KNAB no izmeklēšanas orgāna pārtapis izrēķināšanās orgānā, kuram tiek piespēlēta informācija, uz tās pamata tiek uzsākti kriminālprocesi un izvērsta spīdzināšana pret valdošajai elitei nevēlamām personām, uzskata bijušais Dailes teātra direktors Aivars Līnis.
Laikraksts Neatkarīgā otrdien raksta, ka Līnis pērnā gada nogalē saņēma zinu, ka pret viņu izbeigta KNAB ierosinātā krimināllieta noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Krimināllieta pret bijušo Dailes teātra direktoru tika uzsākta 2009. gada rudenī. KNAB viņu apsūdzēja pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. KNAB izmeklētāji bijuši pārliecināti, ka A. Līnis, strādājot Eiropas Komisijas delegācijā Latvijā par grāmatvedi, viltojis maksājumu un bankas dokumentus. Neatkarīgā vēsta, ka apsūdzība gandrīz triju gadu laikā sadrupa, līdz pērnā gada nogalē izmeklētāji atzinuši, ka viņu pieņēmums par A. Līņa noziegumiem bijis vien sazvērestības teorijas vērts.
Līnis uzskata, ka 2009. gada rudenī divu kriminālprocesu dēļ sabiedrības acīs kļuvis par noziedznieku un tobrīd nav sapratis, kāpēc tiek represēts. Virknējot notikumus, atminoties dažādu amatpersonu rīcību, atskārtis, ka tolaik bijis pamatīgs traucēklis nekustamo īpašumu attīstības projektiem, to skaitā projektam Bruņinieku un Brīvības ielas stūrī. Viņa traucēšana izpaudusies vēlmē līgumos iestrādāt garantijas teātrim gadījumā, ja projekta realizācijas laikā Dailes ēkai radīsies plaisas sienās no vibrācijas vai kas tamlīdzīgs, kas būtu jānovērš pašiem projektu attīstītājiem. Tāpat viņš rūpējies, lai ne būvniecības laikā, ne arī pēc tam netiktu traucēta piekļuve teātrim. Stūrgalvīgā nepiekāpība projektu attīstītāju priekšā neesot patikusi nedz Kultūras ministrijas, nedz Rīgas domes amatpersonām, nedz ar biznesu saistītajiem aktieriem.
Pēc A. Līņa stāstītā, ja Kultūras ministrija būtu vēlējusies, lai viņš turpina strādāt un rūpēties par Daili, kriminālprocess saistībā ar viņa iepriekšējo grāmatveža darbu neesot bijis šķērslis, jo viņam nav ticis piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tāpēc, lai tiktu no viņa vaļā, izmantota provokācija ar konsultāciju līgumu ar Ojāru Rubeni, uzskata Līnis.
«Kad valstī sākās algu samazināšana, pie manis bija atnācis kolēģis Ojārs. Pie manis trijatā ar augsto Kultūras ministrijas darbinieci apspriedām situāciju, ko darīt ar straujo algu samazinājumu, kurš, atceļot vadības līgumus, mums, teātru direktoriem, izrādījās īpaši sāpīgs. Augstu stāvošā kundze mums deva padomu: «Jūs divi esat speciālisti. Lūdzu, konsultējiet viens otru un attiecīgi par to saņemiet atlīdzību.» Sākās interesantas lietas. Līgumu sastādīja juristi. Vai viņi to palaida garām, vai apzināti ignorēja, bet pēc likuma mēs viens otru drīkstētu konsultēt un par to saņemt atlīdzību, ja vien tam rakstiski piekristu Kultūras ministrija. Pēc juristu sastādītā līguma parakstīšanas zibenīgi sākās kriminālprocess. Saprotot kļūdu, ka nedrīkst uzticēties juristiem, abi piekritām, ka esam vainīgi, zibenīgi atmaksājām no teātriem saņemto naudu, pat ieskaitot bankas transakcijas procentus,» atminoties tā laika šausmas, laikrakstam Neatkarīgā stāstīja bijušais teātra direktors.
Savukārt, kriminālprocesos A. Līni aizskārušas nevis izmeklētāju veiktās procesuālās darbības, bet gan negatīvā un tendenciozā publicitāte, kurai toni uzdevuši nevis žurnālisti, bet gan augstas KNAB amatpersonas. «Pēc kratīšanas augsta KNAB amatpersona atļāvās publiski elektroniskā plašsaziņas līdzeklī paziņot, ka tie, kuri jau iepriekš ir zaguši, zog un zags vēl. Viņa nevis varbūtības formā, bet jau apgalvojuma formā norādīja, ka es esmu zadzis. Un to viņa paziņoja vēl pirms izmeklēšanas. Visas procesuālās darbības nez kādēļ notika ar milzīgu publicitāti. Tur bija jūtams viens režisors. Mani mēģināja ietekmēt arī psiholoģiski. Reiz divi KNAB darbinieki sarunājās tā, lai es to dzirdētu: «Šoreiz mēs visus iesēdināsim.» Tā viņi kādu laiku runāja, tad kaut kur uz ilgu laiku aizgāja, laikam lai manī radītu sprindzinājumu. Tad atnāca viens no viņiem un draudzīgi teica, lai parakstu visus papīrus, ka esmu vainīgs. Kad atteicos, ienāca otrs ļaunais darbinieks un sāka man draudēt, kas tik viss mani cietumā nesagaidīšot. Pratināšana sākās vienpadsmitos no rīta un beidzās desmitos vakarā. Skaidrs ir viens – KNAB tieši vai pastarpināti pilda pasūtījumus. KNAB bija paredzēts kā izmeklēšanas orgāns, bet tagad tas kļuvis kā izrēķināšanās orgāns. Tam piespēlē informāciju, sākas izmeklēšana, un tādējādi sākas cilvēka klusā spīdzināšana. Mana reputācija tagad ir sagrauta, un ir milzīgas problēmas, domājot par to, kā aizvilkšu līdz pensijai, ar ko nodarbošos,» laikrakstam stāstīja A. Līnis.