Apbalvošanas pasākumā 2. decembrī to pasniegs 25 autoriem par 14 darbiem, kuri iepriekšējā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos: publiskā izpildījumā, TV, radio, publikācijās, ierakstā CD vai DVD, ekranizējumos, dramatizējumos un citur. Balva - piramīdas formas pulkstenis - liek domāt par laika ritējumu, savukārt piramīdas skaldnes un virsotne - par autora darbu. Balva atgādina, ka radošs darbs dzīvo patstāvīgu un pastāvīgu dzīvi un nereti atdzimst jaunā vidē un citā formā, laika gaitā rodoties jaunām iespējām un vajadzībām, kas saistītas gan ar tehnoloģiju, gan sabiedrības attīstību. Tāpēc lietojumā var atgriezties darbs, kas radīts jau agrāk. "Šīs balvas darbi faktiski parāda to, kādi autoru darbi bijuši vajadzīgi sabiedrībai, tie parāda kultūrlauku kopumā," norāda AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone. AKKA/LAA gatavojas tuvākajā nākotnē ieviest vēl vienu, jaunu balvu, par kuras kritērijiem tiek diskutēts.
Gada kopaina
Literatūrā visaktīvākajā apritē pērn un šogad bijuši Ingas Ābeles, Ērika Hānberga un Vigitas Pumpures darbi. Inga Ābele saņems balvu par 2002. gadā sarakstīto lugu Jasmīns, kas tolaik tika publicēta žurnālā Karogs, grāmatā Lugas, iestudēta United Intimacy teātrī (2003), vēlāk arī M. Čehova Rīgas Krievu teātrī (2004, krievu valodā) un G. Poļiščukas Teātra observatorijā ar nosaukumu Aukstuma potes (2008). 2012. gadā luga iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī ar nosaukumu Jasmīns. Pārdaugava un J. Miltiņa teātrī Panevēžā Lietuvā.
Ēriks Hānbergs balvu saņems par darbu Pirmā grēka līcis, ko 2012. gadā iestudēja Dailes teātri un izdeva grāmatas un elektroniskā formātā. (Senāk tas izdots grāmatās 1977. un 1986. gadā.) Vigitas Pumpures luga Kaimiņu būšana 2012. gadā iestudēta Codes, Ķeipenes, Kārķu, Lejasciema, Saikavas, Variešu, Laidzes amatierteātros, šogad - Aknīstes un Vārmes amatierteātros.
Vizuālajās mākslās balvu saņems pieprasīto bērnu grāmatu ilustrāciju autore Margarita Stāraste (Bordevika), fotomākslinieks Gunārs Binde un mākslinieks Ilmārs Blumbergs. Margaritas Stārastes bērnu grāmatu ilustrācijas 2012. gadā reproducētas arī uz maiznīcas Lāči ražoto cepumu Knīpucis iepakojuma un papildus pievienotas kā atsevišķi izkrāsojami zīmējumi bērniem. Gunāra Bindes fotodarbi publicēti Veras Āboliņas Singajevskas grāmatā Mans mūžs, Ingas Jērumas grāmatā No Zentas līdz Zentai, publiskoti interneta vietnēs Latvijā un Francijā. Autora darbs arī pārdots izsolē mākslas galerijā Birkenfelds. Ilmāram Blumbergam balva piešķirta par viņa darbu tālākpārdošanu mākslas darbu izsolēs, retranslēšanu Lietuvas un Francijas kabeļtelevīzijās un publicēšanu grāmatā Mākslas enciklopēdija.
No mūzikas autordarbiem arī šogad radio, televīzijā un koncertos visvairāk skanējušas dziesmas. Par dziesmas Lantern plašo izmantojumu balvu saņems visi seši tās autori Renārs Kaupers, Jānis Jubalts, Kaspars Roga, Māris Mihelsons, Ingars Viļums un Deivids Fīlds. Maratam Ogļezņevam balvu nodrošinājusi dziesma Miljonārs, savukārt Aigaram Krēslam, Rolandam Ūdrim un Aigaram Grāverim - dziesma Gaiss. Mārtiņu Jātnieku apbalvos par visvairāk skanējušo debijas dziesmu Balle Baložos. Balvu nopelnījusi arī visvairāk skanējusī jauniešu un bērnu dziesma - Valta Pūces un Pētera Brūvera Šajā raibā pasaulē. Divi visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas opusu autori ir Juris Karlsons - Adoratio korim un orķestrim, un Ģirts Bišs - Weinbach.
Līderi audiovizuālajā jomā ir Varis Brasla, Alvis Lapiņš, Dāvis Sīmanis (seniors) un Gunārs Zemgals par 1985. gadā radītās filmas Emīla nedarbi plašo izmantojumu. Filma 2012. gadā publiski demonstrēta Ēdoles pilī sarīkojumā Emīla tirgus ar 17 sieriem un vēžiem un Valmieras pilsdrupu estrādē Valmieras pilsētas svētkos, raidīta Latvijas Televīzijā, komerckanālā TV3 un reproducēta arī DVD.
Statistika - iespaidīga
Kopš Autortiesību bezgalības balvas dibināšanas 1999. gadā godalgoti jau 162 darbi - 103 muzikāli, 29 literāri un dramatiski, 21 vizuāls un deviņi audiovizuāli darbi. Šo balvu saņēmis jau 191 autors, daži - jau vairākkārt. Četri no šā gada Autortiesību bezgalības balvas laureātiem - Ilmārs Blumbergs, Pēteris Brūveris, Juris Karlsons un Valts Pūce pirms 15 gadiem saņēma pašu pirmo Autortiesību bezgalības balvu.
Nepārspēta rekordiste ir dzejniece Māra Zālīte, kura apbalvota jau septiņas reizes. Četrkārtēji šīs balvas laureāti ir komponisti Imants Kalniņš, Valts Pūce un dzejniece Inese Zandere. Trīs reizes šo balvu saņēmuši Raimonds Pauls, Lauris Reiniks, Marats Ogļezņevs, Mārtiņš Freimanis, Ilmārs Blumbergs, Pēters Brūveris, Juris Karlsons, Zigmārs Liepiņš, Jānis Peters un Prāta vētras Renārs Kaupers, Jānis Jubalts, Kaspars Roga un Māris Mihelsons.