Dažādus populistiskus saukļus, kas spekulēja ar cilvēku emocijām, gribējies atspēkot, tāpēc viņš nonācis līdz domai, ka būtu jauniešiem jāpastāsta par Padomju Savienību. "Tagad lēnām darba tirgū ienāk paaudze, kas dzimusi neatkarīgajā Latvijā un padomju laikus nav piedzīvojusi. Bet cik daudz ar vecākiem un vecvecākiem tiek runāts par tiem laikiem? Cik daudz un ko viņi stāsta? Vai vispār jaunieši kaut ko jautā?"
Pats Jānis Znotiņš padomju laikus mazliet atceroties sadzīviskā kontekstā. "Dzīvojām ciematā, kur viss bija – mājās siltums un ūdens –, bet 90. gadi atnāca ar to, ka nebija apkures. Un man kā bērnam tas likās kaut kas briesmīgs. Toreiz jau nezināju par čekas represijām, par to, kā cilvēkus mānīja un kas no tā sanāca. Nezināju, cik bīstami var būt, ja visus cilvēkus padara vienādus." Režisors kopā ar dramaturģi Anci Muižnieci, domājot, kāds varētu būt stāsts par padomju laikiem, nonākuši pie secinājuma, ka tas jāraksta pašiem. "Grāmatu par reālo jauniešu dzīvi padomju laikos nav. Daļa no tām izgājušas cauri cenzūrai, ar noteiktu ideoloģijas devu," J. Znotiņš skaidro. Meklējot vēsturiskos notikumus, kuri varētu būt impulss stāstam, jau ar citām acīm noskatījušies dokumentālo filmu Vai viegli būt jaunam. "Grupas Pērkons koncerts – mūzika un dziesmas, grautiņš vilcienā, sekojošā paraugprāva, kas nevienu neinteresēja, bet kāds bija jāatrod, ko notiesāt," atgādina režisors.
Šis notikums izrādē ir pamats, lai pastāstītu par dzīvi PSRS. Taču tas laiks bija pretrunīgs, jo cilvēki atradās dažādās situācijās. Kāds no režīma bija cietis caur represijām un izsūtīšanu, cits dzīvoja vienkāršu dzīvi un bija apmierināts, bet bija arī daļa, kas dzīvoja labi. Visu saliekot kopā izrādē, sanācis stāsts par trim 17 gadu veciem jauniešiem. Andrejs, Vizma un Uģis klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības cits ar citu, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skan arī Pērkona mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.
Lomās darbojas aktieri Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge. Scenogrāfiju veidojusi Pamela Butāne. Nākamās izrādes – 17. un 18. martā.