Bundžu Jānis: PVN un ēšanas paradumi

Mēs varētu projicēt kādu vēl nenotikušu apspriedi 2050.gada maijā, kur premjerministrs Mohammeds ibn Kalniņš saniknotajiem sešiem atlikušajiem Latvijas fermeriem izskaidro, ka šobrīd mazināt PVN vietējai pārtikai nebūtu īstas jēgas, jo administratīvie resursi PVNa skaitīšanai tām četrām pārtikas fūrēm, ko uz vietas saražo, būtu pārāk lieli. Tomēr nākotnē par to jāturpina diskutēt.Pa vidu abiem paziņojumiem gluži harmoniski iekļaujas pēdējo dienu jaunums… ai, kāds nu jaunums, teiksim, pēdējo dienu atkārtojums – valdība noraidījusi ideju piemērot pārtikai samazināto PVN likmi. Bet par to, gluži kā 2001., 2005. un daudzos citos gados, drīkstot turpināt diskutēt. Redzat, cik mēs tālu tikuši demokrātijā. Nekad neviens nav aizliedzis, pat mudinājis par to diskutēt. Vai kas tāds būtu iespējams autoritārismā?! Nekad! Tur tikai drīkstētu slavināt valdības gudro politiku. Priecāsimies par to, kas mums ir, nevis čīkstēsim par to, kā nav.Pasakot, ka samazināto likmi nepieņems, bet runāt par to drīkstēs, mums ir jāpasaka vēl viens teikums, ko parasti jau kuro gadu neaizmirst skandināt reizē ar nākotnes diskutēšanas atļauju. Proti – daudz labāk un pareizāk būtu, ja nemurcītu to likmi, bet dotu tiešos nodokļu atvieglojumus trūcīgākiem. Interesantākais, ka arī atvieglojumu došana parasti tiek minēta "vajadzētu" formā un par to, nu, protams, drīkst diskutēt. Esot arī risks, ka pie samazināta PVN pārtikai bagātnieki riskēs pārēsties melnos ikrus un nomirt. Tā kā bagātnieki pārsvarā ir gudri, tad tas atstās graujošu iespaidu uz mūsu valsts intelektuālo potenciālu gan tagad, gan nākotnē.PVN mazināšanas entuziastu iegribās slēpjas vēl viena bīstamība, un tas ir populisms. Kā zināms, populisma sērga pārņēmusi jau 22 Eirosavienības valstis, un par briesmīgajām sekām mēs pastāstīsim kādā no nākamajām konsultācijām. Katrā ziņā populismam jādod graujošs, nepopulistisks prettrieciens, un konsultants šeit ieteiktu vairākus virzienus.Pirmkārt, vajadzētu izvērst diskusiju par to, ka ļoti labi un veselīgi ir maz ēst, sevišķi cienījamos gados.Otrkārt – Latvija jau pierādījusi prasmi izdzīvot sarežģītos krīzes apstākļos. Tomēr, biedri, tas sāk aizmirsties. Ir īstais brīdis pierādīt, ka mēs arī tagad varam savilkt jostas un parādīt, uz ko esam spējīgi fiskālās disciplīnas un makroekonomiskās stabilitātes vārdā. Par to noteikti sagaidīsim pateicību kādā gadu mijas uzrunā.Visbeidzot, treškārt, katru gadu jau kaut ko nodokļos samazina, bet pabalstos palielina. Te nu, piemēram, slavenais konsultants Ivanuškāns varētu sakopēt kādu pētījumu, kur pierādītu, ka visi dažādie atvieglojumiņi, kuri akceptēti, piemēram, no 2001.gada, kopā ņemot, ir vēl vairāk nekā PVN samazināšana viena pati. Tātad gribētais jau sen sasniegts, tikai nav pietiekami saprotamā valodā izskaidrots.Starp citu, arī Bundžu Jānis varētu šādu pētījumu sastiķēt. Turklāt ievērojami lētāk. *ļoti neatkarīgs konsultants