Apstiprinātas arī Raiņa muzeju rekonstrukcijas Rīgā, Baznīcas ielā 30, Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 un Tadenavā, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas Rīgā Pils laukumā 2. Tāpat atbalstīta Muzeju krātuvju kompleksa viena korpusa un komunikāciju tīklu izbūve Rīgā, Pulka ielā, portālu Diena.lv informēja Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis.
Lai novērstu Jaunā Rīgas teātra ēkas slikto tehnisko stāvokli, nodrošinātu ērtu un drošu ēkas ekspluatāciju un uzlabotu teātra darbinieku darba apstākļus, Kultūras ministrija šī projekta īstenošanu izvirzīja kā vienu no prioritāriem un atbalstāmiem projektiem. „Jaunā Rīgas teātra iestudētās izrādes var lepoties ar lielu pieprasījumu daudzās pasaules valstīs, teātris nes Latvijas tēlu pasaulē. Alvja Hermaņa iestudētās izrādes šajā laikā ir papildinājušas teātra budžetu ar apmēram 2,5 miljoniem eiro, kurus teātris nopelnījis kā honorāru ārzemju viesizrādēs un no kuriem attiecīga daļa ir samaksāta nodokļos Latvijā. Valsts pienākums ir nodrošināt teātri un tā apmeklētājus ar atbilstošām telpām, kuras jau sen ir kritiskā stāvoklī,” uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Savukārt Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcija nepieciešama saistībā ar Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem, jo Rīgas pils Konventa (jeb kastellas) daļā šobrīd ir izvietoti muzeju krājumi, ko perspektīvā plānots pārvietot uz izbūvēto muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā, Rīgā. Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas būvniecības II kārtu, kurā atrodas muzeja krājumi, plānots sākt 2014. gada janvārī, un līdz minētajam termiņam nepieciešams pabeigt muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukciju tādā apjomā, lai nodrošinātu krājumu pārvietošanu.
Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija, kā arī Raiņa muzeji Jūrmalā un Tadenavā 85 procentu apmērā tiks līdzfinansēti no Eiropas Ekonomiskās zonas Finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta. Ar šī finanšu instrumenta atbalstu arīdzan veiks Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, atbalstīs koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektus, ieskaitot Radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro piešķirs mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai.