Kļuvis zināms, ka apmeklētājus pirms un pēc UNKLE uznāciena ar īpaši veidotu DJ setu uz deju grīdas aicinās un izklaidēs Elvi Soulsystems. Vietējās naktsdzīves karsēji ar viņu sen nav jāiepazīstina, jo vairāk nekā divas desmitgades Elvi Soulsystems mīt Rīgas deju mūzikas kultūras epicentrā, vienlaikus un vienmēr arī stāv tai pretim. Pārbaudīti avoti vēsta:
“Elvi Soulsystems nav īsti notverams. Starmešu spozmei viņš ir dīvainis, ēnā patvērumu radušajiem viņš ir enigma, mīkla. Pārsteigums. Iespējams, tas ir noturīgākais Elvi Soulsystems uzstāšanās manieri raksturojošais elements. Neparedzamība. Gandrīz vai džezam pielīdzināma tieksme riskēt un improvizēt situācijās, kurās tik viegli būtu vienkārši izdarīt “pareizi”. Vēl pirms pirmajām diskotēkām radās ELVI – elektroniskās mūzikas producents, kurš drīz vien un cauri laikam iesaistījās dažādos sadarbības projektos. Piemēram, ELVI/DUNIAN. Līdztekus dzīvei uz skatuves šis dīvainis-enigma ir arī kurators. No kluba ONE ONE vadīšanas līdz notikumu sērijām Klik Klak, House Purgatorio un CTyK līdzradīšanai. Vienlaikus ar muzikāli tumšo Elvi Soulsystems pauž arī pretējo, vieglo un muzikāli zaigojošo pusi. Jo īpaši, kad duetā Riga Graduate School of Love uzstājas ar senu draugu Judzhen. Kopš 2020. gada Elvi Soulsystems ir arī ierakstu izdevniecības _too contemporary mākslinieciskais vadītājs, tās pāspārnē izdodot gan savu, gan dažādu citu noslēpumainu mākslinieku mūziku.”
Jau vēstīts, ka vairākas pēdējās desmitgades vakara galvenais viesis Džeimss Lavels jeb UNKLE ir starp pasaules elektronisko un klubu mūziku veidojošajiem producentiem-pirmrindniekiem. Ne velti viņa gaumei uzticas un ļauj savu veidot daudzi, un aicina kūrēt pasākumus, ierakstus un citus projektus.
Dīdžejot Lavels sāka Oksfordā, būdams vien piecpadsmit gadus vecs, bet drīz vien tika pie savām pastāvīgajām kluba naktīm. Pārcēlies uz Londonu, jaunais mūziķis nodibināja ierakstu izdevniecību, ko nodēvēja tāpat, kā savu pirmo ballīšu seriālu – par Mo’Wax Please. Iepazinies ar Džilu Pītersonu (Gilles Peterson), kopā drīz vien iedibināja par leģendārām vēlāk kļuvušās pirmdienu naktis bārā Rumba, un tas bija noticis – Džeimss Lavels bija Londonas un visas Lielbritānijas elektroniskās mūzikas avangardā. Uz palikšanu.
Iespējams, vietējie vēsturnieki iebildīs, bet mūziķa oficiālā biogrāfija vēsta, ka Džeimss Lavels ir viens no pirmajiem dīdžejiem, kurš tik plaši un regulāri sācis uzstāties Austrumeiropā un Ķīnā, vienlaikus attīstot tā dēvēto UNKLESounds projektu un turneju, ģeogrāfiju paplašinot līdz Tokijai austrumos un Mehiko uz rietumiem no Londonas.
Elektroniskās mūzikas producentiem tā ir ierasta lieta – savu studijas ideju realizācijai talkā aicināt visdažādāko žanru pārstāvjus instrumentālistus, dziedātājus, arī aranžētājus. Bet nebūs pārlieku daudz tādu, uz kuru aicinājumiem vienlīdz labprāt atsauksies gan Toms Jorks (Thom Yorke) un Ričards Eškrofts (Richard Ashcroft), gan Braiens Īno (Brian Eno) un Džošs Homme (Josh Homme). Tiesa, mākslinieki ar šādu draugu loku, ambīcijām un arī spējām savas ieceres realizēt, mēdz krist klausītāju un kritiķu nežēlastībā. Bieži vien tikai tāpēc, ka viņi ko tādu spēj jeb because they can. Reizēm arī tāpēc, ka savā tiecībā pēc maksimuma radošā uzmanība izmainās sīknaudā un rūpīgi, ilggadēji karsēji to pamana momentā un ilgi nepiedod. Bet ne tāpēc Džeimss Lavels atteiksies no tādu festivālu kā Meltdown kūrēšanas, savulaik uzaicinot uzstāties Deividu Boviju (David Bowie), Joko Ono (Yoko Ono), Niku Keivu (Nick Cave), Džonu Pīlu (John Peele) un citus. Ne tāpēc pāries kņudošā vēlme doties vēl tālāk aiz it kā jau zināmām dažādu mākslas žanru saplūsmes robežām, 2018. gadā veidojot izstādi Sapņojot nomodā ar Stenliju Kubriku kopā ar Anišu Kapūru (Anish Kapoor), Sāru Lūkasu (Sarah Lucas), Tomasu Bangalteru (Thomas Bangalter) un citiem vai gadu vēlāk imersīvu ekspozīciju Londonas galerijā Saatchi, un kas kā “izstaigājams mūzikas albums” ar milzu panākumiem paviesojās Āzijā pašā pandēmijas karstumā. Un ne jau tāpēc UNKLE ar audiovizuālu priekšnesumu Rōnin:Live neatgriezīsies Latvijā Hanzas perona piecgadei par godu 8. jūnijā.
“Runa ir par idejām. Ja esi Stīvens Spīlbergs, var gadīties, ka tūkstošiem cilvēku strādā, lai piepildītu tavu vīziju, taču tā joprojām ir tava vīzija,” kādā intervijā žurnālam Financial Times Džeimss Lavels atbildējis tiem, kuri pret sadarbību ar viņu izteikušies rezignēti.
Jau minēts, ka šogad augustā apritēs pieci gadi, kopš Hanzas perons vēris durvis pēc vērienīgās rekonstrukcijas 2019. gada vasarā. Lai atzīmētu šo, no vienas puses – gana īso mēroto ceļu, bet, no otras, veroties tālumā, kurp “stiepjas sliedes no Perona”, līdz augusta nogalei gaidāmi vairāki spilgti kultūras un mākslas notikumi.
Biļetes uz UNKLE koncertu 8. jūnijā Hanzas peronā nopērkamas Biļešu paradīzes tirdzniecības tīklā.