Vēstuli parakstījusi literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, rakstnieks Ēriks Hānbergs, literatūrzinātniece Ieva Kalniņa, valodniece Sarma Kļaviņa, rakstnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, publicists Voldemārs Hermanis, grāmatzinātnieks Viesturs Zanders, literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule, rakstnieks Jānis Lejiņš, režisore Virdžīnija Lejiņa, Imanta Ziedoņa fonda Viegli padomes priekšsēdētāja Žanete Grende, rakstniece Inga Ābele, literāte Rudīte Kalpiņa un rakstnieks Osvalds Zebris.
Pagājušajā nedēļā sociālā medija Facebook lietotāji pauda bažas, kas notiks ar Misiņa bibliotēku un tās krājumu, jo izskanēja runas par iespējamu bibliotēkas slēgšanu. LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš aģentūru LETA informēja, ka LU Misiņa bibliotēka un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa iekļausies jaunveidojamajā Speciālo krājumu nodaļā.
Vēstules autori uzsver, ka Misiņa bibliotēka ir Latvijas kultūras darbinieku un pētniecības vidē atpazīts zīmols, kas, pateicoties "drosmīgiem un erudītiem" iepriekšējo paaudžu bibliotēku jomas speciālistiem, tika nosargāts padomju okupācijas laikā.
"Misiņa bibliotēkas nonivelēšana, iekļaujot to kā bezpersonisku krājumu LU bibliotēkas Speciālo krājumu nodaļā, bez jebkādiem profesionāliem argumentiem par šādu radikālu pārmaiņu nestiem ieguvumiem, var radīt tikai neizpratni Latvijas sabiedrībā, LU atbalstītāju lokā, tai skaitā no trimdas tautiešu puses un profesionālajā vidē ārpus Latvijas," pauž kultūras darbinieki.
Viņuprāt, Misiņa bibliotēkas un arī Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas statusa maiņa slēpj potenciālus riskus šī krājuma turpmākā pilnvērtīgā papildināšanā, kā arī būtiski samazina tās iespēju uzturēt un pilnveidot pašas LU bibliotēkas pētniecisko potenciālu, īstenot LU stratēģijā formulēto virzību uz izcilību.
Kā aģentūru LETA iepriekš skaidroja LU bibliotēkas direktors, pagājušā gada 15.oktobrī tika apvienotas abas LU struktūrā līdz šim esošās bibliotēkas - LU Bibliotēka un LU Akadēmiskā bibliotēka, kurā ietilpa arī Misiņa bibliotēka. Savukārt 1.jūnijā jaunās LU bibliotēkas izveides process noslēgsies, stājoties spēkā jaunam bibliotēkas nolikumam, ar kuru tiks pārveidota līdzšinējā LU bibliotēkas struktūra.
Viņš uzsvēra, ka jaunajā LU bibliotēkas struktūrā tiks izveidota Speciālo krājumu nodaļa, kurā iekļausies Misiņa bibliotēka un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa. Pēc Zariņa paustā, šīs nodaļas darbības mērķis būs veidot un pārvaldīt bibliotēkas kultūrvēsturiski nozīmīgos krājumus un kolekcijas, tai skaitā Misiņa bibliotēkas krājumu, stiprinot LU bibliotēkas kapacitāti šo krājumu popularizēšanā un izmantošanā, it īpaši pētniecības nolūkos.
Lai gan pārmaiņu rezultātā Misiņa bibliotēkai vairs nebūs patstāvīgas struktūrvienības statusa, tas neietekmēs Misiņa bibliotēkas unikālo krājumu.
Kā norādīts LU bibliotēkas tīmekļvietnē, Misiņa bibliotēka ir vecākā un pilnīgākā latviešu literatūras krātuve, un tās dibinātājs ir latviešu bibliofils un bibliogrāfs Jānis Misiņš. Par Misiņa bibliotēkas dibināšanas dienu uzskata 1885.gada 19.septembri, kad Misiņš saņēma Vidzemes gubernatora atļauju savās tēva mājās Krācēs atvērt privātu bibliotēku.
Misiņš ar visu bibliotēku 1892.gadā ieradās Lejasciemā un blakus bibliotēkai atvēra grāmatu un kancelejas preču tirgotavu. Lejasciemā bibliotēkas grāmatu skaits pieaug no 500 līdz 5000 sējumiem. 1906.gadā Misiņš ar daļu savas bibliotēkas pārcēlās uz Rīgu, bet daļu grāmatu atstāja Krācēs.
Misiņš turpināja vākt visu, kas rakstīts latviski un par Latviju. Jau šajā laikā Misiņa bibliotēka bija izaugusi par plašāko latviešu grāmatu krātuvi. Pirmā pasaules kara laikā daļa grāmatu, iesaiņota kastēs, glabājas Svētā Jura hospitāļa pagrabos. No 1919. līdz 1921.gadam Misiņš ar savu bibliotēku mitinājās pāris dzīvokļos Skolas ielā 25, Rīgā.
Nodibinoties neatkarīgai Latvijas Republikai, pieauga Latvijā iespiesto grāmatu skaits. Nepieciešamo bibliotēkas paplašināšanu apgrūtināja Misiņa ierobežotie materiālie līdzekļi. 1924.gada 22.decembrī Rīgas pilsētas valde izskatīja Misiņa priekšlikumu par bibliotēkas nodošanu Rīgas pilsētai.
1925.gada 1.decembrī tika noslēgts līgums, bet bibliotēku pēc nodošanas Rīgas pilsētai oficiāli atklāja 1928.gada 2.martā. Par bibliotēkas vadītāju pēc Misiņa ieteikuma iecēla literātu Kārli Egli. Pilsētai nodoto krājumu inventāra grāmatā bija 28 000 ierakstu.