Uz godalgām pretendē trīspadsmit pusfinālistu, kurus no 38 iesniegtajiem darbiem izvirzījusi nacionālā žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Par tās priekšsēdētāju tika izvēlēta pagājušā gada uzvarētāja arhitekte Zaiga Gaile, kura kopā ar sava biroja kolēģiem pērn ieguva Lielo balvu jeb Bronzas ananasu par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projektu Lāčplēša ielā. Savukārt labākos no labākajiem jau vairāk nekā desmit gadu nosaka starptautiskā žūrija, kura devās triju dienu ceļojumā pa Latviju, lai klātienē iepazītos ar visiem objektiem.
Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremonija notiks piektdien, 15. maijā, Berga bazāra pagalmā. "Zem kastaņas, kura tieši pēc nedēļas ziedēs, kā mēs to esam novērojuši vairāku gadu garumā," 6. maijā notikušajā preses konferencē sacīja Zaiga Gaile. Zem lapotnes vakaru atklās pianists Reinis Zariņš, kurš izpildīs Johana Sebastiāna Baha, Ferručo Buzoni un Friderika Šopēna kompozīcijas.
Mūsdienas viduslaiku vidē
"Mums ir pietiekami daudz labas arhitektūras," novērojumos dalās Zaiga Gaile, kura vērš uzmanību uz vairākiem pusfinālistiem kā paraugiem. To vidū ir arhitektu biroja AB3D projektētais Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss pilsētas centrā un arhitektes Sintijas Vaivades komandas radītā brīvdienu māja Brieži Talsu novada gleznainajā ainavā. "Tas ir lielo modernisma meistaru līmeņa objekts dabā," salīdzina nacionālās žūrijas priekšsēdētāja. Gan ēkas fasādē, gan interjerā izmantots betons, jo projekta autori uzskata, ka tas novecos tikpat skaisti kā senais ozols pie mājas.
Zaiga Gaile no visiem iesniegtajiem darbiem izceļ arī divus arhitektu biroja Jaunromāns un Ābele objektus – privātmāju Juglas ezera krastā Berģos un dzīvokļu namu Skārņu ielā Vecrīgā, kuru viņa uzskata par vienu no lielākajiem gada sasniegumiem. "Gan padomju, gan atmodas laikā ir bijuši mēģinājumi būvēt jaunas ēkas vecpilsētā, taču es neatceros nevienu pozitīvu piemēru," stāsta arhitekte. Skārņu ielas nams pierāda, ka viduslaiku vidē ir iespējams eleganti ielikt mūsdienu būvi. "Ļoti smalkjūtīgi," akcentē Zaiga Gaile. Viņa domā, ka šis objekts varētu kļūt par jaunas ēras sākumu Latvijas arhitektūrā.
Bruģa daudzveidība un Ķīnas oļi
Vairāki Latvijas Arhitektūras gada balvai 2015 iesniegtie projekti, kas realizēti ar ievērojamu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, ir izrādījušies arhitektoniski vāji – Cēsu Centrālā bibliotēka, Jāņa Čakstes laukums Liepājā un Pasta sala Jelgavā. Tie ir svītroti no pusfinālistu saraksta. "Es ļoti vīlos, aizbraucot uz Jelgavu un ieraugot priekšā Disnejlendu," savus iespaidus atklāj viena no nacionālās žūrijas pārstāvēm arhitekte un bijusī jelgavniece Brigita Bula. Iepriekš Pasta sala ir bijusi mājīgs dabas stūrītis, bet tagad tas ir nobruģēts ar 10 veidu bruģiem, pa kuriem vējš dzenā smiltis.
Kāpēc ir vajadzīgs tas tilts?! – neizpratnē piebilst Zaiga Gaile, kura Mītavas tiltu pār Driksu salīdzina ar bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili iniciēto un itāļu dizainera Mikēles de Luki projektēto Miera tiltu Tbilisi. Taču īpaši atmiņā viņai palicis Jāņa Čakstes laukums Liepājā. "Kad tuvojas skvēram, uzreiz var redzēt, ka finansējums ir bijis dāsns," teic arhitekte, kuras uzmanību piesaistījuši izteikti baltie oļi, kas mijušies ar sarkanu granītu bruģi un – laikam jau – veidojuši karogu: "Kur tik balti oļi? Es tādus Latvijā nekur neesmu redzējusi. Nuja, tie mums no Ķīnas."
Gadsimta projekti
"Šī gada skate ir grezna, jo mums ir divi valsts nozīmes gadsimta projekti," saka Zaiga Gaile. Tā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka un Rundāles pils ansambļa atjaunošana, kuru 50 gadu garumā mērķtiecīgi un pašaizliedzīgi ir vadījis heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurācijas speciālists Imants Lancmanis. "Viņš no drupām ir izveidojis pili ar visiem interjeriem un brīnišķīgu franču stila dārzu, kurš jau ir diezgan labi ieaudzis," stāsta Zaiga Gaile. Viņas vadītā nacionālā žūrija aicina savus ārvalstu kolēģus to novērtēt ar īpašu balvu.
Zaiga Gaile atklāj, ka sākumā bijusi doma Latvijas Nacionālo bibliotēku atstāt ārpus konkurences. "Es nesaprotu, kāpēc ārpus konkurences? Tur ir tik daudz kļūdu!" teikusi viena no nacionālās žūrijas pārstāvēm arhitekte Elēna Melzoba, kura kopš 2010. gada strādā Parīzē un biroja Atelier Zündel et Cristea komandas sastāvā piedalījusies vairāku apjomīgu sabiedrisko ēku projektēšanā. Zaiga Gaile piekrīt, ka Latvijas arhitektūras profesionāļi piever acis uz bibliotēkas jaunbūvi ("Beidzam burkšķēt un priecājamies"), un kopā ar saviem kolēģiem ir nodevusi to starptautiskās žūrijas izvērtēšanai.
Mūzika oranžā gaismā
Nacionālās žūrijas vidū vislielākās diskusijas ir izraisījusi Vidzemes koncertzāle Cēsis, kuras autors ir Arhitekta J. Pogas birojs. Pusfinālistu vidū tā esot iekļuvusi nozīmības, nevis arhitektoniskās kvalitātes dēļ. Zaiga Gaile raksturo absurdo situāciju šajā ēkā – telpās, kurās ikdienā bērni apgūst mūziku, nav dienasgaismas, savukārt mākslinieku ģērbtuvēs ir stikli līdz grīdai. Runājot par reģionālajām koncertzālēm, arhitekte vēlreiz apstiprina savulaik izteikto domu, ka to apjomi ir stipri ambiciozi. "Visas šīs tūkstošvietīgās telpas... – kas tās piepildīs?" viņa retoriski jautā.
Šogad tiks atklāta Liepājas koncertzāle Lielais dzintars, kuras autors ir austriešu arhitekts Folkers Gīnke. "Tur ir pilnīgi oranži stikli!" teic Zaiga Gaile, kurai nesen ir bijusi iespēja šo jaunbūvi skatīt klātienē. "Es redzu tās fasādi un neticu savām acīm!" Visi interesenti Lielā dzintara celtniecību var vērot tiešraidē www.liepaja.lv. Zaiga Gaile rāda fotogrāfijas un stāsta – telpas, kurās atradīsies Emiļa Melngaiļa Mūzikas skola, ir pielietas ar oranžu gaismu, un tajās nevar uzturēties. "Man raksta liepājnieki un lūdz palīdzību, jo vietējā pašvaldība kā strauss ir iebāzusi galvu smiltīs un gaida objekta nodošanu ekspluatācijā," viņa piebilst.
Laiks kā žūrijas pārstāvis
"Galvenais vērtētājs ir laiks," uzskata Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums. Viņš cer, ka nākotnē tiks ieviesta vēl viena kategorija un balva tiks pasniegta arī tiem objektiem, kuri vairāk nekā 25 gadus ir bijuši atzīti gan profesionāļu, gan pārējās sabiedrības vidū. Taču Zaiga Gaile oponē, ka daudzas no šīm ēkām tiek pārbūvētas, par to spilgti atgādinājusi nesen notikusī izstāde Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu Latvijas Arhitektūras muzejā: "Viņa stilīgā Rīgas Krievu teātra rekonstrukcija ir saglabājusies tikai attēlos."
Nacionālās žūrijas priekšsēdētāja uzsver, ka Latvijas Arhitektūras gada balva nav tikai ķeksīša ievilkšana, tā ir iespēja runāt par procesiem. "Mēs šodien nezinām, ko darīt ar modernisma pieminekļiem," norāda Zaiga Gaile, kura ir viena no 20 arhitektiem, kas iebilst pret Gunāra Birkerta Okupācijas muzeja piebūves projektu Nākotnes nams. Lai apspriestu šo jautājumu, viņa ir tikusies ar UNESCO ģenerāldirektori Irinu Bokovu, kura ieteikusi vērsties viņas pārstāvētajā organizācijā pēc atbalsta. "Ko darīt ar Preses namu – uzspridzināt vai ieguldīt milzīgus līdzekļus tā atjaunošanā," vēl vienu aktualitāti izceļ arhitekte.
Informācija: www.latarh.lv