Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Fantāzija par pirmsākumiem

Livonijas Indriķa hronika iedvesmo režisoru Gati Šmitu uzvedumam par pirmo teātra izrādi Rīgā, kas notika 1205. gadāReizēm gadās tā, ka gribas uztaisīt to, ko nevar uztaisīt, to, kas nav drošs un pārbaudāms. Jo tālāks lēciens nezināmajā – jo labāk. Režisors Gatis Šmits atzīst, ka līdz šim teātrī vairāk ļāvies darīt vienkāršākas un "taustāmākas" lietas, taču izrāde Pirmie aplausi, kas tapusi kopā ar izcilajiem Jaunā Rīgas teātra aktieriem Kasparu Znotiņu, Vili Daudziņu, Baibu Broku, Gunu Zariņu, Ģirtu Krūmiņu un Andri Keišu, ir eksperiments – kolektīvs autordarbs, kas sākās ar Livonijas Indriķa hronikas lappusēs uzietajām rindiņām par pirmo teātra izrādi Rīgā.

Pirmo aplausu pirmizrāde notika 13. februārī Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē.Ceļš līdz viduslaikiem

Livonijas Indriķa hronikā teikts, ka 1205. gada ziemā "Rīgas vidū notika brīnumjauka izrāde par praviešiem, lai pagāni no redzētā mācītos kristīgās ticības sākumus. Izrādes saturu klātesošajiem – kā jaunkristītajiem, tā pagāniem – ļoti rūpīgi izklāstīja tulks (...)". Gatis Šmits stāsta, ka rakstiskas liecības par agrīnajām teātra izrādēm pasaulē ir liels retums, tādēļ vēl jo īpašākas šķiet šīs dažas rindiņas Livonijas Indriķa hronikā. Turklāt par šo rindkopu akadēmiskajās aprindās Anglijā ir tapis pētījums.

Zinātkāres vadīta, izrādes radošā komanda tikās ar dažādiem speciālistiem – arheologiem, vēsturniekiem, valodniekiem, etnogrāfiem, mūzikas vēsturniekiem, teologiem –, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk par šo notikumu un vēsturisko laiku kopumā.

"Jāteic – zinātne nevar atbildēt uz tiem jautājumiem, kas mūs tiešām interesē," skaidro režisors. "Tā palīdzēja saprast kopsakarības, taču vienā brīdī izpēte ar faktu un teoriju gūzmu sāka kaut nost spēju iztēloties. Mēs to pārtraucām un sākām veidot savu stāstu par pārmaiņām, rašanos, kopā sakušanu un pretrunām."

Bezatbildīgā versija

Pirmie aplausi ir fantāzija par to, no kurienes mēs nākam. Zinātniski pierādāmu liecību par šo laiku ir maz, taču teātra māksla ļauj bezatbildīgāk un rotaļīgāk palūkoties uz vēsturi. "Teātris ir laba lieta, lai tiktu klāt noskaņai: kāds viduslaikos bija domāšanas, runāšanas ātrums, ko nozīmē patiešām ticēt tam, ka tu augšāmcelsies. Protams, kostīmos (māksliniece Keita – L. K.) ir jūtams XIII gadsimts – esam runājuši ar speciālistiem par piegrieztnēm, materiāliem un krāsām. Izrādē runā svešvalodās – viduslejas vācu valodā, lībiski. Tās bija viegli uztaisīt – grūtāk ir ar mūsu seno baltu valodu. Mēs vēsturi adresējam tādā bezatbildīgā veidā – neņemamies pateikt, kā tur īsti bija," teic režisors.

Cik zināms, senās izrādes aktieri bijuši kristīgie rīdzinieki. Uzvedums rādīts laikā, kad Livonijas ordenis vēl nebija tik stiprs un te nebija tik daudz iebraucēju. "Ir strīdi par to, cik cilvēku tolaik bija Rīgā, taču pilnīgi noteikti – tie bija dažādu tautību: krievi, leti, lībieši, ieceļotāji no Eiropas," stāsta režisors.

Mīti par ozolu birzīm

Pirmo aplausu veidotāji apzināti izvairījušies kultivēt vēsturiskos mītus par labajiem mums un sliktajiem iekarotājiem. G. Šmits uzskata, ka pēdējā laikā gan vēsturnieki sāk vienoties, ka "viss nav tik viennozīmīgi – nav tā, ka mēs dzīvojām skaistās ozolu birzīs, līdz atnāca ļaunie cilvēki un mūs iznīcināja".

"Latviešu valoda "sakusa" kopā, kad šajā teritorijā jau bija iebraucēji no Eiropas. Vismaz valodas ziņā viņi lielā mērā ir mūsu senči. Jā, bija ļoti asiņaini notikumi kristianizācijas sakarā, taču plēšanās savā starpā notika arī iepriekš. Kādreiz mīti ir ļoti nepieciešami, piemēram, atmodas laikā, taču, manuprāt, mēs esam izauguši no laika, kad mums ir vajadzīgi mīti par mazajiem nabadziņiem un sliktajiem, kas mūs piekāvuši," tā G. Šmits.

Režisors slavē JRT aktierus, kuri, gatavojoties izrādei, patstāvīgi rakstījuši konspektus, daudz lasījuši, strādājuši ar vārdnīcām, būvējot izrādes tekstus. G. Šmits stāsta, ka viņa kā režisora loma bija palīdzēt to visu novietot uz skatuves, sakārtot, lai skatītājs var saprast. Viņš atzīst: "Man nevajadzēja nodarboties ar motivēšanu vai ideju mētāšanu. Ir ļoti veselīgi pavadīt laiku ar šiem cilvēkiem, kuri var izdarīt jebko." Izrādes scenogrāfiju veidojis Rudolfs Bekičs.

Pirmie aplausi

Jaunais Rīgas teātris

16.II plkst. 19

Biļetes Ls 5–10

www.jrt.lv




Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja