Drīz būs pagājis gads, kopš Rēzeknē pašā ziedonī, 2013. gada maija beigās, publikai durvis vēra Latvijā pirmā jaunuzceltā reģionālā koncertzāle – Latgales vēstniecība Gors, kura nu jau var vērtēt pirmās darba sezonas rezultātus. Zīmīga sagadīšanās, ka šopavasar tieši maija pēdējā dienā atklāšanu svinēs Vidzemes koncertzāle Cēsis. Tikmēr Liepājā raiti rit nākamā, nu jau trešā reģionālā koncertnama būvniecība Lielais dzintars. Kompleksam uzbūvēts pirmais virszemes stāvs, šovasar paredzēti spāru svētki. Tai jābūt gatavai 2015. gada 30. jūnijā.
Kultūras smaile
Katrai koncertzālei ir savs stāsts, misija un tēls. Cēsīs šim nolūkam vērienīgi un moderni pārbūvēts vēsturiskais Cēsu Viesīgās biedrības nams pašā pilsētas centrā, Raunas ielā 12. Vidzemes koncertzāle Cēsis iecerēta un arī uzcelta kā nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionāls kultūras centrs, kurā vienuviet notiks mūzikas koncerti, teātra, operas un baleta izrādes, kino, mākslas izstādes. Te būs arī laikmeta prasībām atbilstošas iespējas rīkot reģionālas un starptautiskas konferences un seminārus.
Arhitekts Juris Poga ēkas vizuālajā tēlā apvienojis vēsturisko ar mūsdienīgo, izceļot autentisko un papildinot to ar laikmetīgām ēkas daļām. "Koncertzāles nama vertikālā dominante, kura augstu paceļas pāri pilsētas namu jumtiem un no kuras tālu saskatāma brīnišķīga pilsētas un dabas ainava, būs kā simbols cēsnieku, vidzemnieku, Latvijas iedzīvotāju tieksmei uz garīgajām vērtībām. Šeit būs vieta, kur kultūrvēsturiskais mantojums, tā elpa dzīvos kopā ar laikmetīgās mākslas norisēm un radošiem cilvēkiem," priecājas koncertzāles direktore Inese Zagorska. Viņa šeit pārvilināta no Siguldas, kur divpadsmit gadu vadīja koncertzāli Baltais flīģelis.
Vidzemes koncertzāles Cēsis apmeklētāju rīcībā būs akustiskā koncertzāle ar 800 skatītāju vietām, divas kamerzāles, no tām viena paredzēta arī kino demonstrēšanai, mācību telpas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņiem, mēģinājumu telpas Vidzemes kamerorķestrim un amatiermākslas kolektīviem, kā arī mākslas galerija, kafejnīca un biroja telpas. Vienā no kamerzālēm skanēs stabuļu ērģeles, kuras uz Cēsīm savulaik atceļojušas kā dāvana no Vācijas. Vidzemes koncertzāle Cēsis būs arī mājvieta vienam no Latvijā nozīmīgākajiem vasaras kultūras notikumiem – Cēsu Mākslas festivālam, kas ar starptautisku vērienu notiks jau astoto gadu. Ik nedēļu koncertos, teātra izrādēs un citos kultūras pasākumos koncertzālē plānots pulcēt vismaz 500 skatītāju. Aptuveni 250 mūzikas skolas audzēkņu un vairāk nekā 80 skolotāju un darbinieku strādās koncertzāles ēkas trešajā un ceturtajā stāvā, kur būs 22 nodarbību klases, bibliotēka, biroja telpas, datorklase u. c. Šonedēļ visi jau rosīgi iekārtojas jaunajās telpās un nosvinēs to ar Mūzikas vidusskolas atklāšanas koncertu 3. maijā.
Vēsture tiekas ar šodienu
"Mēs sākām pirms septiņiem gadiem. Vispirms spraigā konkurences cīņā ar Valmieru izdevās pierādīt, ka koncertzālei jābūt tieši Cēsīs – pilsētā, kurā ir spēcīgas kultūras tradīcijas, kurā katru vasaru notiek daudzpusīgs un kupli apmeklēts starptautisks mākslas festivāls un kura sekmīgi cīnījās par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, tikai konkursa pēdējā kārtā piekāpjoties Rīgai," stāsta SIA Vidzemes koncertzāle valdes priekšsēdētājs un koncertzāles projekta vadītājs Juris Žagars. Tagad jau projekta finiša taisnē mērķtiecīgais uzņēmējs un Cēsu patriots koncertzāles domubiedru komandā iesaistījis Inesi Zagorsku un māksliniecisko programmu kuratoru komponistu Arturu Maskatu. Starp citu, visi ir vidzemnieki: Inese Zagorska ir siguldiete, Arturs Maskats ir dzimis Strenčos, kur pat titulēts par goda pilsoni.
Lai arī topošā Vidzemes koncertzāles ēka faktiski ir uzbūvēta no jauna, tajā joprojām ir saglabāti vairāki interjera elementi no vēsturiskā arhitekta Augusta Malvesa 1913. gadā būvētā Viesīgās biedrības nama. Ar šo simtgadīgās vēstures un mūsdienu sastapšanos Cēsu koncertzāle atšķiras no abām pārējām reģionālajām koncertzālēm Rēzeknē un Liepājā. Neviens vēsturiskais elements nav aizmirsts vai aizmests prom, visi ir integrēti jaunajā namā. Noskaņu ar latvisku piesitienu Lielajā zālē veido arī lielās koka sijas. Tās ieraugot, horeogrāfe Olga Žitluhina sajūsmā noelsusies: "Te, uz šīm sijām, mums stāvēs skulpturālie dejotāji!" Īpašs ir arī skatītāju balkons, kas ir visapkārt zālei, tajā skatītāju vietas ir arī aiz skatuves. No turienes skatītāji varēs novērot orķestra un diriģenta darbu, kā tas iespējams Berlīnes filharmonijā un citās Eiropas koncertzālēs. Koncerti var notikt gan dabiskajā dienasgaismā, kas ieplūst caur stiklotajām sienām, gan arī aptumšojot zāli ar koka žalūzijām. Labu skanējumu panāks ar speciāli iebūvētiem akustiskajiem paneļiem.
Eiropas līmenis īstajā vidē
ERAF projektā iekļauta ne tikai jaunbūve, bet arī jauns, izcils Steinway koncertflīģelis, mēbeles, tehniskais aprīkojums. "Viss kustas, paceļas, nolaižas. Skatuves priekšplānā ir milzīga platforma, kas nolaižas 10 metru dziļumā un kalpo gan dekorāciju, gan mūzikas instrumentu pārvietošanai, kā arī par orķestra bedri. Skatītāju amfiteātri varam arī nolaist horizontāli, atbrīvot no krēsliem un rīkot vērienīgus korporatīvos pasākumus," priecājas I. Zagorska.
"Latvija ir spērusi ļoti nozīmīgu un vēsturisku soli, kultūrpolitiski nolemjot, ka šādas trīs reģionālās koncertzāles Latvijā būs. Līdz šim kultūras dzīve bija ļoti koncentrējusies Rīgā, bet tagad kvalitatīva profesionālā māksla būs pieejama visā Latvijā, un kultūra ienes pozitīvas pārmaiņas," norāda I. Zagorska. Esot jūtams, ar kādām cerībām Cēsu iedzīvotāji gaida šo koncertzāli. "Tā ienes svaigu gaisu, cerību, ka daudzi aizbraukušie cēsnieki atgriezīsies savā pilsētā, kas vienmēr bijusi kultūras pilsēta." Teikto apliecina pamatīgs saraksts ar latviešu mūziķiem, kuri nākuši no Cēsīm, tur skolojušies vai darbojušies komponists Alfrēds Kalniņš, kormūzikas giganti brāļi Imants un Gido Kokari, diriģents Jānis Zirnis, operas solisti Liene Kinča, Inga Šļubovska, Jānis Apeinis, populārās mūzikas personības Ieva Kerēvica, Raimonds Macats, Ingus Ulmanis, Aigars Grāvers.
Saturs ar odziņu
Vissvarīgākais, protams, būs koncertzāles saturs, mākslas piedāvājums. Tāpēc I. Zagorska un A. Maskats strādā pie kvalitatīvas programmas, kuru varēs dzirdēt tikai Cēsīs. "Protams, būs kolektīvi, kuri sniegs koncertus visās trijās reģionālajās koncertzālēs, taču mums ir jāveido savs atšķirīgais, oriģinālais saturs," viņi uzskata. Vidzemniekiem paveicies, jo, sākot ar šo gadu, Kultūras ministrija nodrošina profesionālās mākslas pieejamību trim reģionālajām koncertzālēm. Šogad tas ir 142 287 eiro katrai, nākamgad solīti jau 170 tūkstoši, bet 2016. gadam paredzēti 213 430 eiro. Latgales vēstniecībai Gors gan nācies pirmo sezonu "izvilkt" bez šī finansējuma, un Rēzeknes koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa ar pašu spēkiem paveikto sauc par varoņdarbu. Tas izdevies, nemitīgi piedaloties Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursos.
"Bez valsts atbalsta būtu ļoti sarežģīti noorganizēt lielos simfoniskos un profesionālās kormūzikas koncertus un izrādes," atzīst Juris Žagars, atklādams, ka iecerēts pat Dž. Pučīni operas Meitene no rietumiem koncertiestudējums, kurā dziedās tenors Aleksandrs Antoņenko. Vērienīgs būs koncertzāles atklāšanas koncerts, kas notiks 31. maijā: tajā triju Baltijas valstu diriģentu Andra Pogas, Ģintara Rinkeviča un Paula Megi vadībā muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, uzstāsies mūsu pasaules zvaigznes – operdziedoņi Aleksandrs Antoņenko un Egils Siliņš, pianists Reinis Zariņš, čelliste Kristīne Blaumane, Latvijas Radio koris –, bet uzmanības fokusā – latviešu komponistu vidzemnieku Alfrēda Kalniņa, Marģera Zariņa, Kristapa Pētersona un Santas Bušs mūzika. Uzstāsies arī Maestro Raimonds Pauls un Renārs Kaupers.
Rēzekniešu varoņdarbs
"Bijām pirmie, un mums bija vissarežģītāk. Pati ar lielu izbrīnu skatos, cik bagāta bijusi mūsu pagājušā gada programma ar kvalitatīviem pasākumiem, bet bez koncertdzīvei paredzēta valsts finansējuma," jautāta par pirmās sezonas rezultātiem, izsaucas Latgales vēstniecības Gors vadītāja Diāna Zirniņa. Rēzeknes koncertzāle – 14 000 kvadrātmetru – ir divreiz lielāka par Cēsu koncertzāli. Notikumu intensitāte pirmajā sezonā bijusi ļoti liela: deviņos mēnešos 119 pasākumu, mēnesī vidēji ap 15 notikumu. Dažreiz līdz pat pieciem pasākumiem nedēļā. "Apmeklējums ir ļoti labs, pirmais gads pagāja ar plusa zīmi. Sākotnēji Lielajā zālē mēnesī plānojām četrus pārdotus koncertus, bet ir krietni vairāk, un daļa klausītāju pie mums atgriežas vēl, daudzi brauc ne tikai no Latgales," saka D. Zirniņa. Brauc arī no Rīgas, Valmieras, Cēsīm, Madonas. Daļa turp dodas akustisko īpašību vai kolektīva, piemēram, Latvijas Radio kora, dēļ.
Liepājas daudzfunkcionālā koncertzāle Lielais dzintars, kura kopš 2013. gada rudens tiek būvēta Radio ielā 8, būs 14 126 kvadrātmetrus liela. Ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1138 vietas (1000 sēdvietu, 128 koristu vietas un 10 VIP sēdvietu), kamerzālē – 200 vietu. Būvdarbus plānots pabeigt 2015. gadā.
Vidzemes koncertzāle Cēsis
Lielā zāle: 805 klausītāju vietas
Mazā zāle kino un teātrim: 60–100 skatītāju vietu
Kamerzāle: 100 vietu
Ērģeļzāle: 100 vietu
Izstāžu zāle
Saulrieta zāle 6. stāvā ar panorāmas skatu uz pilsētu
Kafejnīca
Namā darbosies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un Cēsu novada amatiermākslas kolektīvi
Koncertzāles būvniecības finansējums:
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 336 964 lati
Valsts budžeta dotācija 286 584 lati
Cēsu novada pašvaldības finansējums 1 666 266 lati.
Valsts piešķirtie līdzekļi profesionālās mākslas nodrošināšanai 2014. gadā – 140 000 eiro
Koncertzāles vadības komanda:
Juris Žagars, valdes loceklis
Inese Zagorska, koncertzāles direktore
Arturs Maskats, mākslinieciskais direktors
Vai gaidāt Cēsu koncertzāles atklāšanu
Jānis Ķipurs
Bobslejists, treneris
Esmu labu, kvalitatīvu kultūras pasākumu apmeklētājs, ar dzīvesbiedri dzīvoju lauku mājās sešus kilometrus no Cēsīm un ar nepacietību gaidu jaunās koncertzāles atvēršanu. Gandrīz katru dienu eju vai braucu tai garām un skatos, kā tā top, iekārtojas, gatavojas darbībai. Man bija iespēja to apskatīt ekskursijā: mūsdienīga, ar interesantiem tehniskajiem risinājumiem. Mani visvairāk interesē klasiskā mūzika, un es ceru, ka ievērojama daļa būs nopietnais repertuārs. Saprotu arī, ka ir grūti uzaicināt liela mēroga māksliniekus, jo tas ir dārgi. Būšu biežs koncertzāles apmeklētājs. Pa jokam jau esmu sev un dzīvesbiedrei rezervējis pirmo abonementa numuru. Bērni dzīvo Rīgā, arī viņus uzaicināšu. Šad tad apmeklēju Operu Rīgā, bet, ja būs iespēja mūziku klausīties tepat tuvāk, būšu bieži.
Lelde Krastiņa
Ērģeļmūzikas notikumu un Alfr. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas ērģeļklases vadītāja
Nekas nenotiek tāpat vien. Koncertzāle radās, jo pilsētā jau ilgus gadus bija rosīga kultūras dzīve. Kopš 2001. gada te reizi divos gados notiek arī starptautiskie Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāli. Koncertzāle ir ilgi gaidīta, kamēr kultūras nams bija aizvērts pārbūvei, gāja diezgan grūti. Maniem audzēkņiem bija jāvingrinās baznīcā, kur ziemā bija plus 2 grādi. Esam priecīgi, ka savā vietā jau atgriezušās skolas ērģeles – vidēja lieluma divu manuāļu instruments, kuru 90. gadu beigās uzdāvināja Lībekas Baznīcas mūzikas augstskola. Jaunā koncertzāle ir nozīmīga arī Latvijas mērogā, jo nav daudz laicīgo koncertzāļu (ārpus baznīcas) ar īstām stabuļu ērģelēm. Koncerti zālē, kur labi redzams, ko ērģelnieks dara, šo mākslu popularizēs. Strādājot jaunajā namā, mēs (mūzikas skola) arī būsim vairāk redzami un dzirdami un ceram piesaistīt jaunus audzēkņus.