Dambis vēstulē atsaucas uz Inovāciju sprinta 4.oktobra diskusiju, ko par tēmu Kultūras pieminekļu aizsardzības regulējums un tā ietekme uz būvniecības nozari un UNESCO sadarbībā ar KM organizēja VK. No ministrijas puses esot izskanējis, ka Rīgas vēsturiskajā centrā problēmas rada "mītiska iedoma palikt iekonservētā stāvoklī". Tas Dambja vērtējumā norāda uz tendenci uzskatīt, ka kultūras mantojuma saglabāšanas sistēma Rīgā traucē pilsētas attīstībai.
"Šāds uzskats ir dzirdēts jau sen, tam ir tiesības pastāvēt, bet Rīgas nākotnei būtu slikti, ja tas sāktu dominēt tik spēcīgi, ka vājinātu kultūras vērtību saglabāšanu un mūsdienu arhitektūras kvalitāti," pauž Dambis, piebilstot, ka iemesls inovāciju sprinta organizēšanai ir bijis atsevišķu uzņēmēju un EM rosinājums atcelt konkrētas normatīvā regulējuma prasības, atvieglojot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.
Viņš norāda, ka jau iepriekš ir izskanējis arī uzņēmēju uzskats, ka Rīgas centrā ir daudz neizmantotu ēku, un ka jaunu dzīvojamo ēku celtniecība problēmas varētu atrisināt. Šāds apgalvojums, Dambja ieskatā, ir vēl satraucošāks.
"Laikmetā, kad pasaulē telpiskās vides attīstībā dominē būvindustrijas visatļautība, izteikti orientējoties uz ātras peļņas gūšanu, būvniecības kultūra pārāk daudz vietās ir noslīdējusi savā vēsturiski zemākajā līmenī. Lai arī mūsdienu demokrātija un digitālais laikmets dod ievērojamas priekšrocības, tomēr telpiskās vides pārveidojumi ar savu nihilistisko attieksmi pret estētiku, vides tīrību un ilgtspējību apdraud gadsimtiem uzkrātās būvētās vides kvalitatīvu saglabāšanu. Arhitekta un arhitektūras idejas loma būvniecības procesā ieņem arvien mazāku, pat pakārtotu nozīmi," uzskata Dambis.
Viņa ieskatā, notiekošais Latvijā liecinot par to, ka nepilnīgi tiek izprasta Rīgas vēsturiskā centra īpašā vērtība, un ka tiek aizmirstas jaunākās nozares filozofiju veidojošās nostādnes - Davosas deklarācija Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru, kā arī iniciatīva Jaunais Eiropas Bauhaus.
Dambis vēstulē norāda, ka Rīgas vēsturiskais centrs spilgti ilustrē Eiropas kultūru un vēsturi starpnacionālā dimensijā, popularizē Eiropas identitātes izpratni un nostiprina Eiropas pilsonisko apziņu. Viņš piebilst, ka UNESCO Pasaules mantojuma komiteja ir atzinusi, ka Rīgas vēsturiskajam centram, ko veido samērā labi saglabājusies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas struktūra, ir ievērojama universāla vērtība, un to rada viduslaiku apbūve, jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte, kurai līdzīgas nav citur pasaulē, kā arī 19.gadsimta koka arhitektūra. Tāpēc Rīgas vēsturiskais centrs ir ieguvis UNESCO Pasaules mantojuma statusu, piebilst Dambis.
Līdztekus Dambis atgādina, ka Latvijā ir izveidota kultūras vērtību saglabāšanas sistēma un, ka kultūras mantojuma jomā Latvijai jāpilda ne tikai UNESCO konvencija par Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, bet arī citas starptautiskas konvencijas - Konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai, Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai, Eiropas ainavu konvencija un Eiropas padomes Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai.
Dambis norāda, ka, vadoties no veiksmīgākās starptautiskās pieredzes, situācijās, ja vērtīgā pilsētas vēsturiskā centrā vēsturiskā apbūve ir neizmantota un tukša, pieredzējuši plānotāji, arhitekti un politiķi jaunu apbūvi ar pilsētplānošanas paņēmieniem cenšas bremzēt, tādā veidā veicinot vēsturisko ēku atjaunošanu, pielāgošanu un izmantošanu.
"Jāatceras, ka tieši būvniecības nozare ir atbildīga par ļoti būtisku un arvien pieaugošu mūsu planētas piesārņojumu un resursu pārpatēriņu. Tāpēc jācenšas būvēt mazāk, kvalitatīvāk un jātiecas pēc iespējas vairāk izmantot jau uzbūvēto," pauž Dambis.
Rīgas centram šobrīd nevajag aktīvu jaunu ēku masveida celtniecību, bet vajag kvalitāti gan jaunā būvniecībā, gan esošo ēku atjaunošanā, gan publiskās ārtelpas labiekārtošanā, uzskata Dambis. Viņš piebilst, ka pasaules praksē ir atzīts, ka viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā pilsētvidē iegūt augstas kvalitātes arhitektūru, ir ideju konkursi.
Viņš aicina VK, KM un EM šajā tēmā vairāk iedziļināties un izprast, ka šādu jautājumu risināšana prasa analītisku un profesionālu pieeju, kompetentu, pieredzējušu speciālistu nopietnu darbu un plašas konsultācijas ar sabiedrību.
Dambis norāda, ka iecere izmantot inovāciju sprintu risinājumu meklējumos ir atbalstāma kā viena no metodēm, ja iesaistītie dalībnieki tiek izvēlēti pārdomātāk, bet tā nav vienīgā metode. Lai arī inovāciju sprinta darbs nav noslēdzies un tā rezultātu vēl nav, laicīga reakcija un skaidrojums var panākt labāku rezultātu, vērtē Dambis.
Viņš vēstulē lūdz nevirzīt un neatbalstīt risinājumus, kas var apdraudēt Rīgas vēsturiskā centra kvalitāti.
Dambis pauž, ka ir pret ieceri no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izslēgt prasību, kas nosaka, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem. Dambis neatbalsta vēlēšanos ļoti vērtīgā kultūrvidē atļaut apvienot vēsturiskos zemesgabalus, kas praktiski nozīmētu no saglabājamām vērtībām izslēgt pilsētas vēsturiskā plānojuma struktūru.
Dambis norāda, ka atbalsta saprātīgu birokrātijas mazināšanu un citu šķēršļu likvidēšanu, kas tiešām traucē uzņēmējdarbībai.
Viņš aicina atkārtoti ieskatīties 2002.gadā formulētajās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības nostādnēs, no kurām lielākā daļa, viņaprāt, ir aktuāla vēl šobrīd, un apzināties, ka, ja tās būtu aktīvāk īstenotas, tad pilsētvide būtu ilgtspējīgāka un ar cilvēkiem un aktivitātēm vairāk piepildīta.
Būvniecībā vispirms ir nepieciešami skaidri spēles noteikumi, uz ilgtermiņa attīstību vērsta atbildība, labas idejas un kvalitatīva realizācija, uzskata Dambis.