Eihe atzīmēja, ka teātris rekonstruētās ēkas durvis apmeklētājiem vērs 15.decembrī, kad pirmizrādi piedzīvos režisora Rūdolfa Gediņa iestudējums Riekstkodis un Žurku ķēniņš. Eihe norādīja, ka mainīsies repertuārs un cilvēki, kuri bija iegādājušies biļetes uz izrādēm, varēs vai nu atgūt atpakaļ naudu, vai arī apmeklēt izvēlēto izrādi citā datumā.
"Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova atzīmēja, ka faktiski teātris ir gatavs, taču, lai nodotu ēku ekspluatācijā, nepieciešami atsevišķi precizējumi. Trešdienas rītā teātra ēku apmeklēja pārstāvji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Būvniecības valsts kontroles biroja. Iespējams, nākamnedēļ teātris varēs ievākties rekonstruētajās telpās.
Teātra direktors uzsvēra, ka no sākuma bija plāns ēku siltināt un šos darbus pabeigt gada laikā. Taču, uzsākot šo darbu, tika konstatēts, ka ēka pēc Otrā pasaules kara rekonstruēta pavirši, piemēram, sijas teātrī veidoja divi kopā sasisti vagona dēļi. Arī teātra pamati tika atrakti vaļā un nostiprināti.
"Teātra ēkā ir veikta gandrīz pilna rekonstrukcija. Ēkā ir izveidota ventilācijas sistēma, kāda iepriekš nebija, mainīta elektroinstalācija. Patiesībā ēka tika izjaukta līdz četrām sienām, izņemot Lielo zāli, un pārbūvēta no jauna, saglabājot vēsturisko veidolu," pauda Eihe.
Lielākas izmaiņas notikušas Mazajā zālē, kur pacelti griesti, padarot zāli telpiski daudz ietilpīgāku. Visas teātra zāles ir melnas. Teātra direktors akcentēja, ka tas ir saistīts ar teātra specifiku, lai var spēlēt melnā kabineta" "jeb "black box" izrādes.
"Lielajā zālē bija griesti gaišā krāsā. Ja bija vēlme spēlēt "melnā kabineta" izrādi, izgaismot telpu tā, lai gaisma neatspīd un nezūd "melnā kabineta" efekts, bija liels murgs. Teātris ir ieguvis jaunas, izremontētas telpas, taču tās ir tikpat lielas, kādas tās bija iepriekš," sacīja Eihe.
Leļļu teātra galvenais režisors Edgars Kaufelds norādīja, ka janvārī pirmizrādi piedzīvos detektīvizrāde bērniem Sivēnam pa pēdām. Bērni kopā ar personāžiem-izmeklētājiem varēs izstaigāt teātra izremontētās telpas, paviesoties teātra darbnīcās, noliktavās.
"Izrāde ir iecerēta kā detektīva spēle maziem bērniem, kuras laikā tiek meklēts pazudušais sivēns. Pievienotā vērtība ir nedaudz iepazīties ar teātra vēstures faktiem un pamanīt, ieraudzīt teātri kopumā. Iestudējums ir veltīts šai mājai un cilvēkiem, kas tajā strādā," teica Kaufelds.
Režisors Valters Sīlis Latvijas Leļļu teātrī īstenos sen lolotu ideju, apvienojot vienā lielā darbā to, kas viņam patīk. Preses konferencē režisors atzīmēja, ka iestudējums Sibīrijas haiku vēsta par 1941. gada izsūtīšanu. Grafiskā romāna pamatā ir autores Jurgas Viles tēva un vecmāmiņas atmiņas.
"Izrādē ir iecerēts izmantot visu grāmatas vizuālo kopumu - ne tikai stāstu, kurš ir dramatisks, bet arī attēlus. Būtībā mēs dramatizējam attēlus, veidojot papīra teātri, kas kļūst par tādu kā dzīvo filmu, jo notiekošais tiks filmēts ar trīs kamerām. Tas viss tiks kombinēts vienā kadrā uz ekrāna," norādīja Sīlis.
Runājot par iestudējumu Riekstkodis un Žurku ķēniņš, Gediņš atzīmēja, ka tas definēts kā mazliet biedējoša Ziemassvētku pasaka bērniem un pieaugušajiem. Iestudējuma pamatā nav slavenākā stāsta interpretācija, kas ir komponista Pētera Čaikovska balets Riekstkodis.
"Mēs vairāk iedvesmojāmies no Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa pasakas Riekstkodis. Tā daudz runā par tādām tēmām kā neiederēšanās, vientulību, skumjām. Ir svarīgi dažāda vecuma bērniem paust, ka šīs sajūtas ir neizbēgamas un pasaule ir mulsinoša. Svarīgi ir tas, kā mēs iemācāmies ar šīm sajūtām tikt galā," uzsvēra režisors.