"Vienmēr jauns, vienmēr ar jauniem muzikāliem pārsteigumiem, idejām un fantastisku enerģiju - apbrīnojams, mīlēts un cienīts ir Maestro Raimonds Pauls," par tautā iemīļoto komponistu saka Lielās mūzikas balvas 2020 (LMB 2020) žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe Daina Markova. "Raimonda Paula muzikālā darbība šogad, pat šajos krīzes apstākļos, rezultējās vairāk nekā 50 koncertos. Muzikālo ieceru daudzveidība - vai tie būtu koncerti ar jaunajiem un jau pieredzes bagātajiem džeza mūziķiem; vai īpašas programmas ar pasaules mūzikas zvaigznēm Ivetu Apkalnu, Elīnu Garanču; vai jauns kino mūzikas projekts; jauni muzikāli un dvēseliski tvērumi programmā ar Andri Keišu un Ojāru Vācieti; koncerti visā Latvijā. Tik bagāts un neatkārtojams ir Maestro 2020. gada devums."
Par pianistes Agneses Egliņas sniegumu aizvadītajā gadā stāsta LMB 2020 žūrijas loceklis, diriģents, mūzikas pedagogs Jānis Ērenštreits: "Darbīgā, dinamiskā, daudzveidīgā, radošā pianiste Agnese Egliņa izbaudījusi nepieredzētas ovācijas 2020. gada 14. janvārī, Šanhajā - duetā ar Kristīni Opolais. Trīs dienas vēlāk viņa jau bija savas bērnības pilsētā, lai kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uzmirdzētu Džordža Gēršvina Rapsodijā blūza stilā. Koncertzāles Lielais dzintars piecu gadu jubilejas koncertā Agnese iejūsmināja publiku ar asprātīgu, grotesku Hansa Hohapfela marša Sveika, Liepāja! izpildījumu. Agnese Egliņa mēdz būt klāt vietās un notikumos, kur dzimst kaut kas jauns un neparasts - 11.martā notika īpašs koncertvakars izstāžu zālē Rīgas mākslas telpā, kur viņas izjustā sniegumā labi iederējās Pētera Vaska Baltā ainava klavierēm. Savukārt 11. decembrī Rīgas mākslas telpā atskaņotais Platona Buravicka jaundarbs Plexus nes sevī laikmeta iezīmi, kas duetā ar klarnetistu Gunti Kuzmu izskanēja spilgti, pārliecinoši un līdzsvaroti."
"Ielūkojoties diriģenta Aināra Rubiķa Berlīnes komiskās operas darba plānā, redzam, ka 2020. gadā viņam bijusi paredzēta liela noslodze izrāžu diriģēšanā. Pandēmija bez ierunām apstādināja punktīgās Vācijas mūzikas dzīvi un šī iemesla dēļ Ainārs Rubiķis īstajā brīdī atradās Latvijā, lai pārvērstu saistošā un neaizmirstamā notikumā četrus spilgtus koncertus vasaras un rudens cēlienā," saka Jānis Ērenštreits. "Mūzikas zvaigznes sastapās 24. jūlijā Jūrmalas festivālā Dzintaru koncertzālē, lai Aināra Rubiķa rūpīgā, iejūtīgā un muzikāli prasmīgā vadībā atskaņotu emocionāli dzirkstošus, cildenus, apgarotus vokālus un instrumentālus skaņdarbus.
Kā viens no aizvadītās sezonas spilgtākajiem koncertiem jāmin Garīgās mūzikas festivāla ietvaros atskaņotais J. Brāmsa Rekviēms Rīgas Domā 5. septembrī. Monumentālā un, iespējams, Brāmsa skaistākā lielformas darba izpildījumā Ainārs Rubiķis apliecināja sevi kā viedu, profesionāli nobriedušu un drošu ceļvedi skaņdarba dramaturģiskajā izvedumā, radot tik nepieciešamo līdzpārdzīvojuma katarsi arī klausītājos.
Valsts svētku koncerts Latvijai 102 Liepājas Lielajā dzintarā 17. novembrī atklāja Aināra Rubiķa dziļās saiknes ar latviešu mūziku. Ar mīlestību izvēlētie skaņdarbi sniedza gandarījumu ar bagātīgu krāsu un emociju spektru. Aināra Rubiķa latviskais patriotisms ļāva iemirdzēties vairāku paaudžu komponistu Ā. Skultes, P. Barisona, Jāņa Mediņa, M. Brauna un I. Kalniņa tematiskajiem darbiem.”
Pianists Reinis Zariņš piedalījies 11 Starptautiskos konkursos, muzicējis daudzos prestižos mūzikas festivālos, sadarbojies ar latviešu un ārzemju diriģentiem un orķestriem. Jānis Ērenštreits: "1. jūnijā Reinis Zariņš uzstājās koncertā Viens pats studijā LR3 Klasikā. Viņš izvēlas J. Brāmsa septiņu fantāziju specifisko redzējumu un pasmeļ ko vienojošu Metnera Atmiņu sonātē, un kaut kādā mērā arī Čarlza Aivzsa lakoniski skaidrajā mūzikā. Reinis muzicē pārliecinoši, dziļi izjusti. Portālā ielūkojoties, redzam, ka Reiņa Zariņa koncertam sekojuši 4,3 tūkstoši interesentu.
12. jūnijā Reinis Zariņš iespēj uzzibsnīt ar I. Stravinska Koncertu klavierēm un instrumentālam ansamblim Lielajā ģildē. Savukārt 4. augustā Jūrmalas festivāla noslēguma koncertā abpusējā pietātē un cienījamā pašpārliecībā muzicēja Aleksandru Antoņenko un Reinis Zariņš. 17. oktobrī Dzintaru Mazajā zālē Zariņš bija pati galvenā persona. Klausītāji kļuva par lieciniekiem J .S. Baha Goldberga variāciju suģestējošam, lakoniskam, stila ziņā tīram un precīzā ritmiskā pulsācijā balstītam, perfektam izpildījumam. Ludviga van Bēthovena Pirmā klavierkoncerta atskaņojums Dzintaru koncertzālē 18. decembrī atklāja klausītājam ģēnija drāmu, ciešanas, bet arī gara spēku, kas ļāva dzimt cilvēcīgi izjustai, skaistai mūzikai. Vakars kopā ar Sinfonietta Rīga izvērtās par cienīgu Ludviga van Bēthovena 250. jubilejas gada atceres koncertu."
Lielās mūzikas balvas 2020 pasniegšanas ceremonija notiks 2. martā. Pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 Klasika.
Portālā Delfi norisināsies Lielās mūzikas balvas 2020 publikas simpātijas balsojums, kas sāksies 2021. gada 8. februārī un noslēgsies 28. februārī plkst. 23.59.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, kuru organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA Latvijas koncerti.