Jaunajā sezonā iecerējis piedāvāt visplašākā spektra teātra valodas izpausmes – gan "triviāli skaisto" tradicionālāku vērtību cienītājiem, kuriem tādas tuvās pilsētas un piģermiģeriski trīnes grēki nav pieņemami ni un ni un kuriem teju vienīgā "normālā" Nacionālā teātra izrāde šķiet tikai Skroderdienas Silmačos, gan – radikālākus eksperimentus Jaunajā un Aktieru zālē, gan pretpoliem pa vidu – "vienkārši" laikmetīgu un dzīvu teātri, tādu, kurš aizvadītajā sezonā izpelnījies 26 Spēlmaņu nakts nominācijas. Ojāra Rubeņa vārdiem, tas ir "teātris ar pašcieņu, kas domā, ko tas iesēj Latvijas cilvēku sirdīs". Vaicāts, vai tiešām joprojām pastāv tik liela plaisa starp apmeklētāju gaumi, t. s. Lielās zāles "abonementu publiku" un auditoriju, kas ir atvērti un ir gatavi bez aizspriedumiem doties līdzi teātra meklējumiem, direktors nešaubīgi atbild, ka jā, lai gan – "situācija palēnām mainās".
Latvijas Nacionālā teātra 99. sezonā paredzēti 14 jauniestudējumi. Sezonu 14. septembrī atklās režisores Ingas Rogas iestudētais Klūgu mūks – episka Ingas Ābeles romāna interpretācija, kurā būs aizņemta teju visa trupa. Lielajā zālē taps Vladislava Nastavševa iestudējums Trīs māsas. Refleksija, Valtera Sīļa mūsdienu britu dramaturga Dankana Makmilana lugas Cilvēki, lietas un vietas iestudējums – smeldzīga drāma par jaunas sievietes attiecībām ar pasauli un sevi. Galvenajās lomās divas dažādu paaudžu talantīgas aktrises – Maija Doveika un Lāsma Kugrēna. Viesturs Kairišs, kuru teātra direktors dēvē par reto "vertikāles režisoru", iestudēs Oskara Vailda/Riharda Štrausa Salomi ar Agnesi Cīruli galvenajā lomā. Šis, iespējams, jaunajā sezonā būs viens no intriģējošākajiem iestudējumiem ne tikai Nacionālajā teātrī, jo Agnese Cīrule sevi apliecinājusi kā neikdienišķu talantīgu aktrisi ar noslēpuma oreolu un traģēdijas aktrises spēku. Artūrs Dīcis un Elmārs Seņkovs Lielajai zālei gatavo sadzīves drāmu Kalniņš pret Kalniņu par mūsdienu trīsdesmitgadnieka izjūtām un piepildījuma meklējumiem situācijā, kad it kā nekā netrūkst. Savukārt Ināra Slucka Pēterim Pētersonam un Raimondam Paulam veltīs Man 30 gadu jauno versiju – dzīves jēgas meklējumi caur 60. gadu kolorītu – šodienas cilvēku lietošanai. Lielajā spēles telpā iecerēti arī divi koncerti – tradicionālais gadu mijas koncerts Edmunda Freiberga režijā un Nika Matvejeva 60 gadu jubilejas koncerts, kurā dziedās paši aktieri.
Jaunajā zālē Georgijs Surkovs, kurš līdz šim vairāk pazīstams Daugavpils teātra skatītājiem, iestudēs Terensa Retigana Dziļo, skumjo jūru, taps Jāņa Vimbas diplomdarbs – Jasmīnas Rezā Art, tandēms Jānis Balodis un Valters Sīlis latviešu publikai "atdos parādu" – jau Lietuvā pirmizrādīto Mežaini, bet Ināra Slucka izvēlējusies iestudēt Žana Lika Lagarsa darbu Tas pasaules gals. Aktieru zālē bērnus ar Albertu Kronenbergu izrādē Ganiņš kopā savedīs Jānis Znotiņš, Daiga Kažociņa iestudēs Andra Ūdra Apsolu, bet jaunais režisors Toms Treinis – Andrī Lūpa Dūju.
Direktors Ojārs Rubenis uzsver, ka jaunās sezonas repertuārs veidots "ar pašcieņu, intektuālu uzstādījumu un emocionālu piesātinājumu". Teātris turpinās iet tuvāk skatītājam, jo Jaunās un Aktieru zāles izrāžu lielais pieprasījums uzskatāmi liecina, ka "skatītāji vēlas intimitāti, sajūtu, ka aktieris nāk tieši pie viņa". Lielo zāli direktors iecerējis vairāk izmantot "megaprojektiem un koncertiem".
Trupas asinsriti papildinās četri Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi – Kārlis Reijers, Igors Šelegovskis, Ilva Centere un Madara Bore, vairums jau pazīstami no pagājušās sezonas izrādēm.
Par lielāko problēmu direktors uzskata nenormālo ražošanas ritmu, kas neļauj kļūdīties, nevienam un nemaz, un milzīgo pārslodzi, kas liedz piestrādāt pie pašizglītības, kas, Rubeņa vārdiem, jebkurai radošai būtnei ir bīstams "ceļš uz nekurieni". Maigāk sakot, rutīnu un personīgo štampu izmantošanu. Rubenim bažas rada arī situācija, kad īsti nav, kam uzticēt radīt gaumīgu izklaidi – "trūkst kvalitatīva prieka". Jaunos režisorus tas pilnīgi neinteresējot.