Padomju okupācijas vara 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīja 15 424 iedzīvotājus, no kuriem 1371 bija no Liepājas un tās apkārtnes. Pēc tam sekoja nacistu varas terors, kura laikā pazemoja, mocīja un nogalināja tūkstošiem liepājnieku – ebrejus, romus un garīgi slimus cilvēkus.
Liepāju 1945. gadā atkārtoti okupēja PSRS un 1949. gada 25. martā īstenoja nākamo masveidīgo iedzīvotāju deportāciju, kuras laikā no Latvijas deportēja 43 231, bet Liepājas un apkārtnes – 2651 cilvēku. Otrais pasaules karš un trīskārtējā okupācija sagrāva daudzas ģimenes un salauza neskaitāmas dzīves, deportācijas bija nākamais smagais trieciens – dzīve aizslaucīta vienas nakts laikā.
Ekspozīcija vērsta uz jauniešu auditoriju, interaktīvā veidā piedāvājot vizuāli iespaidīgu un emocionāli aizraujošu vēstures atveidi.
Liela uzmanība pievērsta laikabiedru atmiņām, lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm stāstus par sāpīgajiem Latvijas vēstures notikumiem, kuri skāra gandrīz katru ģimeni. Būs pieejams īpaši izstrādāts digitāls ekrāns ar detalizētiem deportēto Liepājas un apkārtnes iedzīvotāju sarakstiem, atmiņām, fotogrāfijām un video liecībām. Ekspozīcijas dizaina stratēģiju un tehnisko projektu ir izstrādājis dizaina birojs H2E.
Tās turpinājums, kam dots nosaukums Nezūdošs spīts. Liepāja pretojas, veltīts liepājnieku pretošanās kustībai okupāciju laikā, izceļot tādas pretošanās organizācijas kā Jāņa Kureļa vienība un Liepājas skolu jaunatnes bruņotā pagrīdes organizācija Kursa.
Ekspozīcija ietver arī stāstu par Latvijas nacionālajiem partizāniem, kuri veidoja nelielas bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret PSRS okupācijas režīmu. Spiesti slēpties mežos, tie bija cilvēki, kuri negribēja dzīvot Padomju Savienībā.
Ekspozīcijas tapšanā ir apkopotas liecības no vairākiem muzejiem un privātajiem informācijas avotiem: Liepājas muzeja, Liepājas Okupācijas muzeja, Nīcas Senlietu krātuves, Otaņķu Senlietu krātuves, Pāvilostas Novadpētniecības muzeja, Apriķu muzeja, Cīravas Senlietu krātuves, Aizputes Novadpētniecības muzeja, Bārtas muzeja, Vērgales pagasta muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts vēstures arhīva, Ivara Ķupja, Jura Raķa un vairākām citām privātajām kolekcijām.
Liepājas muzeja vēsturnieki vadošās muzeja pētnieces Innas Gīles vadībā vairākus gadus strādājuši pie ekspozīcijas satura. Tajā iestrādātas arī 2022. gadā notikušās Liepājas muzeja rīkotās zinātniskās konferences Liepāja okupāciju laikā, 1940–1990 gūtās atziņas un jaunākie pētījumi. Ekspozīcijas satura konsultants ir vēstures doktors Jānis Šiliņš.