"Viens no galvenajiem izstādes mērķiem ir parādīt, ka tas, kas sākās 1517. gadā Vitenbergā pie baznīcas durvīm, ļoti tieši ietekmē arī XXI gadsimtā dzīvojošos cilvēkus Latvijā un mūsu kultūru kopumā," par Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atvērto izstādi Luters. Pagrieziens stāsta šīs ekspozīcijas kurators, vēsturnieks Gustavs Strenga.
Līdz nākamā gada 4. februārim aplūkojamā izstāde ir tapusi sadarbībā ar Strasbūras Nacionālo un universitātes bibliotēku un Virtembergas Zemes bibliotēku Štutgartē un iekļaujas gan starptautiskajā Martina Lutera un reformācijas piecsimtgades atcerē, gan arī Latvijas valsts simtgades programmā.
"Mūsu mērķis ir atrast tos notikumus Latvijas vēsturē, kuri ir kļuvuši par svarīgiem pagrieziena punktiem Latvijas valsts un nācijas veidošanā," uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Šo pāris gadu laikā viņi ir iecerējuši piedāvāt ne tikai vairākas izstādes, bet arī starptautisko zinātnisko konferenču ciklu Valsts pirms valsts, kurā tiks analizēti Latvijas valstiskuma pirmsākumi no XII gadsimta un kurš tika atklāts jau šī gada septembrī.
Pārmaiņu punktā
Izstāde Luters. Pagrieziens ir iedalīta piecās daļās, no kurām pirmā pieskaras laikam pirms Lutera – dievbijības tēmai vēlajos viduslaikos, kad attēli un cilvēku izjūtas bija svarīgākas par tekstu. Te var aplūkot vairākus priekšmetus, kas ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. To vidū ir Triumfa krusts no Svētā Jēkaba baznīcas Rīgā, apzeltīts sudraba biķeris un Rīgas liģeru brālības misāle.
Otrās sadaļas Luters nostājas pret uzmanības centrā ir Martina Lutera deviņdesmit piecas tēzes un viņa nostāšanās pret Romas katoļu baznīcu, kas tajā laikā sagriež kājām gaisā visu pasauli. Te var aplūkot vairākus izdevumus no XVI gadsimta – sākot no iespiestajām tēzēm un beidzot ar Tomasa Murnera darbu Par lielo luterisko ģeķi, kuras autors "kaķa izskatā iedzen ķeceri Luteru atejas bedrē".
Trešā sadaļa ir veltīta tam, kā Martina Lutera vēsts izplatās un kā tā nonāk Livonijā. "Tās ir dramatiskas pārmaiņas, kas līdzi nes ne tikai svētbilžu grautiņus, bet arī rakstītās latviešu valodas veidošanos," akcentē Gustavs Strenga un vērš uzmanību uz to, ka no Upsalas Universitātes bibliotēkas uz Rīgu ir atceļojis senākais rakstītā teksta fragments latviešu valodā – Gisberta tēvreize.
Ar deguma smaku
Izstādes Luters. Pagrieziens ceturtā daļa pievēršas Luteram un mūzikai, kas kļuva par ārkārtīgi svarīgu pārmaiņu un jaunās ticības izplatīšanas instrumentu, – norāda vēsturnieks un piebilst, ka Martina Lutera dziesmas latviešu luterāņu baznīcā dzīvo joprojām. Šajā izstādē var dzirdēt senās mūzikas pētnieka Guntara Prāņa vadībā ierakstīto Nāc, ļaužu pestītājs!.
Savukārt piektajā daļā apmeklētāji nokļūst līdz Lutera vēstījuma esencei – Dieva vārdam ir jābūt saprotamam ikvienam. Savā Bībeles tulkojumā viņš rada modeli, kas tiek izmantots gan Johana Ernsta Glika, gan arī jaunākajā, 2012. gada Bībeles tulkojumā latviešu valodā. "Tā ir moderna valoda, kura mēģina uzrunāt cilvēka garīgās vajadzības," stāsta vēsturnieks.
Šīs izstādes iekārtojumu ir radījis scenogrāfs Reinis Suhanovs, kurš vizuāli parāda šo pāreju – no greznības cauri pilnībā izārdītai telpai ar deguma smaku līdz kaļķotām sienām un baltu kabinetu ar Leonarda Laganovska Bībeli vienā kvadrātmetrā kā pretstatu mistiskajai, bieži vien nesaprotamā valodā izteiktajai pasaulei pirms reformācijas.
Kopā ar suni Telpelu
Izstādi Luters. Pagrieziens pavadīs vairāki saistīti pasākumi – novembrī, decembrī un janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē notiks sarunas ar izstādes rīkošanā iesaistītajiem ekspertiem. Jau 14. novembrī plkst. 18 visi interesenti tiek gaidīti uz tikšanos ar izstādes kuratoru, vēsturnieku Gustavu Strengu par izstādes ideju.
Nākamajās sarunās piedalīsies tulkotājs Kaspars Bankovskis, vēsturnieks Andris Levāns, muzikologs Guntars Prānis, scenogrāfs Reinis Suhanovs un Strasbūras Universitātes profesors Beāts Felmi. Iecerēta arī diskusija par cilvēka brīvību ar vācu politiķi un intelektuāli Ralfu Fiksu sadarbībā ar Gētes institūtu.
Savukārt sadarbībā ar izglītības uzņēmumu Lielvārds Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā izglītojošas aktivitātes dažādām skolēnu grupām. Jaunākie izstādes apmeklētāji varēs doties ceļojumā kopā ar kādu varoni, kas rotaļīgā veidā iepazīstinās ar izstādi: "Sveiki! Mani sauc Telpels, es esmu suns, un tas ir mans saimnieks Martins Luters."
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.lnb.lv.