Neceļo uz ārzemēm, pirms nepazīsti skaistāko zemi pasaulē - Latviju! Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) ir apskatāma izstāde Apceļo dzimto zemi! Latvijas tūrisma propaganda 1930. gados, kas vēsta par tūrismu un tā veicināšanas metodēm Latvijā XX gadsimta 30. gados, kā arī aicina aizvien no jauna atklāt un novērtēt šodienas Latvijas dabas bagātību un kultūrvēsturiskās vērtības. "Iespējams, ka arī mūsdienu tūrisma nozares profesionāļi varētu rast kādas idejas no reiz jau bijušā," uzskata šīs ekspozīcijas autore - vēsturniece Agita Ančupāne.
"Tās ir bagātās, krāšņās un interesantās muzeja krājuma plakātu, foto un dokumentu kolekcijas, kas atspoguļo ietvertā laika posma tūrisma popularizēšanas kampaņas vērienu, radošumu, daudzveidību," impulsu šādas izstādes izveidei atklāj vēsturniece un piebilst, "mani iedvesmoja patiesā aizrautība, kā 1930. gados dzimtās zemes iepazīšanas un apceļošanas tēma tika popularizēta valstiskā līmenī, tādējādi veicinot jauniešu patriotisko audzināšanu."
XX gadsimta 20. gadu beigas un 30. gadu sākums bija laiks, kad Eiropā un Amerikā ekonomiskās krīzes un politiskās situācijas dēļ aizsākās nacionālā tūrisma veidošanās. Arī Latvijā šajā laika posmā notika ievērojams pavērsiens tūrisma stratēģijas radīšanā, īpašu valstisku nozīmi piešķirot nacionālā tūrisma veicināšanas kampaņai, izvēršot apjomīgu propagandas darbu, kā arī veidojot ceļotājiem interesantus galamērķus un ekonomiski izdevīgus piedāvājumus visos gadalaikos.
"Latvija ziemā aicina ciemā," vēsta uzraksts uz viena no plakātiem, uz kura gozējas meitene baltā elegantā cepurē un sarkanā apspīlētā slēpošanas kostīmā. Savukārt no cita lūkojas puisis kā ozols adītos rakstainos cimdos. Kā lai tam pretojas?! "Tūristu gaitās aizmirsti ikdienišķas rūpes un dienesta lietas, tās pašas tevi apstās, tiklīdz būsi atkal atgriezies mājās," skubināja 10. slēpotāju dzelzs likums, kurš tāpat kā pārējie "nav tikai izlasīšanai, bet arī pildīšanai".
Izstādē Apceļo dzimto zemi! var iepazīt mākslas darbus, interesantus priekšmetus, dažādus dokumentus, kinohronikas kadrus un vēsturiskas fotogrāfijas. Vienā no stūrīšiem ir novietots prīmuss, uz kura uzlikta konservu kārba ar uzrakstu Gulašs. Savukārt fotogrāfa Pētera Šmita ne mazāk apetītlīgajā bildē Ekskursanti atpūtas brīdī ir iemūžināts pikniks, kura laikā virs ugunskura tiek ceptas desiņas. "Jo vairāk būsi ēdis, jo grūtāka būs nokļūšana pie mērķa," atgādināja 4. likums tūristiem.
XX gadsimta 30. gados Latvijas apceļotāji tikuši iedalīti trīs grupās: "zaļumniekos", kuri bijuši tikai tukšu izpriecu meklētāji, "ekskursantos", kuri mīlējuši dabu, bet neinteresējušies par latvisko Latviju, un "tūristos", kuri bijuši vienīgie pareizie dzimtās zemes pētnieki un ceļotāji. "Ekskursija uz Ziemeļblāzmu. Turp brauks ar tvaikoni," mudināja ieraksts Rīgas tūristu kopas 1938. gada ekskursiju sarakstā. Šī ir izstāde ne tikai par to, kas mums ir bijis un ir, bet arī par to, kas mums zudis.