Festivāls Summertime – aicina Inese Galante ārēji visai līdzīgo šīsvasaras mūzikas festivālu kopainā Dzintaru koncertzālē (līdzās Dzintaru koncertzāles menedžmenta šīsvasaras jaunajam pienesumam Jūrmalas festivālam un Hermaņa Brauna fonda rīkotajam Artissimo) izceļas ar īpašu, sirsnīgu gaisotni un kvalitāti. Izcilas mūzikas pērles un personības te spraigā un dāsnā septiņu koncertu nedēļā izpaudās žanru un stilu dažādībā, kas piestāv kūrorta gaisotnei.
Īpaša virsvērtība ir festivāla saimnieces operdīvas Ineses Galantes valdzinošais personības starojums un sirsnīgā gaisotne. Tā rada sajūtu, ka tieši tevi māksliniece šeit gaida un lolo kā mīļu ciemiņu. Un vēl. Neraugoties uz jau pieminēto dažādību, kas festivāla programmā trāpīja visām gaumēm spektrā no opermūzikas līdz Ņūorleānas džeza šovam, šo festivālu tomēr nevar saukt par rasolu. Konceptuāli vienojošais motīvs bija balss – visniansētākais un patiesākais mūzikas instruments visās tās izpausmēs. Silta, maiga, kaislīga, operiski izkopta, raupja, pavedinoši maiga, dejojoša, saviļņojoša, nomierinoša. Cilvēka, kā arī vijoles, metāla pūšaminstrumentu un orķestra balss. Mākslinieka balss, kas runā no sirds un tikai tad, ja patiešām ir ko teikt.
Jauno talantu paraugstunda
Pēc sāpīgās, taču principiālās menedžmenta maiņas, kas notika pirms trim gadiem, festivāls Summertime – aicina Inese Galante ir uzplaucis un izskan ar pārliecību, bez stresa. Tā ir iespēja ne tikai izlepušiem mūzikas baudītājiem, bet arī jaunajiem talantiem, konkursa Ineses Galantes talanti laureātiem, kuri uzstājās katra koncerta sākumā, patīkami pārsteigdami ar agrīno meistarību. Dažs, kā Dārziņskolas pianists Andrejs Feldmanis juniors, jau ne pirmo gadu. Domāju, ka ne tikai mani pārsteidza muzikalitāte un radošā brīvība, ar kādu savā priekšnesumā apbūra 14 gadu vecais sitaminstrumentālists Reinis Tomiņš no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un pianiste Noemi Feia Deifta. Savukārt Georga Pelēča sapņaini romantiskais opuss Plaukstošais jasmīns, kas vibrofonista Jāņa Bombizo-Fedotova un vijolnieces Sabīnes Sergejevas sniegumā svētdienas vakarā ieskandināja festivāla noslēguma koncertu Gala Galante, izrādījās viens no saviļņojošākajiem vakara brīžiem. Jaunais baritons Kalvis Kalniņš pat tika pagodināts koncertā Bel canto dzīres ar Inesi Galanti 13. augustā dziedāt kopā ar festivāla saimnieci Adīnas un Dulkamaras duetā no G. Doniceti komiskās operas Mīlas dzēriens.
Jauna un ļoti vērtīga festivāla šķautne bija izcilo viesmākslinieku Canadian Brass, austriešu vijolnieces Lidijas Baihas un diriģenta Ekharta Vicika meistarklases, kuras Jūrmalas Kultūras centrā bija pieejamas bez maksas. Būtiski, ka festivāla atklāšanas koncertu (žēl, ka ne pārējos, īpaši tos, kuros piedalījās izcila Latvijas solistu izlase) ierakstīja Austrijas televīzija, kuru uz Latviju bija uzaicinājis šī koncerta diriģents Matiass Flecbergers. Nofilmēto raidīšot starptautiskajos kultūras kanālos Arte un Mezzo.
Balsu zvaigznājs
Ilona Bagele, Raimonds Bramanis, Egils Siliņš, Sergejs Jēgers un pati Inese Galante 13. augusta koncertā Bel canto dzīres, kurā viņa ar ikvienu uzaicināto dziedātāju izpaudās duetā, spilgti apliecināja Latvijas balsu izcilību. Ilonas Bageles mecosoprāns gadu pēc bērniņa piedzimšanas ir kļuvis sulīgāks, atvērtāks, krāšņāks. Tagad tas skan piepildīti, plūstoši, dziļi – to it sevišķi atklāja Aklās ārija Voce di donna no A. Ponkjelli operas Džokonda. Raimonds Bramanis, kura tenors tā īsti ir atvēries iepriekšējā sezonā Roberto lomā Dž. Pučīni operā Vīlas, izcili izpaudās šī varoņa ārijā – ar spodrām, stabilām "augšām" un plašu emocionālā pārdzīvojuma vērienu. Jaunais mākslinieks spoži nodziedāja Hercoga āriju no Dž. Verdi operas Rigoleto, kas sezonas izrādēs vēl tik labi un brīvi nepadevās.
Lieliskā formā savā iemīļotajā baroka repertuārā bija kontrtenors Sergejs Jēgers. Meistarības virsotnes tēlu, vokālo krāsu un noskaņu daudzpusībā no Žerāra monologa (U. Džordāno operā Andrē Šenjē) un V. Bellīni Somnambulas Rodolfo līdz populārajai S. Gastaldona dziesmai Musica proibita demonstrēja pasaulē plaši pieprasītais basbaritons Egils Siliņš. Savukārt Inesei Galantei atliek vien novēlēt arī turpmākajos gados būt tik labā vokālajā un skatuviskajā, artistiskajā formā, kādā viņa bija gan programmā Bel canto dzīres (Liu ārijā no Pučīni Turandotas, bezgala skaistajā Lauretas ārijā no Džanni Skiki), gan noslēguma koncertā Gala Galante, kurā apbūra ar F. Čileas Adrianas Lekuvrēras emocionālo pasauli, R. Paula Kerijas dziesmu un festivāla titulskaņdarbu – Klāras šūpuļdziesmu Summertime no Dž. Gēršvina operas Porgijs un Besa, kurā nebaidījās arī viegli, rotaļīgi paimprovizēt. Labs, jūtīgs sabiedrotais dziedātājiem bija vācu diriģents Ekharts Viciks, kurš rūpīgi un nekļūdīgi sekoja viņu elpai, intonācijai un impulsīvajām mākslinieciskajām vēlmēm, kuras nekad nebūs iespējams iestudēt mēģinājumos.
Operas balsu parādi festivālā paplašināja austriešu varoņtenors Andrēass Šāgers (atklāšanas koncertā) un krievu mecosoprāns Oļesja Petrova (noslēguma koncertā) – reti kaismīga un pašpārliecināta Karmena, kura prot meistarīgi spēlēties gan ar savu balsi, gan publiku. Galā koncerta veidotāji bija gaumīgi izveidojuši programmas ritējumu, kurā iekļāvās gan vitālā Ņūorleānas džeza stila šovmeņa trompetista, Luija Ārmstronga tradīciju turpinātāja Džoja Moranta un džeza pianista maskavieša Daniila Krāmera un viņa domubiedru, gan Intara Busuļa un Aminatas Savadogo uzstāšanās.
Leģendas un atklājumi
Pateicoties festivālam Summertime, beidzot Latvijā varējām klausīties metāla pūšaminstrumentu kvintetu Canadian Brass – ansambli, kurš līdzīgi otrai šīsvasaras festivāla viesu grupai The Swingles pagājušā gadsimta 60. gados aizsāka jaunu laikmetu savā nozarē. Canadian Brass repertuārā no J. S. Baha polifonijas līdz savam īpaši virtuozajam hitam N. Rimska-Korsakova Kamenes lidojumam un The Beatles dziesmai demonstrēja gan veiklību, gan izsmalcinātu, delikātu muzikalitāti, par kādu mēdz aizmirst daudzi šo pūtēju sekotāji.
Dzīvā leģenda The Swingles, kas pirmajos pastāvēšanas gados savā perfekti instrumentālajā vokālajā manierē interpretēja vienīgi Johana Sebastiāna Baha instrumentālo mūziku, izdziedot to bez vārdiem, tagad, jau ceturto reizi viesojoties Latvijā, dzied visu – no niansētām, pašu mūziķu radītām oriģinālmūzikas kompozīcijām līdz pazīstamas popmūzikas aranžējumiem. Abām grupām kopīgs ir tas, ka tās neiet tikai publikas izklaidētāju ceļu. Tām rūp augstāki mūzikas ideāli.
Savukārt trompetists Džojs Morants sadarbībā ar džeza pianisma virtuozu Daniilu Krāmeru un viņa džeza trio programmā Ņujorka–Maskava–Ņūorleāna pamodināja un izkustināja rāmo ziemeļnieku publiku, kā reti kuram izdodas. Festivāla īpašais atklājums bija vēl pavisam jaunās kataloņu dziedātājas Andreas Motisas (viņa ir arī lieliska trompetiste un saksofoniste) programma, kurā viņa uzstājās kopā ar savu skolotāju multiinstrumentālistu Hoanu Čamoro un akustiskās džeza mūzikas grupu. It kā pavisam nepretenciozā džeza mūzikas programma viņu izpildījumā skanēja smalki, izjusti, dziļi personiski un – pats galvenais – tik dabiski un ar tādu muzicēt prieku, kuram nav iespējams pretoties.