Viens no piemēriem tiesībsarga darbā vērojamajam populismam ir J.Jansona izteikums par nepieciešamību palielināt minimālo algu līdz 330 latiem, norāda sociālekonomisko jautājumu eksperts, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Ir divu veidu populisms. Pirmais – solījumi un apgalvojumi, kuri šķiet pievilcīgi lielai daļai sabiedrības, bet reāli nav īstenojami, un solījumi un apgalvojumi, kuri šķiet pievilcīgi lielai daļai sabiedrības, ir īstenojami, bet kuri visdrīzāk nodarītu vairāk ļauna nekā laba. Es domāju, ka tiesībsarga izteikumi par minimālo algu precīzi atbilst otrajam variantam — valsts varētu pieņemt šādu likumu un visdrīzāk arī spētu pacelt mazāk apmaksāto sabiedriskā sektora darbinieku atalgojumu līdz šādam līmenim (330 lati – red.), bet šis solis arī radītu ievērojamu bezdarba kāpumu vai nelegālās nodarbinātības pieaugumu, jo ne visi privātajā sektorā varētu maksāt šādas algas."
Arī Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns nepiekrīt, ka pašreizējā minimālā alga ir netaisnīga. "Jautājums ir par pašas personas profesijas, paredzamās darba intensitātes un atbildības līmeņa izvēli. Tirgus ekonomikas apstākļos nav sagaidāms, ka tikai no stāšanās darba attiecībās vien persona varēs nodrošināt, piemēram, ģimenei ar trijiem apgādājamajiem pienācīgus dzīves apstākļus." Viņš uzsver - "jo augstāka tiek noteikta minimālā alga, jo lielāks risks, ka tiks likvidētas darba vietas".
Attiecībā uz tiesībsarga pausto ļoti aso kritiku par sociālās aprūpes centros notiekošo labklājības ministre Ilze Viņķele norāda: "Tiesībsarga iniciatīvas un paustās ziņas varētu būt konstruktīvākas un mēs novērtētu, ja pirms skaļu ultimātu paušanas viņš konsultētos ar ministrijas speciālistiem par sociālās politikas procesiem. Tiesībsargs no atslēgas, ar kuras palīdzību daudzas durvis sociālās politikas sakārtošanai Latvijā būtu iespējams atslēgt ātrāk, kļuvis par cilvēku, kuram jāskaidro sociālo procesu specifika un cilvēku, kurš ar skaļiem izteikumiem aizvaino sociālās jomas darbiniekus."
Arī J.Jansona paustajai kritikai valdības darbam eksperti nepiekrīt. Ziņojumā Saeimā tiesībsargs norādījis: "Šobrīd vērojams, ka valdība konsekventi rīkojas tikai noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanai, nerēķinoties ne ar sabiedrības viedokli, ne ar sociālo realitāti valstī." P.Strautiņš šādu apgalvojumu dēvē par gluži vienkārši nepatiesu.
"Es to dēvētu par politiskās neitralitātes pārkāpšanu. Izteikumos par valdības politiku tiesībsargam jābūt neitrālam, nevis nepamatoti pozitīvam vai negatīvam. Turklāt ekonomisko un sociālās politikas mērķu pretnostatīšana ir dziļi neloģiska, bez vieniem nevar sasniegt otros," norāda P.Strautiņš.
Eksperts valsts pārvaldes lietās Uģis Šics norāda: "Ir iespējami divu veidu "politiski neērti" tiesībsargi. Pirmais ir tāds, kurš runā valdošajai elitei nepatīkamas lietas, bet dara to pārliecinoši un kompetenti. Otrais arī var runāt elitei nepatīkamas un tautu uzrunājošas lietas, bet viņā neieklausās, jo viņa rīcības motivācija ir neskaidra un argumenti populistiski. Manuprāt, pašreizējam tiesībsargam tā arī nav izdevies iekļūt pirmajā kategorijā."
Tomēr nav arī pamata tikai kritizēt J.Jansona darbu. "Atsevišķās jomās, piemēram, īrnieku tiesību aizsardzība vai maksa par izglītību, ir vismaz izdevies veicināt kaut kādu dialogu un sadarbību starp kūtrajām valsts un pašvaldību iestādēm. Tas ir panākums salīdzinajumā ar šīs institūcijas iepriekšējo vadītāju," uzsver U.Šics.
"Kopumā, abstrahējoties no konkrētās amatpersonas, domāju, ka Saeimai ir pamats prasīt neatkarīgu šīs iestādes efektivitātes izvērtējumu, kam būtu jābūt par pamatu, lemjot par turpmāko tiesībsarga iestādes lietderību, vadību, finansējumu u.c. jautājumiem."
J.Jansons kritikai nepiekrīt, īpaši minimālās algas jautājumā. "Teikt jau var visu kaut ko, bet ikvienam strādājošajam ir jāsaņem vismaz tāda alga, kas spēj nodrošināt cilvēka cienīgu izdzīvošanas minimumu."
Pats J.Jansons par savas darbības veiksmes stāstu atzīst panākto lēmumu, ka visi skolēni ir jānodrošina ar bezmaksas mācību grāmatām. Viņaprāt, visgrūtāk panākt uzlabojumus ir ieslodzījuma vietās, problēmas ir ar starptautiskās Bērnu tiesību konvencijas ievērošanu, kā arī garās rindas tiesās, kas nenodrošina cilvēka tiesības uz taisnīgu tiesu.