve būs Cēsu un Vidzemes amatierkolektīvu – koru, deju ansambļu, folkloras kopu, pūtēju orķestru – rīcībā iestudējumā, kuru kopā ar koncerta māksliniecisko vadītāju diriģentu Mārtiņu Klišānu veido scenāriste Evita Sniedze un režisore Inese Mičule.
"31. maija koncerta programmas dominante būs izcilie latviešu mūziķi un daudzie latviešu komponisti, kuru dzīve vai darbība bijusi saistīta ar Cēsīm, sākot ar Cēsīs dzimušo klasiķi Alfrēdu Kalniņu, kura vārdā nosauktā mūzikas skola tagad atrodas jaunajā koncertzālē, un beidzot ar Santu Bušs, kurai pasūtīts jaundarbs pirmatskaņošanai speciāli šajā notikumā. Viņa savulaik mācījās Cēsu Mūzikas skolā. Āraišos un Cēsīs pavadīto bērnību savā stāstu krājumā Saulrietu violetās ērģeles aprakstījis Marģers Zariņš, no Jaunpiebalgas nācis Emīls Dārziņš, no Valmieras Cēsu Mūzikas skolā nonāca Kristaps Pētersons. Jau gadiem Cēsīs notiek Imanta Kalniņa Imantdienas," Arturs Maskats ieskicē novada kultūrainavu, kurā iederas arī rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzimtas turpinātāja čelliste Kristīne Blaumane un basbaritons Egīls Siliņš, kurš nācis no Līgatnes.
Atklāšanas koncertā 31. maijā dziedās Aleksandrs Antoņenko, Kristīne Zadovska, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvar da Kļavas vadībā, Renārs Kaupers, spēlēs Raimonds Pauls (viņš piedalīsies abos koncertos), pianists Reinis Zariņš, klavieru kvartets RIX. Lai iezīmētu jauno koncertzāli Baltijas kontekstā, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Andris Poga, orķestra kādreizējais galvenais diriģents Pauls Megi no Igaunijas un Ģintars Rinkevičs no Lietuvas.
Arturs Maskats teic, ka arī turpmāk jaunajā koncertvietā precīzā līdzsvarā jāsalāgo mūsdienu māksla ar klasiku un augsti profesionālā māksla – ar novada amatiermākslas apliecinājumu. Robežas viņš pateikšot pēc sezonas. Pagaidām – lielais vilnis nāk, un koncertzāle sāk savu gaitu. No kādiem pazemes akmeņiem tajā jābīstas? "Ja kādam ministrijā ienāktu prātā, ka koncertzāļu mākslinieciskā satura nodrošināšana ir reģiona vai pašvaldības problēma. Lai koncertzāles nebūtu pakļautas dažādām politiskajām varām un populistiskām manipulācijām, ir vajadzīgs koncertzāļu likums, līdzīgi kā jau ir Operas likums," norāda Juris Žagars. Ir arī jābūt gataviem, ka negribot var gadīties kļūdas, kas var liegt šai komandai strādāt tālāk, un vietā var nākt citi, ar citādu redzējumu. Tikmēr pilsētā jau top bibliotēka un pašvaldība īsteno nākamo projektu – laikmetīgās mākslas centra izbūvi Cēsīs.
Vidzemes koncertzāle Cēsīs
Arhitekts Juris Poga
Būvējis Ulda Pīlēna birojs UPB
Uzbūvēta par Ls 7 336 964 no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ar Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējumu Ls 1 666 266 un valsts budžeta līdzfinansējumu Ls 286 584
Valsts dotācija mākslinieciskajai darbībai 2014. gadā – EUR 140 000
Lielā zāle: 805 sēdvietas
Kamerzāle: 100 vietu
Ērģeļzāle: 100 vietu
Mazā kino un teātra zāle: 100 vietu
Izstāžu zāle
Saulrieta zāle 6. stāvā ar panorāmas skatu uz pilsētu
Namā darbojas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un Cēsu novada amatiermākslas kolektīvi
Koncertzāles vadības komanda
Juris Žagars, valdes loceklis
Inese Zagorska, koncertzāles direktore
Arturs Maskats, mākslinieciskais vadītājs
Atklāšanas notikumi
Vidzemes koncertzāles Cēsis atklāšanas koncerts 31. maijā plkst. 19
Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Kristīne Zadovska, Reinis Zariņš, Kristīne Blaumane, Raimonds Pauls, Renārs Kaupers, klavieru kvartets RIX, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģenti Andris Poga, Pauls Megi, Ģintars Rinkevičs.
Vidzemes amatierkolektīvu koncertprogramma Četri vārti 1. jūnijā plkst. 17
Daumants Kalniņš, Raimonds Pauls, Cēsu novada un Vidzemes reģiona kori, pūtēju orķestri, folkloras un tautas deju grupas, mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns
Pianista Armanda Ābola (Čīle) solokoncerts 2. jūnijā plkst. 19
Dailes teātra pirmizrāde – Kaspara Rogas dramatiskā komēdija Skudru sprints 7. jūnijā plkst. 19
Režisors Mihails Gruzdovs, lomās Ģirts Ķesteris, Lauris Dzelzītis, Kristīne Nevarauska
Cēsu deju apriņķa tautas deju kolektīvu koncerts Kad jasmīns piedurknēs 8. jūnijā plkst. 16
Komponista Gabriela Prokofjeva (Apvienotā Karaliste) mūzikas festivāls 13. jūnijā plkst. 19 – simfoniskās mūzikas koncerts, laikmetīgās dejas izrāde un klubu mūzikas vakars