Šī vēstuļu lasījuma atspēriena punkts ir pazīstamās latviešu rakstnieces Regīnas Ezeras sešdesmito gadu vidū rakstītās (bet nenosūtītās) mīlestības vēstules, kuras 2003. gadā viņas meita Aija Vālodze apkopoja krājumā.
"Tas bija diezgan sen, kad manās rokās nonāca šī grāmata, kas šķita ļoti aizkustinoša un sirdi plosoša. Šīs vēstules es atcerējos pagājušajā gadā kā kaut ko vienkāršu un vispārcilvēcisku uz šī ārprātīgā fona, kurā mēs šobrīd dzīvojam, un iedomājos, ka pienācis īstais laiks tās celt gaismā," stāsta Klāvs Mellis, no kura radara šis bibliogrāfiskais retums bija pazudis un nācies, iesaistot vecmāmiņu un viņas draudzenes, to meklēt no jauna.
Zvēresta laušana
Šīs vēstules Regīna Ezera ir rakstījusi vīrietim, kurš tajā laikā bija ģimenes cilvēks, arī autore pati bija precējusies triju bērnu māte, turklāt viņi abi bija sabiedrībā pazīstami cilvēki. "Rezultātā 25 vēstuļu garumā, atkal un atkal apsolīdama vairs nerakstīt, tomēr nemitīgi laužot sev pašai doto zvērestu, Regīna Ezera izmisīgi un patiesi atklāj stāstu par nelaimīgu mīlestību un neaizsniedzamu sapni, kuram tā arī nav lemts īstenoties," norāda vēstuļu lasījuma autori.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!