Pavasarīgi dzīvespriecīgs, dedzīgs un spilgts kā uz afišas redzamais košsarkanais zieds, jauniešu koris Kamēr… ziedēja savā 25 gadu jubilejas koncertā pirmdienas, 25. maija, vakarā Latvijas Nacionālajā operā. Jaunais diriģents Jānis Liepiņš, kurš kora māksliniecisko vadību pārņēma 2012. gada jūlijā, tobrīd vēl būdams Mūzikas akadēmijas students, nepilnos trijos darba gados ir pierādījis, ka var pavilkt saldo, bet smago atbildības nastu, kuru toreiz uzņēmās.
Jubilejas koncertā koris pārliecinoši rādīja sev raksturīgo seju. Kamēr… apliecinājās gan kā visjaunākās, speciāli šim kolektīvam radītās a capella mūzikas izcils interprets (triju apjomīgu opusu pasaules pirmatskaņojumi trīsdaļīgā koncertā), gan kustīgu skatuves mākslinieku – kora teātra – kolektīvs, gan arī vokāli instrumentālās mūzikas izpildītājs. To visu Kamēr… dziedātāji darīja visaugstākajā mākslinieciskajā kvalitātē un ar sev raksturīgo, īpašo pašatdevi, iedvesmojot un emocionāli uzlādējot visus klausītāju pilnajā Operas zālē.
Lielisks sabiedrotais korim bija Rēzijas Kalniņas veidotā režija un telpa ar Māras zīmi kā uzrunājošu, simbolietilpīgu vadmotīvu un rituāla spēku Raimonda Tigula un Rasas Bugavičūtes cikla Teika par mums skatuviskajā sniegumā, kopā ar Igora Kapustina gaismām un Lindas Kalniņas veidoto kustību valodu.
Diriģentu parāde
Pēdējā desmitgadē koris Kamēr… ir izcēlies ar vērienīgiem un aizraujošiem dziesmu cikliem, kuri apvieno daudzu Latvijas un pasaules komponistu jaundarbus par vienu ideju: Latvija – saules zeme (līgotnes latviešu komponistu radošajā skatījumā, 2005), Pasaules saules dziesmas (starptautisks projekts, 2008), Mīlas madrigāli (jaundarbi līdzās jau pārbaudītām vērtībām, 2010), Mēness dziesmas (2012), Amber Songs (pasaules komponistu versijas par latviešu tautasdziesmām, 2014). Jubilejas koncertā koris piedāvāja cita veida komplektu – trīs apjomīgus pasaules pirmatskaņojumus un mūsu spožāko diriģentu parādi pirmajā no tiem – Ērika Ešenvalda un dzejnieces Ineses Zanderes dziesmu cikla Putna miegā lasījumā.
Deviņu diriģentu plejādē, ko sāka kora pašreizējais mākslinieciskais vadītājs Jānis Liepiņš un noslēdza kora tēvs Māris Sirmais, kurš Kamēr… loloja 22 gadus, bija gan diriģenti, kuri strādājuši korī, – Ainārs Rubiķis, Inita Kamarūte, Mārtiņš Ozoliņš, Aivis Greters –, gan šodien jau atzinību guvušie viņu kolēģi, kuri savulaik bijuši Kamēr… dziedātāji un kaldinājuši šajā vidē savus radošos, profesionālos ideālus, – Līga Celma, Artūrs Ancāns un Kaspars Ādamsons.
Ēriks Ešenvalds un Inese Zandere ir jau pārbaudīts, saskanīgs radošais tandēms. Zanderes dzeja Ešenvalda partitūrās, arī jaunā cikla muzikālajā tulkojumā rod adekvātu skanējumu: tas ir smalks, jūtīgs un glezniecisks XXI gadsimta romantisms, dažviet asociatīvi tieši pietuvināts dzīvajai dabai, izteiksmes līdzekļu paletē iekļaujot dabas ritmus, svilpošanu, putnu dziesmu atbalsis, zvaniņus un pat metronomu, kurš iet savu gaitu. Mūzikas audums ir veidots brīvā elpā, ar izdomu un vienlaikus ar lielu pietāti pret dzeju. Te valda mūzikas skaistums un dzejas tēlaino noskaņu portretējums: no izsmalcinātos pateļtoņos veidotās dabas gleznas Rusne un introverti saviļņojoši izlasītajam Rekviēmam ceriņu dārzā līdz kolorītajai atmiņu portretskicei Vecie makšķernieki un Aizmežu zirga hipnotiskajam riksim cauri mūžībai.
Ja reiz runājam par uzrunājošo emocionālo spēku, kas strāvoja no diriģentiem, īpašs bija ārpusprogrammas brīdis koncerta noslēgumā, kad visa Operas zāle Māra Sirmā vadībā nodziedāja Jāzepa Vītola Gaismas pili un pēc tam Pūt, vējiņi! Imanta Ramiņa apdarē ar Ineses Romancānes solo tieši no partera. Māris Sirmais prot spēcināt un atgādināt par latviskās kultūras pamatiem brīžos, kad tas mums ir visvairāk vajadzīgs.
Meditācija par cilvēku
Tiešām lielisks izdevies Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes kopdarbs – meditatīvi ambients cikls un vienlaikus jēgpilns rituāls Teika par mums korim un instrumentālai grupai ar pašu autoru pie sintezatora, kopā ar Tomu Poišu (kontrabass) un Arti Orubu (bungas). Zīmīgi izmantots arī armēņu duduks. Mūzikas virzību izteiksmīgu un iekšējā spēka pilnu dara ievērotā kora un instrumentālā skanējuma attiecību konsekvence – berze, ko rada dzīves, laikrites un sirdspukstu ritmi iepretim lēnināti plūstošajam kora dziedājumam. Kaut kas mītisks, pārlaicīgs un vienlaikus ļoti dabisks un poētisks ir tajā visā. Jānis Liepiņš orķestra bedrē bija visa šī procesa attālināts koordinētājs, savukārt koris, dziedot no galvas, iejutās mīlestības un ticības rituālā, apliecinot arī dziļi latviskās saknes, kustoties zīmīgā krusta figūrā un sasniedzot spēcīgu kulmināciju lūgšanā Klusi čukst Dievs.
Britu komponista, kora Kamēr… drauga Gabriela Džeksona jaundarbs, tautiski erotiskā manierē uzrakstītais Spring Rounds ar XVI–XX gs. dažādu dzejnieku tekstiem, pārstāv pavisam citu pasauli. Savā ziņā – radniecīgu Karla Orfa Carmina burana senlaicīgi vitālajai un veselīga humora pilnajai estētikai, kam nav svešas erotiskas tembru un intonāciju spēles. Septiņdaļīgajā ciklā komponists mērķtiecīgi atsevišķi izrāda kora Kamēr… sieviešu un vīru balsu grupas, ir iekļāvis soprāna (Jolanta Strikaite) solo, ieskaitot vienīgo latviešu valodā sacerēto daļu par nerātno Auseklīti, taču visrūpīgāk izstrādājis orķestra partiju – ar raksturīgiem, eksotiski folkloriskiem stīgu glissando un krāsainu pūšaminstrumentu paleti (izmantots arī angļu rags un oboe d’amour).
Tikai vārdi
Dažu izredzēto apsveicēju vidū, kuriem bija ļauts kāpt uz skatuves, bija Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. Viņa pasniedza diriģentam Atzinības rakstu, ziedus un veltīja korim sirsnīgus vārdus, izceļot Kamēr… kā pilsētai un valstij īpaši nozīmīgu kolektīvu, Latvijas kultūras vēstnesi pasaulē. Taču ar skaistajiem vārdiem asi disonē gada sākumā Rīgas pašvaldības kultūras pārvaldībā veiktā Dziesmu svētku kustības speciālistu atalgojuma reforma. Tās kontekstā izdarīts grieziens: šņakt, un mūsu pasaulslavenajam, labākajam korim vienu vokālā pedagoga štata vietu klusiņām nogrieza! To dēvē par sistēmas sakārtošanu. Arguments? Daudziem koriem vokālā pedagoga neesot vispār, kur nu vēl divi… Taču kultūras darbinieki ir tāda tauta, kura tik un tā turpina strādāt: uz Operas skatuves ar īpašām ovācijām godināja abus Kamēr… ilggadējos vokālos pedagogus Ainu Bajāri un Ansi Sauku.