Šobrīd gana daudz tiek runāts, ka Latvijas politikā ir jāienāk jaunās paaudzes cilvēkiem – ar citu, modernāku, nesamaitātu domāšanu. Jūs esat viens no šīs jaunās paaudzes cilvēkiem, kurš ienācis politikā. Esat pašvaldības deputāts, pirms tam aktīvajā politikā neesat bijis. Kāds ir jūsu skatījums uz politiku?
Sajūtas ir divējādas. Ir gandarījums, ja ir izdevies kaut ko labu paveikt, kad cilvēki ir vērsušies ar savām vajadzībām Rīgas domē vai konkrēti pie manis kā deputāta. Tā otra sajūta – mums diezgan daudz laika vēl ir jāpatērē, lai mēs nomainītu iesūnojušo sajūtu vispār par procesiem, kas notiek. Nereti ir problemātiska sadarbība starp ievēlētajiem politiķiem un ierēdniecību. Kā mēdzu pats pasmieties, viņi 20–30 gadus ir strādājuši savos amatos un viņu attieksme ir: "Mēs esam tā darījuši un negrasāmies citādi darīt." Šī ir tā negatīvā blakne, ka visu laiku nākas cīnīties ar ierēdņiem. Vai mums – jaunajiem politiķiem – ļoti atšķiras domāšana un piegājiens no pieredzējušajiem politiķiem? Es teiktu, ka zināmas atšķirības ir – tas, kas ir mūsu lielais bonuss, – mums nav to pagātnes rēgu, jo mums nav bijusi sadarbība ar čeku, komunistisko partiju utt. Skatoties uz sevi pašu un citiem gados jaunajiem kolēģiem gan domē, gan Saeimā – mēs esam vairāk tādi ideālisti, un, līdzko mēs saskaramies ar kaut kādu normatīvismu vai ierēdņu pretstāvēšanu, tad ir jautājums – bet kāpēc? Un tad mēs nonākam pie atbildes, ka viņi neko negrasās mainīt, un paiet ļoti daudz laika, kamēr tu izburies cauri tiem normatīviem un secini, ka var taču savādāk. Tieši tādēļ esmu vienmēr saviem kolēģiem ierēdņiem teicis: nu nenāciet pie manis ar desmit iemesliem, kāpēc mēs to nevaram, bet atnāciet ar vienu argumentu, kāpēc mēs to varam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00