Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Rīgā viesojas viens no pasaules labākajiem simfoniskajiem kolektīviem – Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris. 8. novembrī Latvijas Nacionālajā operā orķestris muzicēs ievērojamā diriģenta Filipa Herevēges vadībā, atskaņojot Johannesa Brāmsa Otro simfoniju un Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu, kura solists būs viens no mūsdienu spožākajiem pianistiem Jefims Bronfmans. Kārļa Marijas fon Vēbera operas Oberons uvertīras atskaņojumā koncerta sākumā kopā ar izcilo orķestri uzstāsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra mūziķi.
Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris žurnāla Gramophone un ArtsCultureTheater.com aptaujās atkārtoti atzīts par pasaules labāko orķestri. No 2004. līdz 2015. gadam tā galvenais diriģents bija maestro Mariss Jansons, kurš 2006. gadā diriģēja slavenā orķestra pirmo un līdz šim vienīgo vieskoncertu Latvijā. Orķestra mājvieta ir izcilais koncertnams Amsterdamas Concertgebouw. Karalisko titulu orķestris ieguva savā simtās jubilejas gadā (1988), tā patronese ir Nīderlandes karaliene.
Filips Herevēge (1947) ir pasaules diriģentu saraksta augšgalā. Viņš bieži diriģē labākos orķestrus, taču īpaša autoritāte ir vēsturiskās mūzikas interpretācijā. Jau 1970. gadā viņš izveidoja pasaulslaveno baroka mūzikas ansambli Collegium Vocale Gent, 1977. gadā Parīzē nodibināja ansambli La Chapelle Royale, kas atskaņo Zelta laikmeta – XVII gadsimta – mūziku, izveidojis arī l’Ensemble Vocal Européen, kura repertuārs sniedzas no Renesanses laika līdz mūsdienām. Pēc viņa un Parīzes Elizejas lauku teātra direktora Alēna Direla ierosmes 1991. gadā tapa l’Orchestre des ChampsÉlysées, kas spēlē vēsturiskos XVIII gadsimta instrumentus. 2003. gadā Herevēge saņēma Francijas Goda leģiona ordeni. Diriģēt Concertgebouw koncertturneju viņš piekrita šāgada augustā, kad, reaģējot uz kampaņas #MeToo sūdzībām, tika atlaists orķestra līdzšinējais galvenais diriģents Daniele Gati.
1958. gadā Taškentā dzimušā amerikāņu pianista Jefima Bronfmana spožā tehnika, spēks un izcilās liriķa dotības darījušas viņu par XX un XXI gadsimta lielzvaigzni. "Klausīties Bronfmanu spēlējam Bēthovena Ceturto klavierkoncertu ir kā būt ar cilvēkiem piebāztā istabā brīdī, kad sāk runāt izcils orators un pārējie atkāpjas un klausās ar dedzīgu uzmanību. Šis pianists ir liels kā lācis. Viņš spēj rēkt, bet spēj arī čukstēt. Viņš muzicē visdažādākajās dinamikas gradācijās," rakstīja Čikāgas Sun-Times. Bronfmans saņēmis prestižo Eiverija Fišera balvu, nominēts sešām Grammy balvām, plūcot laurus 1997. gadā par trīs B. Bartoka klavierkoncertu ierakstiem ar Losandželosas Filharmonisko orķestri.