Ideja par Dziesmu svētku cildinājuma akmens uzstādīšanu Likteņdārzā radās Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei, un tā atklāšana ir viens no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem Likteņdārzā, kas pulcēja vairākus simtus dalībnieku un daudzas prominentas personas. Tajā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, Dziesmu svētku virsdiriģenti, Aizkraukles novada vadītājs Leons Līdums, kā arī kori no Aizkraukles, Jēkabpils, Līvānu, Madonas, Ogres novada, Rīgas un pat no Liepājas.
Valsts prezidents Egils Levits: "Pasaulē nav citas tādas tautas, kur valsts un nācija būtu tik cieši savijusies ar dziesmu. Dziesmu svētki jeb, toreiz saukti par Dziedāšanas svētkiem, izauga no tautas dziedāšanas, kur pagastos, ciemos cilvēki sanāca kopā un izdziedāja savas sāpes un priekus. Šis akmens būs simbols šim dziesmu garam, kas ir ievīts Latvijas valstiskumā un latviešu pašizpratnē par sevi. Latvietis nevar iedomāties sevi bez dziedāšanas. Lielajā kopādziedāšanā - Dziesmu svētkos - mēs uzpildām sevi ar latviskumu, ar nācijas un valsts ideju. Es vēlu visiem dalībniekiem šajā skaistajā vakarā vienmēr apzināties to, ka dziesma un Latvija ir nedalāmi jēdzieni! Vienas lietas divas puses. Pateicos Kalnietes kundzei par šo dižakmens ideju, kas būs redzams simbols mūsu dziesmu garam, kas mūs ir nesis cauri grūtajiem laikiem un ar ko mēs esam kopā labajos laikos."
To, ka dziesma patiešām ir ierakstīta latviešu sirdīs gēnu līmenī, apliecināja spontānā sadziedāšanās pie Dziesmu svētku cildināšanas akmens. Tā nebija iekļauta nevienā scenārijā, taču radās organiski, aizraujot dziedāšanas priekā līdzi klātesošos.
Skaņais un krāšņais koncerts Daugavas dziesma Likteņdārza amfiteātrī atgādināja, ka XXVII Dziesmu svētki jau mūsu sirdīs ir sākušies un pārliecinoši izskanēja kā uvertīra lielajiem Dziesmu svētkiem.
Pasākumā piedalījās Latvijas jauktie kori no Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Ogres novadiem un Rīgas pilsētas, Dziesmu svētku virsdiriģenti Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Guntis Kumačevs, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Romāns Vanags, kā arī tradicionālās dziedāšanas grupa Saucējas, Līvānu folkloras kopas Ceiruleits solistes, Brīvās gribas ansamblis Stiprās sievas, Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris. Pavadošā grupa: Valdis Celms, Norberts Skraucis, Andris Barons
Pasākuma režisore - Dace Micāne-Zālīte, mākslinieciskais vadītājs - Eduards Grāvītis.
Koncerta veidotāja un programmas direktore – Antra Purviņa.