Potenciālo studiju programmu stratēģiskajam mērķim jābūt nodrošināt kultūras, sabiedrības un sociālajām vajadzībām atbilstošas, mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītas, kā arī mākslinieciskajā praksē piemērojamas profesionālās studijas, kurās tiek iegūtas zinātniskajā pētniecībā balstītu mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmes un attīstītas praktiskas iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā.
Šo studiju programmu specifiskos mērķus un uzdevumus būs jānosaka augstskolām, atbilstoši tās stratēģiskajai specializācijai, mērķiem un galvenajiem uzdevumiem sadarbībā ar attiecīgās mākslas jomas speciālistiem un darba devējiem.
Programmas apjomam jābūt ar ir vismaz 132 kredītpunktiem un tai jānoslēdzas ar valsts pārbaudījumu. Ja studiju programmu kopīgi grasās īstenot vairākas augstskolas, tās var izveidot atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju katrā mākslinieciskās darbības jomā.
Studiju programmas obligātais saturs jāveido no kursiem, kas nodrošina jaunāko sasniegumu padziļinātu apguvi mākslinieciskās darbības jomas teorijā un praksē vismaz 12 kredītpunktu apjomā, mākslinieciskās, jaunrades un projektēšanas darba studiju kursus vismaz 20 kredītpunktu apjomā, pētnieciskā darba studiju kursus vismaz 15 kredītpunktu apjomā, kā arī māksliniecisko praksi vismaz 20 kredītpunktu apjomā.
Savukārt Valsts pārbaudījumam ar teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu jābūt vismaz 40 kredītpunktus vērtam.
Diplomu par doktora grāda piešķiršanu augstskolai būs jāizsniedz sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts valsts pārbaudījumu komisijas lēmums par doktora grāda piešķiršanu, ja lēmums nav apstrīdēts.
Līdz ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem apstiprināti arī grozījumi noteikumos par kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus, kā arī noteikumos par Latvijas izglītības kvalifikāciju.
Kā ziņots, šī gada 1.aprīlī pēc Saeimas apstiprinājuma stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz ieviest profesionālo doktora grādu mākslās.
Līdz šim mākslās bija iespējams iegūt tikai zinātnisko doktora grādu. Iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) norādīja, ka, lai gan valstī netrūkst spēcīgu un talantīgu mākslinieku, ikviens, kurš vēlas iegūt profesionālo doktora grādu, diemžēl bija spiests doties uz ārzemēm. Viņš uzsvēra, ka likuma grozījumi varētu pavērt plašākas izglītības iespējas Latvijā arī ārzemju studentiem.
Zinātniskais grāds mākslās saistīts ar mākslas un kultūras procesu pētniecību, savukārt profesionālā doktora grāda mākslās būtiskākais nosacījums ir mākslas radīšana un mākslinieciskā jaunrade, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Iegūt profesionālo doktora grādu mākslās var daudzās Eiropas valstīs, bet Latvija bija vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur tas vēl joprojām nebija iespējams.
Tāpat Latvijas kultūras un mākslas augstskolas nespēja vienlīdzīgi ar citām valstīm iesaistīties Eiropas augstskolu tīkla aktivitātēs, veidojot kopīgas profesionālās doktora studiju programmas mākslās. Kā uzsver likumprojekta autori, profesionālais doktora grāds mākslās veicinās Latvijas kultūras un mākslas augstskolās studējošo konkurētspēju arī starptautiskā vidē.
Komisijas izstrādātie grozījumi Augstskolu likumu papildināja ar jaunu nodaļu par māksliniecisko jaunradi. Tajā uzsvērts, ka mākslinieciskās jaunrades mērķis ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmju iegūšanu un attīstīt praktiskās iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā.
Grozījumi noteica, ka māksliniecisko jaunradi īsteno šādās akadēmiskajās un profesionālajās mākslu studiju programmās: mūzika un skatuves māksla, vizuāli plastiskā māksla, audiovizuālā māksla un mediju māksla, dizains, amatniecība, lietišķā māksla un radošās industrijas.
Ar likuma izmaiņām regulēta arī mākslinieciskās jaunrades darba vadība, rezultātu publicēšana, kā arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtība.
Pakultēvs