Šis ir īpašs gads ne tikai Valsts akadēmiskajam korim Latvija, kas atzīmēja 75. jubileju, bet arī šī kora līderu – mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Māra Sirmā un direktora Māra Ošleja – auklējumam, Starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam, kuram šovasar aprit 20 gadu. Jubilejas gadā festivāls no 18. augusta līdz 7. septembrim koncertos Rīgā un Dagdā piedāvā muzikāli bagātu, mākslinieciski daudzveidīgu programmu.
Arī šogad tiks turpinātas jau iesakņojušās tradīcijas – sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri. Nemainīga festivāla tradīcija ir jaundarba pasūtīšana latviešu komponistiem, pasaulē pazīstamu komponistu aicināšana goda viesa statusā, sadarbība ar viesmāksliniekiem un vērienīgu vokāli simfonisku uzvedumu iestudēšana.
Bahs un Sandstrēms
20. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls iesāks skanējumu, atzīmējot reformācijas 500 gadu jubileju ar Šauļu kora vieskoncertu 18. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19, atskaņojot Johana Sebastiana Baha un viņa laikabiedru mūziku. Leģenda vēsta, ka Mārtiņš Luters 1517. gadā pienaglojis pie Vitenbergas baznīcas durvīm slavenās 95 tēzes – reformācijas plašo pārmaiņu aizsākumu baznīcas un sabiedrības dzīvē. Savukārt dziļi ticīgo baroka lielmeistaru J. S. Bahu vēsturnieks Vils Durants pieskaita uzticīgajiem reformācijas ideju turpinātājiem, sakot, ka "Baha darbi ir reformācija, kas ietērpta mūzikā". Baha mūzika līdzās Fēliksa Mendelszona 2. simfonijai Slavas dziesma skanēs arī Andresa Mustonena (Igaunija) diriģētajā kora Latvija un Liepājas Simfoniskā orķestra koncertā 26. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Interesanti, ka tieši zviedru komponists Svens Dāvids Sandstrēms, kura monumentālo, muzikāli skaisto, taču ļoti sarežģīto Mesiju Latvijas Universitātes Lielajā aulā 24. augustā Māra Sirmā vadībā koris Latvija atskaņos kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un starptautisku solistu kvartetu (Elīna Šimkus, Laura Teivāne, Staņislavs Ļeontjevs (Krievija), Rihards Millers), ir komponists, kura mūzika ir radošs dialogs ar baroka lielmeistaru darbiem un kompozīcijas tehniku. Šoreiz – ar Georga Frīdriha Hendeļa vērienīgo oratoriju Mesija. "Man Sandstrēms ir zviedru komponists nr. 1. Viņš jau diezgan sen pameta Zviedriju un aizbrauca uz ASV, kur kļuva par profesoru un ilgus gadus pasniedza kompozīciju universitātē. Mana dzīve ar viņa mūziku bijusi saistīta visu laiku, viņš ir atsauču un dažādu laikmetu tehniku savienošanas lielmeistars. Pretstatā tam, cik daudz šajā laikmetā ir piesmērētu lappušu ar pilnīgi nevajadzīgu, nemuzikālu mūziku, viņš ir viens no muzikālākajiem, uzrunājošākajiem komponistiem," uzsver Māris Sirmais. Viņa vadībā pirmo reizi Latvijā izskanēs britu XX gadsimta meistara Maikla Tipeta oratorija Mūsu laika bērns – dramatisks un ļoti piesātināts vēstījums par ebreju zēnu, kuram laimējas izglābties, kad Otrā pasaules kara laikā iznīcina viņa ģimeni, un kurš vēlāk tomēr arī pats iet bojā.
Māra zvaigzne un gospeļi
Ikvasaras latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncerts, kas notiks 22. augustā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā (plkst. 19), šoreiz sasniegs rekordu, jo tajā Valsts akadēmiskā kora Latvija un diriģenta Māra Sirmā vadībā skanēs sešu autoru jaundarbi – veltījumi Latvijas simtgadei. Līdzās Kanādā dzīvojošā pasaules latviešu kultūras kopēja Jura Ķeniņa (ievērojamā komponista Tālivalža Ķeniņa dēla), nu jau vairākus gadus Polijā studējošās un strādājošās komponistes un ērģelnieces Renātes Stivriņas, neprognozējamā dadaista Jura Ābola, teātru un kino mūzikas autora Edgara Mākena, vokālo ansambļu diriģentes un mūzikas autores Irīnas Rebhūnas opusiem pirmatskaņojumu piedzīvos britu komponista, nu jau pastāvīga Latvijas koru drauga un sadarbības partnera Gabriela Džeksona jaundarbs Ave Maris Stella.
"Man jau ir bijusi fantastiska pieredze sadarbībā ar VAK Latvija un Māri Sirmo, tāpēc ir patīkami atgriezties," atklāj britu komponists, kura darbus koris pat ierakstījis Hyperion izdotā albumā. Tagad pēc Latvijā dzīvojošā lietuviešu izcelsmes saksofonista Arvīda Kazlauska ierosmes tapis opuss saksofonam un korim. "Man ir ļoti interesanti rakstīt darbus, kur varu spēlēties ar tekstiem dažādās valodās un no dažādiem laikiem. Šoreiz līdzās latīņu tekstam izmantoju Annas Rancānes dzeju. Nosaukums Ave Maris Stella ir savdabīga vārdu spēle, ko varam saprast arī kā atsauci uz Māra [Sirmā] vārdu," paskaidro Gabriels Džeksons. Nebijušu afroamerikāņu spiričuelu un gospeļu a cappella programmu VAK Latvija cels priekšā kopā ar amerikāņu diriģentu Jūdžinu Rodžersu 31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā.