Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: “Šis ir vēsturisks brīdis, jo ir apstiprinātas pirmās vērtības Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Paldies ekspertiem, kas pieteikumus izvērtēja! Ir gandarījums par aktīvo kopienu un pašvaldību iesaisti gan sava mantojuma saglabāšanā, gan pieteikumu sagatavošanā. Šoreiz sarakstā tiks iekļautas vērtības no Latgales un Vidzemes kultūrvēsturiskajiem novadiem. Lai tas ir pamudinājums aktivizēties arī pārējiem Latvijas reģioniem, kuros nenoliedzami ir spilgtas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības.”
Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veidos elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.
Nemateriālā kultūras mantojuma likums izveido un nostiprina tiesisko bāzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, tādējādi pildot starptautiskās saistības, ko valsts uzņēmusies, kļūdama par UNESCO konvencijas par nemateriālo kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsti. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa.
Informācija par pieteikuma sagatavošanu pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā: www.lnkc.gov.lv/nozares/nematerialais-kulturas-mantojums/
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam VKKF ir izveidojis būtisku atbalsta instrumentu – mērķprogrammu Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta pieteikumu sagatavošanai.
Nākamo Nemateriālā kultūras mantojuma pieteikumu iesniegšana tiks izsludināta 2018.gada janvārī un pieteikumu sagatavošanai tiks dots pusgads laika.