Šis būs viens no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem Likteņdārzā, kas pulcēs vairākus simtus dalībnieku un daudzas prominentas personas.
Ideja par Dziesmu svētku cildinājuma akmens uzstādīšanu Likteņdārzā radās Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei:
"Dziesmu svētki mūsu tautas liktenī ir kaut kas tik liels un nozīmīgs, ka, tuvojoties to 150. gadskārtai, likās pašsaprotami, ka mums svētki noteikti ir jācildina Likteņdārzā. Pirmā apvienošanās, pirmās brīvības apjausma, īstenībā – pirmais solis uz savu valsti. Uzņēmējs Rihards Tomsons, viens no Pirmo latviešu dziedāšanas svētku rīkotājiem, ļoti precīzi ir raksturojis šī notikuma vēsturisko nozīmi: "Ja šais svētkos pa sirmās Rīgas vārtiem iegāja tikai kurzemnieki un vidzemnieki, tad pa tiem nākotnē izgāja vienota latviešu tauta."
Dziesmu svētku cildinājuma akmens atklāšana iecerēta kā uvertīra XXVII Dziesmu svētkiem, kuri norisināsies vasarā. Norise pulcinās dziedātājus kā no Aizkraukles novada, tā tuviem un tāliem kaimiņu novadiem.
Pasākuma režisore Dace Micāne Zālīte akmens atklāšanas uzvedumu iecerējusi kā rituālu:
"Svētki cilvēku paceļ augstākā garīgā pakāpē. Tas notiek arī dziedot. Un simboliski mēs varam teikt - Celiet mani uz akmeņa! Tā nav tikai pakāpšanās uz akmens, tā ir garīga pakāpšanās, tā ir dvēseles atvēršana, tā ir spēja un prasme dziedāt un izstāstīt pasaulei stāstu .
Un to mēs latvieši darām, dziedot tautas dziesmas un vēlāk jau dziedot mūsu koru dziesmas."
Patlaban Dziesmu svētku cildinājuma akmens, pēc arhitekta Andra Kronberga idejas, uzstādīts Likteņdārza ziedu pļavas augstākajā pacēlumā. Tas ir 37 tonnas smags dižakmens.
Dziesmu svētku cildinājuma akmens anotācijas autori ir Reinis un Krista Dzudzilo, tekstu autori - pirmais Latvijas tautas frontes priekšsēdētājs, politiķis un žurnālists Dainis Īvāns un nodibinājuma Kokneses fonds padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete.
Pulcēšanās Likteņdārza ziedu pļavā plkst.18.45
Koncerts norisināsies amfiteātrī Daugavas dziesma.
Piedalās: Latvijas jauktie kori no Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Ogres novadiem un Rīgas pilsētas, Dziesmu svētku virsdiriģenti Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Guntis Kumačevs, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Romāns Vanags.
Tradicionālās dziedāšanas grupa Saucējas, Līvānu folkloras kopas Ceiruleits solistes, Brīvās gribas ansamblis Stiprās sievas, Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris
Pavadošā grupa: Valdis Celms, Norberts Skraucis, Andris Barons
Režisore - Dace Micāne-Zālīte.
Mākslinieciskais vadītājs - Eduards Grāvītis.
Atbalsta: XXVII Vispārējie Latviešu dziesmu un XVII deju svētki un Aizkraukles novada dome.
Aicinām izmantot iespēju un pasūtīt bruģakmeni ar savu, savu tuvinieku vārdiem. Pasākuma dienā īpaša cena bruģakmens pasūtījumiem 15 eiro.
Ieeja pasākumā par ziedojumiem Likteņdārza uzturēšanai. Autostāvvieta no plkst. 14.30 par brīvu.