"Runājot par Latvijas simtgadi un domājot par to, kas ir Latvijas valsts šodien, mēs nevaram ignorēt, nezināt vai nesaprast arī to laiku tās garajā priekšvēsturē, kurā nav bijušas valstiskuma apziņas un cilvēku grupas, kas paustu ideju par nacionālu valsti tāltālā nākotnē," akcentē viens no šīs starptautiskās konferences organizatoriem, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns, kurš to rīko kopā ar saviem kolēģiem Ilgvaru Misānu un Gustavu Strengu.
Sarunā ar Dienu vēsturnieks atklāj, ka viņi kā organizatori ir saskārušies ar divkāršu izaicinājumu – līdzās simtgades kontekstam, kurā ir tikusi ievietota šī starptautiskā konference, ir bijis jādomā par to, kā ieinteresēt plašāku sabiedrību, kurā viduslaiku Livonijas tēma nav tik populāra kā XX gadsimta vēsture ar tās traģiskajiem pavērsieniem, jo Otrais pasaules karš ir skāris gandrīz katru Latvijas ģimeni un līdz ar to cilvēkiem ir izveidojusies emocionāla saikne ar šī laika notikumiem.
Nomales pārvarēšana
Konference Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums tiks atklāta ceturtdien, 7. decembrī, plkst. 18 ar igauņu vēsturnieka Mareka Tamma ievadreferātu Domājot par viduslaiku Livoniju, kas pieminēs virkni problēmu un definēs virkni jautājumu, kuri būs svarīgi nākamajās dienās, kad notiks gan referātu lasīšana, gan arī diskusijas, lai dalībniekus un citus klātesošos rosinātu uz kopēju sarunu, – norāda Andris Levāns.
Viņš pats uzstāsies piektdien, 8. decembrī, plkst. 16.30 ar referātu Tekstu kultūra viduslaiku Livonijā: nomales pārvarēšana starp tradīciju un aizmiršanu. "Šodien mēs esam iegājuši pavisam jaunā laikmetā, kas liek mums pārvērtēt un meklēt jaunus veidus, kā mēs veidojam attiecības ar tekstiem, ko producējam diendienā, piemēram, rakstām e-pastus, kas diez vai atbilst tām vēstuļu tradīcijām, kuras veidojušās viduslaikos vai XVIII gadsimtā," atzīmē vēsturnieks.
Savā referātā Andris Levāns runās par šo efemēro pasauli, ko ir radījusi un atstājusi viduslaiku Livonija. "Tā bija viena no integrācijas formām, kā Austrumbaltija tika integrēta Rietumu pasaulē, kad no mutiskās tradīcijas notika lēciens jeb pavērsiens uz rakstītā teksta kultūru XIII gadsimta sākumā. Tas ir fenomens, ko mēs bieži vien neuztveram kā kaut ko īpašu, jo tas mums šodien liekas pašsaprotami," norāda vēsturnieks.
Pagātnes refleksijas
Starptautiskās konferences trešā diena iesāksies ar diskusiju, kurai ir dots nosaukums Viduslaiku Livonija XXI gadsimtā. "Vai tie ir bruņinieku turnīri Cēsīs un Tartu, karnevāliem līdzīgi pasākumi, veiksmīgākas vai neveiksmīgākas vēsturiskās filmas par tiem laikiem? Vai arī tas ir kaut kas vairāk par šīm vai cita veida viduslaiku Livonijas refleksijām mūsdienu pasaulē?" retoriski jautā un ieintriģē Andris Levāns.
Savukārt noslēdzošās dienas turpinājums būs veltīts tiem vēsturniekiem, kuri ir ienākuši vēstures zinātnē un pieteikuši sevi viduslaiku Livonijas pētniecības jomā ar saviem doktora darbiem. Viņi piedalīsies kolokvijā jeb meistarklasē, kuru vadīs Berlīnes Brīvās universitātes ievērojamais profesors Matiass Tumzers. "Viņš ir ne tikai ļoti talantīgs un erudīts pētnieks, bet arī lielisks pedagogs," savu vācu kolēģi raksturo vēsturnieks.
Starptautiskās konferences organizatori vērš uzmanību uz to, ka šī būs reta iespēja dzirdēt teju visu spilgtāko mūsdienu viduslaiku Livonijas pētnieku uzstāšanos un iesaistīties ar viņiem domu apmaiņā. "Manuprāt, tie būs labākie šīs ļoti retās, es pat teiktu – ļoti eksotiskās pētniecības jomas pārstāvji, kas ar viduslaiku Livonijas vēsturi nodarbojas plašākā, visas Rietumeiropas vēstures notikumu kontekstā," akcentē Andris Levāns.
Konferenci rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte. Papildu informācija: www.lnb.lv.
Inga
rekur