Savukārt degvielas cenu samazinājumu veicina salīdzinoši labvēlīgais globālais piedāvājums un ne pārāk rožainas pieprasījuma pieauguma prognozes. Tikmēr gada inflācija ir sasniegusi 0,8%. Galvenais cenu pieauguma dzinulis ir pakalpojumi (+3,2%), ko silda iekšzemes patēriņš. Turpretim preču cenas gada laikā ir kritušās par 0,1%. Gada laikā lielāko ietekmi uz inflāciju ir veidojis cenu kāpums ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholam, tabakai, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam degvielai. Jāpiezīmē, ka pārtikas cenu vidējais līmenis gada laikā ir saglabājies nemainīgs. Kamēr pasaules reģionos iezīmējas atšķirīgas inflācijas tendences, Latvijā dominēs eirozonā vērojamā zemas inflācijas vide. Eirozonas ekonomiskās politikas veidotājiem paralēli cīņai par izaugsmes stabilizēšanu, fokusā būs arī deflācijas risku likvidēšana. Šļauganā eirozonas ekonomika turpinās darboties ar nepilnīgu jaudu, bet bezdarbs turēs algu kāpumus. Uz leju inflāciju spiedīs arī sankciju ietekme uz pārtikas preču cenām. Neliels cenu sarukuma turpinājums varētu sekot arī energoresursiem. Tikmēr Latvijā patērētāji vēl labu laiku varēs baudīt zemu inflāciju, kaut pakalpojumos cenu pieaugums būs nedaudz naskāks. Tādēļ inflācijas uztvere turpinās atšķirties no inflācijas rādītāja.
SEB banka: Augustā dominē sezonalitāte un sankciju ietekme
Augustā cenu izmaiņas pārsteigumus neuzrādīja, un atbilstoši prognozēm cenu līmenis kritās (-0,6%). Samazinājumu noteica cenu sarukums precēm par 0,9%. Tikmēr pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,1%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam dārzeņiem, degvielai un apaviem. Samazinājumu noteica gan sezonalitātes, gan sankciju ietekme.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.