Sākotnēji IZM svētku rīkošanai bija plānojusi 4 180 883 eiro, no kuriem 620 618 eiro būtu paredzēti atlīdzībai, bet precēm un pakalpojumiem ministrija plānoja novirzīt 3 560 265 eiro. Taču, pārplānojot svētku norisi uz e-dziesmusvētku koncepta īstenošanu, svētku nodrošināšanai nepieciešamais valsts budžets ir 1 864 652 eiro.
IZM informēja, ka lielākā daļa summas jeb 714 565 eiro plānoti mākslinieciski tehniskajam nodrošinājumam, tā skaitā autortiesībām, dalībnieku reģistrācijai un uzskaitei, iespieddarbiem, 567 872 eiro plāno novirzīt atlīdzībai mākslinieciskajam, administratīvajam tehniskajam personālam, māksliniekiem, izpildītājiem, autoriem, režisoriem, bet 531 415 eiro novirzītu audiovizuālās un audio pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai - Latvijas Televīzijai (LTV) 498 820 eiro un Latvijas Radio (LR) 32 595 eiro.
Savukārt papildus testēšanai un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem no atvēlētās valsts budžeta summas piešķirs 50 800 eiro.
Ņemot vērā, ka no IZM iepriekš paredzētās summas ir radies līdzekļu ietaupījums vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, IZM rosina šo atlikušo summu novirzīt citām ministrijas noteiktajām prioritātēm.
Savukārt kolektīvu vadītājiem - diriģentiem, deju kolektīvu vadītājiem, mākslas pedagogiem - interešu izglītības un profesionālās ievirzes mūzikā un mākslā pedagogiem arī attālinātajā mācību procesā ir saglabāts finansējums no valsts budžeta mērķdotācijas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka IZM un ministre ir daudz piestrādājuši, lai izprastu, kādā veidā virzīties uz priekšu ar svētku rīkošanu, turklāt minētais risinājums nav pretrunā ar epidemioloģiskās drošības prasībām.
"Šajā izpratnē es pilnībā atbalstu izstrādāto variantu, tas ir līdzsvarots," atzina premjers, piebilstot, ka izglītības un zinātnes ministre ir atrisinājusi "mezglu" un piedāvājums ir skaidrs visiem svētku norisē iesaistītajiem - bērniem, vecākiem, skolām, audzinātājiem un kolektīvu vadītājiem.
Kā informēja ministrijā, IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) un Veselības ministriju (VM) ir sagatavojusi izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus, kā svētku tradīcijas uzturēšanai organizējami XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.
IZM piedāvātais risinājums ir, ka svētku pasākumi tiek organizēti kā e-dziesmusvētki no 2. jūlija līdz 31. oktobrim, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā. Pēc IZM paustā, svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas LTV un citās digitālajās platformās.
Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.
Attiecībā uz plānotajiem pasākumiem šī gada netradicionālajos svētkos IZM skaidroja, ka koru koncerta Dziesmubērns norisi visbūtiskāk ietekmēja epidemioloģiskā situācija, tādējādi koru individuālie video sveicieni netradicionālā veidā no kultūrvēsturiskajiem novadiem, no dažādām vietām tiks veidoti vienotā koncertpriekšnesumā. Savukārt koru koncerta Dziesmu koks norise tiek plānota rudenī ar atspoguļošanu LTV kā svētku noslēguma pasākums.
IZM informēja, ka tautas deju lielkoncerts Saule vija zelta rotu tiek veidots ar lielkoncerta etnogrāfiskā orķestra un solistu muzikālo skaņdarbu un jaundarbu dzīvā ētera ierakstu LTV studijā, kas nodrošina klātbūtnes sajūtu, savukārt, kolektīvi dokumentē konkrēto norisi pilsētās, novados, izglītības un kultūras iestādēs, kurās tas atļauts. Tāpat pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai dalībniekiem būs iespēja izdejot savu apgūto un atkārtoto repertuāru ar vienojošais scenogrāfisko elementu - Saules zīmi, kas tiek uzzīmēta uz dejotāju skatuves vai laukuma atbilstoši scenogrāfiskiem ieteikumiem.
Skatuviskās dejas koncerts Tā tik ir vasara tiek veidots kā televīzijas formāta koncerts, kur deju kolektīva sagatavoto deju septembrī nofilmē organizatoru noteiktā norises vietā, kas tiek izvēlēta pēc iespējas tuvāk kolektīva dzīvesvietai. Savukārt kokļu mūzikas koncerts Es varēju lielīties plānots ar tiešraižu nodrošinājumu no reģioniem.
Lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba Svinēt Sauli videoklipa izveidē no 17. maija līdz 26. maijam piedalījās 629 deju kolektīvi ar 12 000 dejotāju, attālināti izdejojot savu deju un kopumā veidojot vienotu videoklipu. Pūtēju orķestru koncerta Skaņu rota Latvijai, simfoniskās mūzikas koncerta Simfoniskie rotājumi, tautas mūzikas koncerta Līdz pašām debesīm dalībnieki tiek filmēti, radošajai darba grupai ierodoties pie kolektīviem, bet folkloras kopu programma Rotā saule, rotā bite jau no maija sākuma tiek ierakstīta video formātā.
Mūsdienu dejas lielkoncerts Augstāk par zemi tiek veidots kā koncertfilma, pēc iespējas saglabājot lieluzveduma koncepciju - septiņas vērtības izdejot caur rotaļu motīvu, filmējot katru kolektīvu savā pašvaldībā svaigā gaisā jūlija beigās un augusta sākumā. Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projektā Radi rotājot jau pērnā gadā tapušie darbi tiks parādīti izstādē jūlijā, savukārt 2021. gadā tapušie darbi tiks demonstrēti reģionos un atspoguļoti katalogos. Tāpat svētki Roku rokā dziesmu rotā bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām notiek katrā iestādē un organizācijā sev piemērotā datumā un formātā līdz 31. maijam.
Kā norādīja IZM, šogad tradicionālais svētku dalībnieku gājiens tiek aizstāts ar Dziesmu un deju svētku ceļu Saulesvija, kurā svētku auto 30 dienu garumā izripo pa Saules rotas septiņiem stariem, sekojot mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons platformā LMT Straume. Savukārt diasporas kolektīvi svētku notikumos iesaistās, sūtot video sveicienus no savām mītnes zemēm (no Īrijas, Austrālijas, ASV, Beļģijas, Norvēģijas, Vācijas, Lielbritānijas, Luksemburgas).
Koncertu videostāsti, norišu videoklipi, intervijas, virtuāli sveicieni, montēti sižeti, LTV un LR papildus satura raidījumi tiek atspoguļoti plašākai sabiedrībai caur masu medijiem, tajā skaitā vietnē www.nacgavilet.lv, bet notikumus vēsturei dokumentēs elektroniskie plašsaziņas līdzekļi.
Pēc pašvaldību koordinatoru iesniegtās informācijas, maija vidū svētku norisēm gatavojās 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem.
Nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiek plānoti 2025. gadā.