Lasījumi notiks tiešsaistē no Nacionālās bibliotēkas – YouTube platformā –, tos skatīties varēs šeit.
Jāņa Stradiņa dēls un 2017. gadā dibinātās Stendera biedrības "motors" kardiologs Pēteris Stradiņš uzsver, ka, "ņemot vērā tēva daudzpusīgās intereses, lasījumiem ir tālejoši mērķi" – katru gadu tiks izvēlēta cita zinātniskā tēma, fokusējoties uz sabiedrībai un zinātnei nozīmīgiem jautājumiem. Lasījumi bijuši iespējami, cieši sadarbojoties idejas iniciatoriem – Pēterim Stradiņam un Stendera biedrībai un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam ar kolēģiem. Pēteris Stradiņš pieļauj, ka gadu no gada partneri varētu mainīties, sadarbojoties ar Zinātņu akadēmiju un Latvijas Universitāti.
Iestājās jau kopš 70. gadiem
Šogad lasījumos administratīvi teritoriālā reforma un gaidāmais likums par kultūrvēsturiskajiem novadiem aktualizē J. Stradiņam tik tuvo Sēlijas tēmu. Zinātnieks, zinātnes un kultūras vēsturnieks un organizators, rakstnieks, Trešās atmodas veicinātājs, Latvijā pazīstamās Stradiņu dzimtas atvase ar saknēm Sēlijā par Sēlijas atdzimšanu iestājās jau kopš 70. gadiem. "Atceros, cik tēvs bija laimīgs, kad pagājušo Dziesmu svētku gājienā Sēlija gāja atsevišķā kolonnā," emocionālu atmiņu brīdi piesauc Pēteris Stradiņš.
Pirmie akadēmiskie lasījumi savukārt iecerēti ar būtisku analītikas dominanti, lai, Pētera Stradiņa vārdiem, – "nebūtu tikai emocijas", kuru, skarot Sēlijas tematu, sabiedriskajā telpā netrūkst.
Pirmos Jāņa Stradiņa akadēmiskos lasījumus plkst. 13 atklās Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Plkst. 13.15 sekos vēsturnieka Jāņa Šiliņa priekšlasījums Sēlijas administratīvās robežas laiku griežos, plkst. 13.35 – Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvelas referāts Lielā Sēlija, plkst. 14.10 arheologs Guntis Zemītis stāstīs par sēļiem aizvēsturē, plkst. 14.30 diplomāts un valodnieks Alberts Sarkanis uzstāsies ar referātu Sēļu izloksne, plkst. 15 – reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns ar priekšlasījumu Protestantiskā un katoliskā koeksistence Sēlijā, plkst. 15.20 – literatūrzinātnieks Pauls Daija referēs par Stenderu, kultūru un Sēliju, plkst. 15.40 – vēsturnieks Ēriks Jēkabsons par Ilūkstes apriņķi un Sēliju. Lasījumu moderators – Jurists Jānis Pleps. Skatītāji ir aicināti piedalīties diskusijā, iepriekš iesūtot jautājumus uz e-pastu [email protected] vai lasījumu laikā YouTube rakstot komentārus, vai sūtot WhatsApp ziņu uz tālr. +371 29464691.
Kabineta atmosfēra
Vienlaikus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir iekārtota akadēmiķa Jāņa Stradiņa lasītava, kurā būs pieejama daļa no viņa unikālās bibliotēkas. Tās atklāšana gan pārcelsies uz visiem drošākiem laikiem. "Tēvam nemaz īsti nepatika nevienam dot savas grāmatas," atceras dēls. Neraugoties uz to, viņš, Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka aicināts, mūža pēdējos gados jau pats bija sācis savas plašās bibliotēkas apzināšanu un vētīšanu.
"Pašos pirmsākumos, kad Gunārs Birkerts vēl tikko sāka projektēt Nacionālo bibliotēku, Jānis Stradiņš bija tas, kurš izdomāja, ka bibliotēkas ēkā ir jāieprojektē Dainu skapis. Tas man likās ļoti zīmīgs mirklis," saka lasītavas ierīkotāja un vizuālā tēla veidotāja – māksliniece Brigita Zelča-Aispure. "Jānis Stradiņš atklāja arī mezonīnu. Tieši tur atradīsies arī viņa lasītava," atklāj māksliniece. Tā būs 42 kvadrātmetrus liela, visiem pieejama telpa, kurā galvenais akcents būs likts uz grāmatām par zinātni un zinātniekiem Latvijā un Baltijā.
"Mums kā šīs vietas radītājiem bija ārkārtīgi interesanti atklāt arī Jāņa Stradiņa sabiedriskās darbības plašo spektru. Sadalījām blokos: dzimta, darbs un sabiedriskā darbība. Svarīgi bija arī, lai akadēmiķis iezīmējas dzimtā – kas ir bijis pirms viņa un pēc viņa," lasītavas izveides principu raksturo Brigita Zelča-Aispure.
Akadēmiķa Jāņa Stradiņa lasītava aicinās ne tikai tos, kuriem jau izsenis zināms zinātnieka ideju mērogs un kuri uzreiz būs gatavi iegrimt, piemēram, Stradiņa unikālajās, kopš 60. gadiem rakstītajās dienasgrāmatās, bet centīsies iedvesmot arī jaunākās paaudzes, atmosfēriski personīgā veidā ievedot spoža cilvēka pasaulē – reizē ģeniāla un neticami vienkārša.