"Šī gada festivāla tēma veidojās ap vēstures asi – par aizgājušo laiku utopijām, kas atstājušas iespaidu uz šodienas realitāti," sarunā ar Dienu atklāj Rīgas fotomēneša direktors, viens no izstādes kuratoriem Arnis Balčus, kurš šo pienākumu dala kopā ar savu kolēģi Alni Stakli. Tas ir stāsts par laiku, kurā viss ir beidzies nemaz nesācies un mēs visi esam labprātīgi kļuvuši par sociālo tīklu puspatiesību un prokrastināciju pārņemtiem globālā ciemata pilsoņiem.
Skatīšanās rituāls
Šajā ekspozīcijā piedalās desmit mākslinieku no Latvijas, Vācijas, Polijas, Ukrainas, Meksikas, Somijas, Dānijas un Ungārijas. Daļa autoru izvēlēti no to mākslinieku vidus, kuri pieteicās Rīgas fotomēneša izsludinātajam konkursam (citu labāko konkursantu darbi būs skatāmi projekcijā šodien plkst. 22 Kaņepes Kultūras centrā – I. A.). Daļa autoru uzrunāti individuāli, zinot viņu interešu loku.
Latviju šajā izstādē pārstāv trīs mākslinieki – Aija Bley radījusi instalāciju par padomju laiku televīzijas skatīšanās rituālu, Marta Veinberga no lielveikala uzlīmēm izveidojusi tipisku guļamrajona blokmāju un Voldemārs Johansons piedāvās tiešsaistē ienirt sociālo mediju attēlu straumē, kura plūdīs ar ātrumu astoņdesmit kadru sekundē.
Ekspozīciju Ēdot ananasus uz Mēness papildinās vairāki izglītojoša rakstura pasākumi – 17. maijā plkst. 13 būs iespēja satikt izstādes autorus un kuratorus un uzzināt darbu veidošanas un ekspozīcjias tapšanas aizkulises, 21. maijā plkst. 18 par kolektīvām utopijām un fotogrāfiju stāstīs Alnis Stakle un 30. maijā plkst. 18 notiks ekskursija Fotogrāfija kā vērtīgi dati vai tomēr dezinformācija, kuru vadīs Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne.
"Katru gadu mēs cenšamies rīkot šādus pasākumus, kurā piedalās dažādu nozaru eksperti, jo vēlamies izmantot izstādi, lai runātu ne tikai par māksliniekiem un viņu darbiem, bet arī par problēmām, ko šie darbi skar, jo māksla nepastāv atrauti no ikdienas dzīves," akcentē Arnis Balčus.
Nestabilie stāvokļi
Šī gada Rīgas fotomēnesis norisināsies līdz 16. jūnijam. Kopumā tajā būs aplūkojamas vienpadsmit izstādes. To vidū ir latviešu fotogrāfes Evas Saukānes veidotā ekspozīcija Mets Latvijas Arhitektūras muzejā, kura varētu ieinteresēt plašāku publiku izvēlētās tēmas dēļ. Savā darbā māksliniece pievēršas Rīgas metro projektam, izceļot tā unikalitāti gan utopiski tehniskajos risinājumos, gan arī tā nozīmi politiski sociālajos procesos Rīgā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.
"Ja gribas kaut ko trakāku, mums ir Elīnas Semanes izstāde Bārā Č," iesaka Rīgas fotomēneša direktors. Ekspozīcijā jaunā latviešu fotogrāfe vaļsirdīgi dokumentē savu ikdienu, ko ietekmē sarežģītās savstarpējās attiecības, nestabilie gara stāvokļi, atkarība no sociālajiem tīkliem un tieksme pēc nemitīgas pašreprezentācijas.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs atvērta Londonā dzīvojošās igauņu mākslinieces Marijas Kapajevas izstāde ar nosaukumu Sapnis ir brīnišķīgs, bet neskaidrs, kurā tiek aplūkotas attiecības starp kolektīvo un individuālo atmiņu. Šīs ekspozīcijas centrā ir bijusī tekstilrūpnīca Narvā, kurā savulaik strādājusi viņas māte. "Līdzīgi stāsti varētu tapt arī par Latvijas lielajām rūpnīcām – VEF, RAF un citām," piebilst Arnis Balčus.
Savukārt Latvijas Kara muzejā būs apskatāma vācu fotogrāfa Andreasa Meiksnera fotogrāfiju sērija Karš un miers, kas dokumentē Eiropas sabiedrības uzbūves laikmetīgos aspektus un pēta mūsdienu cilvēka nepieciešamību pēc drošības, struktūras un disciplīnas. "Tas ir ironisks stāsts par militārajiem šoviem, kuros apmeklētāji tiek aicināti izzināt dažādas kara tehnikas," raksturo Rīgas fotomēneša direktors, kurš ar vācu fotogrāfa daiļradi pirmo reizi iepazinies internetā un jau vēlāk uzaicinājis viņu radīt izstādi Latvijā.
Ar visu festivāla programmu var iepazīties interneta vietnē www.rigasfotomenesis.lv.