Pēc Šveicē dzīvojošās baroka čellistes, vēsturiskās mūzikas speciālistes Ilzes Grudules iniciatīvas un ar viņas kritiskajiem komentāriem apgāda Musica Baltica nošu sērijā Johans Gotfrīds Mītelis. Instrumentālie koncerti izdoti divi darbi: Koncerts klavesīnam un stīgām Solmažorā un Koncerts diviem fagotiem, stīgām un ģenerālbasam Mibemolmažorā.
Vācijā dzimušais Johans Gotfrīds Mītelis (1728–1788) jau 19 gadu vecumā kļuva par ērģelnieku un klavesīnistu Šverīnes galmā. Leipcigā pamācījies pie jau slimā Johana Sebastiāna Baha, viņš 25 gadu vecumā pārcēlās uz Livonijas galvaspilsētu Rīgu, kur divus gadus vadīja tirgotāja un slepenpadomnieka fon Fītinghofa privāto kapelu un līdz pat mūža beigām strādāja par Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieku. Mīteļa darbu klāstā ir klaviersonātes, klavierkoncerti, klavieru variāciju cikli, 45 izmeklētas dažādu dzejnieku odas un dziesmas u. c.
Kāpēc šāds izdevums tapa?
Ilze Grudule: Pirms pusotra gada uzrunāju izdevniecību Musica Baltica, jo vēlējos atrast mājvietu ievērojamā Rīgas baroka laika komponista Johana Gotfrīda Mīteļa instrumentālo koncertu manai redakcijai. Man it nemaz nebija jāpārliecina Musica Baltica vadītāja Solvita Sējāne, kas pati ir viena no senās mūzikas ilggadējām interpretēm Latvijā. Ātri vienojāmies gan par redakcijas principiem, gan vizuālo koncepciju. Mīteļa mūzika ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, un ir tikai loģiski, ka Mīteļa notis tiek izdotas tieši Rīgā, kurā viņš dzīvojis, spēlējis un komponējis mūža pēdējos 30 gadus.
Mīteļa instrumentālos koncertus esam spēlējuši no mūsu Bāzelē izveidotā Kesselberg Ensemble pirmsākumiem 2004. gadā. Būtībā Mīteļa mūzika ir iemesls, kādēļ mēs vispār sanācām kopā. Kesselberg vāciski ir Katlakans, kur Vācijā dzimušais taustiņu virtuozs un skaņradis pavadījis savas dzīves novakari. Kopš tā laika esam gan spēlējuši koncertos, gan arī ierakstījuši gandrīz visus viņa instrumentālos koncertus, gan arī radījuši muzikālo pastičo Māja Mītelim, kuru veidojām, ap Koncertu fagotam, diviem mežragiem un stīgām un viņa solo dziesmām vijot mūsdienu komponistu radītu mūziku, kas impulsus atradusi Mīteļa ekstravagantajā skaņu pasaulē. Balstoties uz komponista rokrakstu partitūru, bijām pārrakstījuši lielāko daļu šo koncertu un sapratuši, ka vajadzētu šīs notis arī izdot.
Šobrīd mums ir zināmi astoņi Mīteļa instrumentālie koncerti: seši rakstīti viņa paša spēlētajam klavesīnam un divi – fagotiem. Par vēl vienu klavesīna koncertu, kas līdzās pārējiem glabājas Mīteļa mapē Berlīnē, pētnieki vēl nav vienisprātis, vai tas ir, vai nav Johana Gotfrīda sacerējums. Astoņi opusi varbūt nešķiet daudz, taču Mīteļa mūzika ir tik piesātināta, ka tā joprojām spēj nodarbināt mūsu prātus un uzdot neskaitāmus jautājumus. Viņa mūzika bez kompromisiem seko ideāliem. Tas ir saprotami, ja zinām, ka Mītelis bijis Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks un pieslējās Sturm und Drang (vētru un dziņu) strāvojumam mūzikā. Šī stila pārstāvji bija revolucionāri, ekstrēmisti, kas nesekošanu vecajiem mūzikas kompozīcijas principiem uzskatīja par pašmērķi. Viņi to darīja ar lielu virtuozitāti, jo komponēšanas mākslu bija apguvuši pie Baha paaudzes skolotājiem. Mani arvien vairāk pārņem sajūta, ka Mīteļa mūzika seko spēcīgiem ideāliem, kuru aprises mums šodien ir pat grūti nojaušamas. Varbūt viņš ir bijis utopists?
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!