Viļņa nav tālu. Braucam! Viņģa parks pamazām pildās. Kamēr fani izpērk jaunos DM krekliņus pa tīro, uz skatuves jau sākas rosība. Latviešu grupas Instrumenti uzstāšanās iesildītāju statusā nevarētu saukt par vienu no viņu veiksmīgākajiem koncertiem – publika ļoti pasīva un Jāņa Šipkevica teiktais Enjoy the silence, atstājot skatuvi, bija trāpīgi divdomīgs - reizē DM dziesmas nosaukums un slēpts pārmetums publikai: nevēlaties baudīt mūs, tad baudiet klusumu.
Pašu DM koncerts sākās ar divām dziesmām, kas ievada arī jaunāko albumu – Welcome to My World un Angel. Arī turpmākajā koncerta gaitā DM atgriezās pie jaunā materiāla, kopā no Delta Machine izpildot septiņas dziesmas. Kaut albums kā vienots veselums ir lielformāta šedevrs, kuru mūzikas kritiķi nosaukuši par labāko, ko grupa radījusi kopš 1997. gada albuma Ultra, tas vislabāk būtu pasniedzams tīrā veidā – koncertā, kura pirmajā daļā tiek nospēlēts viss jaunais albums un otrajā – pagātnes hiti.
Jo, atšķaidīti ar dziesmām, kas grupas fanus priecē jau divdesmit un vairāk gadu, jaunie gabali šajā karaliskajā kokteilī kā akmeņi nosēžas dibenā, ļaujot pa virsu dzirksteļot Walking in My Shoes, I Feel You, Enjoy the Silence, A Question of Time, ar kuras parādīšanu Maskavas televīzijas Jaunā gada raidījumā daudziem Padomju Latvijā sākās iepazīšanās ar nākamajiem elkiem, Personal Jesus, ko DM sāka ar Džonija Keša versijai tuvinātu ievadu, liekot nepārprotami just, ka tas patiesībā ir blūzs, Just Can't Get Enough - visvecākajam gabalam Viļņā, ko grupa spēlējusi jau no 1980. gada un izslēdza no koncertu saraksta tikai deviņdesmito gadu pirmajā pusē.
Lielākajiem grupas faniem par prieku tuvāk Delta Machine noskaņām aiznesa titulgabals no 1986. gada meistardarba Black Celebration un Barrel of a Gun - albuma Ultra vizītkarte un īss ieskats Deiva Gahana tolaik vēl nesenajā ceļojumā uz elli, no kura izdevās laimīgi atgriezties. Viļņas koncertā Deivs bija izcilā fiziskajā formā. Noslēdzošajā gabalā Never Let Me Down Again Deivam tekstu deklamējot, nevis dziedot, ar savu skanīgo balsi pievienojās Mārtins Gors, un šis duets bija emocionālākais moments visā koncertā, laimīgās publikas izstieptajām rokām nebeidzot kustēties automašīnu logu tīrītāju ritmā, kaut nekrologs mušiņai uz vējstikla (Fly on The Windscreen) tomēr izpalika, tāpat kā daudzas citas gaidītas dziesmas.
Katrā ziņā bez People are People, Master and Servant vai Strangelove varēja iztikt itin labi. Un tāpat atgriešanās uz vēl kādu dziesmu pēc tik krāšņa noslēguma būtu nudien lieka. Visu koncertu pavadīja kā parasti neatvairāmās Antona Korbeina projekcijas, kas būtu pelnījušas atsevišķu aprakstu – ne velti, izdodot DM koncertu DVD, tās parasti tiek iespiestas atsevišķā diskā.
Divas dienas pēc koncerta sekoja koncertaģentūras FBI apstiprinājums neoficiālajām ziņām, ka 2. martā savas garās turnejas ziemas posmā DM uzstāsies Arēnā Rīga. Tā nekādā gadījumā nav vilšanās, ka velti braukts uz Lietuvu, jo grupas fani gatavi viņus skatīt vēl un vēl. Kāds no Viļņas koncerta apmeklētājiem pat esot sastapis Francijā kādu puisi no Austrumeiropas, kurš apmeklē visus DM koncertus, ceļojot no valsts uz valsti. Atliek gādāt biļetes un sākt gaidīt jaunu pavasari. Jādomā, ka pēc nepilna gada programma tiks pamainīta un Rīgā dzirdēsim arī ko Viļņā neizskanējušu.