Izrādē Sievietes daļas, kas no 10. februāra būs Nacionālā teātra repertuārā, galvenā vīriešu loma uzticēta Jānim Āmanim. "Man izrādē ir svarīga, grūta, bet interesanta loma. Atveidoju norvēģu vīrieti Larsu Alsvagu, kurš dzīvo Polijā, jo apprecējis jaunu un skaistu polieti, kurai ir visādas atkarības," raksturo aktieris. "Man ir jātiek galā ar šo situāciju, ar attiecībām, kas ir mūsu starpā."
Luga Sievietes daļas ir mūsdienu ģimenes drāma, ko iedvesmojis pārdzīvojums pašas ungāru dramaturģes Katas Vēberes dzīvē. Režisore Ināra Slucka uzsver, ka laikam pirmoreiz satiekas ar dramaturģisko materiālu, kas ir tik dzīvi apliecinošs. Lugai gan ir traģisks ievads. Galvenās varones pārdzīvotais kļūst par impulsu tam, lai tuvinieki beidzot sāktu runāt par būtisko, meklētu ceļu cits pie cita. "Šajā situācijā – mīlošs cilvēks, kas deg savās ugunīs. Manam varonim jātiek skaidrībā ar sevi. Bet cik neiespējami visiem ir pieņemt pastāvošo situāciju, kas balstās uz uzspiestām dogmām! Tas viss ir jāsadzird, jāsaprot, bet tas var arī sagraut. Un, runājot par sievieti, tikpat būtisks ir vīrietis, kas ir viena no sievietes daļām," stāsta Jānis Āmanis.
Citu nozīmju starpā sievietes daļas ir viņas sociālās lomas – šajā izrādē sieviete ir mīļākā, sieva, meita, māsa, māte, māsīca, svaine, vecāmāte, labākais draugs un arī konkurente. "Vīrieša mīlestība arī ir viena no sievietes daļām, kas jāņem vērā," uzsver Jānis Āmanis un piebilst, ka vēl viena sižetiskā līnija izrādē ir par atbalstu. "Nav sliktu cilvēku, bet dažreiz atbalsts nav bijis tāds, kā cilvēkam būtu vajadzīgs tieši tajā mirklī, un tāds, ko viņš būtu vēlējies. Jo katrs jau atbalsta otru tā, kā māk. Arī traģēdiju katrs uztver pa savam. Vispār jau cilvēks ir egoists, un tas ir normāli, jo vispirms dzīvojam, lai būtu labi pašiem. Ja jūties labi, cilvēki blakus jutīsies labi, jo būsi mierā ar sevi un citiem," spriež aktieris. "Ir nemiers, bet gribas būt mierā, taču apkārtējie apstākļi traucē. Tas nav tikai manam tēlam, bet visspilgtāk attiecas uz Lauras Siliņas atveidoto lomu – Maju."
Pēc intensīva mēģinājumu procesa aktierim ir grūti paskatīties uz izrādi no malas. Bet skatītājiem būšot par ko domāt, Jānis Āmanis sola. Viņaprāt, par tādām lietām un situācijām jārunā it īpaši arī šajā kovidlaikā, lai cilvēki novērtē to, kas ir apkārt. "Ir problēma, ka mēs viens otru nedzirdam un līdz ar to – nesaprotam. Jāapstājas un jāuzklausa, pēc tam padomājot jāsaka tas, ko gribējās teikt. Bet cik bieži paejam garām vai atmetam ar roku un darām nākamo lietu. Nu, nevar visu tik vienkārši "kancelēt", sakot – nav vērts, nav vērts... Es nepiekrītu, ka ar atbildi, ka ir XXI gadsimts, var attaisnoties. Cilvēki nav zaudējuši spēju just, taču dominē egocentrisms. Tomēr cilvēks ir izdzīvojis tikai tāpēc, ka viņā ir jūtu pasaule," Jānis Āmanis teic.